Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Jaunā Rīgas dome

Laura Bulmane (1963), JL Augstāko izglītību ieguvusi Ontario Kanādā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības un atbalsta fonda prezidente, Vītolu fonda padomes locekle, bijusi viena no Māras bankas īpašniekiem Mārtiņš Greste (1956), JL Vidējā izglītība. Darbu vadītājs ceļu celtniecības pārvaldē Latkolhozstroj Maija Stefane (1952), JL Augstākā izglītība.

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja reklāmas un izdevniecības nodaļas vadītāja, kandidējusi gan Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanās Valdis Liepiņš (1939), JL Kanādas pilsonis, augstākā izglītība iegūta Oksfordas universitātē, kompānijas Baltic Connections inc. pārstāvniecības Latvijā prezidents Modris Jaunups (1954), JL SIA Rīgas satiksme iekšējā kontroles dienesta vadītājs Juris Zvirbulis (1959), JL Latvijas Auto moto biedrības prezidents, rīko dažādas satiksmes drošības akcijas Aivars Aksenoks (1961), JL Bijušais tieslietu ministrs, CSDD direktora vietnieks. Ministra pilnvaru laikā viņam tika pārmests nakts zvans Ventspils tiesas priekšsēdētājai, pirms šai tiesai bija jālemj par Krājbanku Olafs Pulks (1963), JL Žurnālists, kādreizējais Latvijas TV direktors, kuram šo amatu nācās atstāt pēc tam, kad tika apšaubīta viņa rīcība ar LTV finansēm. Pēc tam O.Pulks bija TV5 žurnālists, vairākus gadus vadot informatīvo programmu Rīga online Imants Rākins (1948), JL Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs, šajā amatā nonācis ar JL gādību. Kandidējot vēlēšanās, saņēmis nopēlumu par iespējamo interešu konfliktu, jo priekšvēlēšanu laikā neuzskatīja par vajadzīgu apstādināt darbu šai amatā Baiba Brigmane (1955), JL Saeimas deputāte, pirms tam bijusi Banku augstskolas rektore. Partijas Rīgas nodaļas vadītāja. Saeimā vadījusi Budžeta komisiju Ēriks Škapars (1959), JL Saeimas deputāts. Augstākā izglītība. Pirms kļūt par deputātu, bijis uzņēmējs. Tagad ir arī īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Dainis Kalns (1944), JL Siguldas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs, vairāk pazīstams kā ikgadējo Siguldas Opermūzikas svētku rīkotājs Ivars Gaters (1962), JL Bijušais pašvaldību lietu ministrs, apņēmās līdz pašvaldību vēlēšanām visā Latvijā izveidot novadus, kas tomēr neizdevās. Pēc profesijas arhitekts, tagad ir SIA GFE Baltics-Consulting Worldwide direktors Genadijs Kotovs (1957), PCTVL Beidzis LU Juridisko fakultāti. Strādājis T.Ždanokas izveidotajā Latvijas Cilvēktiesību komisijā, 2001.gadā no Līdztiesības saraksta ievēlēts Rīgas domē. Aktīvs mazākumtautību izglītības reformas pretinieks un viens no krievu skolu aizstāvības štāba dibinātājiem Sergejs Zaļetajevs (1946), PCTVL Augstākā izglītība, fiziķis. Kādreizējais avīzes Panorama Latvii žurnālists, kuru pēc ievēlēšanas Rīgas domē 2001.gadā latviski rakstošie mediji kritizēja par slikto latviešu valodas prasmi. Domē vadījis pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteju Deniss Gorba (1970), PCTVL Beidzis LU, jurists. Strādājis Latvijas Cilvēktiesību komitejā, bijis arī Saeimas PSTVL frakcijas konsultants. 2001.gadā no PCTVL saraksta ievēlēts Rīgas domē. Ieņem Rīgas pilsētas īres valdes priekšsēdētāja amatu Jurijs Aleksejevs (1958), PCTVL Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, radiotehnikas specialitāti. Viņam pieder īpašuma daļas SIA Komercprese, kas izdod avīzi Komersant Baltic. Ir šīs avīzes galvenais redaktors Tatjana Jemeļjanova (1954), PCTVL Beigusi LU bioloģijas fakultāti. Jau bijusi Rīgas domes deputāte. Strādā par laboratorijas ārsti veselības centrā Biķernieki. Viena no T.Ždanokas vadītās Līdztiesības dibinātājām, arī Latvijas Cilvēktiesību komitejas biedre. Aktīvi piedalās krievu skolu aizstāvības štāba pasākumos Aleksandrs Kuzmins (1984), PCTVL Mācās LU Juridiskajā fakultātē. PCTVL rindās kopš 2002.gada. Strādā Latvijas Cilvēktiesību komitejā, sniedzot juridiskas konsultācijas. Darbojas krievu skolu aizstāvības štābā un ir arī Saeimas PCTVL deputāta Andra Tolmačova palīgs Viktors Dergunovs (1951), PCTVL Beidzis Rīgas medicīnas institūtu. Strādā par anesteziologu SIA Medserviss. Aktīvi protestējis pret izglītības reformu, piedaloties badastreikā un pieķēdēšanās akcijā pie valdības ēkas. Izcēlies ar saukļiem par skolām kā "mūsu Staļingradu" un prasot divas valsts valodas Vladislavs Rafaļskis (1959), PCTVL Beidzis LU. Strādā Rīgas 40.vsk. par krievu val. un literatūras skolotāju. Aktīvi darbojas krievu skolu aizstāvības štābā un protestējis pret izglītības reformu. Plašāk pazīstams kļuva pērn, Pink Floyd dziesmas plaģiātā izkliedzot brīdinājumus izglītības ministram Natālija Jolkina (1947), PCTVL Saeimas deputāta palīdze, kandidējusi arī parlamenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ir Līdztiesības priekšsēdētāja vietniece Andris Ārgalis (1944), TP Izglītību ieguvis LLU kā pārtikas tehnologs. Bijušais Saeimas deputāts, pirms četriem gadiem, būdams galvaspilsētas mērs, ar panākumiem ieveda Rīgas pašvaldībā citu politisko spēku - TB/LNNK. Tagad - TP Rīgas mēra kandidāts Edmunds Krastiņš (1958), TP Beidzis LU Fizikas un matemātikas fakultāti. Rīgas domes deputāts, ekonomists, arī premjera, kultūras un finanšu ministru padomnieks Jānis Freimanis (1935), TP Rīgas domes deputāts, bijušais LZA akadēmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks. Savulaik bijis aktīvs LTF biedrs un AP deputāts Sarmīte Pīka (1959), TP Vidējā izglītība. Rīgas domes deputāte, bijusi uzņēmēja, darbojusies kinoizrādīšanas biznesā Imants Kalniņš (1962), TP Rīgas domes deputāts, Rīgas 2.mūzikas skolas, direktors, kordiriģents (šajā specialitātē arī absolvējis Mūzikas akadēmiju). Pirms TP bijis tēvzemiešu biedrs, no šīs partijas arī iekļuva līdzšinējā domē Andrejs Krastiņš (1951), TP Advokāts, bijis viens no aktīvākajiem atmodas laika politiķiem un LNNK dibinātājiem, arī ministrs, pirms pāris gadiem no TB/LNNK pārbēga uz TP Aris Lācis (1936), TP Bērnu klīniskās slimnīcas Gaiļezers Latvijas Bērnu kardioloģijas centra vadītājs, Stradiņa universitātes Bērnu kardioloģijas klīnikas vadītājs, arī LU Medicīnas fakultātes docētājs Agnis Kalnkaziņš (1964), TP Beidzis LU. Rīgas domes deputāts, pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors. Pārmesta saistība ar pašvaldības investīciju līdzekļu piešķiršanu Rīgas kanālmalas apzaļumošanai paša vadītajam uzņēmumam, taču VID likuma pārkāpumu nekonstatēja Artūrs Rubiks (1970), Dzimtene/LSP Vidējā izglītība. Piegādes priekšnieks SIA VOER. Kādreizējā Rīgas mēra un Latvijas Kompartijas līdera Alfreda Rubika dēls. Par Dzimtenes sarakstu liela daļa vēlētāju, iespējams, balsoja, sajaucot dēlu ar tēvu, kurš sodāmības dēļ nedrīkst kandidēt Mihails Gavrilovs (1951), Dzimtene/LSP Beidzis LU, ekonomists. Līdzšinējā Rīgas domē 2001.gadā ievēlēts no Krievu partijas. Kandidējis arī 8.Saeimas vēlēšanās. Atzinis, ka atbalsta oficiālu divvalodību un pilsonības nulles variantu, tomēr nosodījis krievu skolu aizstāvības štāba akcijas Ivans Ivanovs (1937), Dzimtene/LSP Beidzis Rīgas Civilās aviācijas institūtu, inženieris mehāniķis. Darbojies Līdztiesībā, Latvijas Sociālistiskajā partijā, Tautas saskaņas partijā, bet no PCTVL 2001.gadā ievēlēts Rīgas domē. 2003.gadā gan no šīs apvienības izstājies un kļuvis par neatkarīgo deputātu Viktors Kalnbērzs (1928), Dzimtene/LSP Visos laikos cienītais ķirurgs, medicīnas profesors ir bijis ne viena vien saraksta vilcējs - A.Kaula Latvijas Vienības partijas sarakstā, pēc tam LSDSP, pabijis arī Nacionālajā progresa partijā. Jau vairākus gadus uzticīgs Sociāldemokrātiskajai labklājības partijai Modris Lujāns (1964), Dzimtene/LSP Vidējā izglītība. Savulaik darbojies kā neatkarīgo arodbiedrību līderis, 80.gadu beigās piketējis pret Staļinu un Molotovu. Darbojies Līdztiesībā, Tautas saskaņas partijā. Savulaik Valsts prezidenta amatam izvirzījis apcietinājumā esošo Alfredu Rubiku Igors Zujevs (1963), Dzimtene/LSP Beidzis Rīgas jūrskolu, iegūstot kuģu automatizācijas sistēmu ekspluatācijas specialitāti. Ir SIA Magone valdes priekšsēdētājs Marika Žuravļova (1957), Dzimtene/LSP Beigusi Rīgas Tirdzniecības tehnikumu, rūpniecības preču prečzine. Ir partijas priekšsēdētāja Jura Žuravļova dzīvesbiedre un a/s Marika (pazīstamā valūtas maiņas firma) prezidente Sergejs Žuravļovs (1954), Dzimtene/LSP Beidzis LU Filoloģijas fakultāti. Strādā Bauskas pilsētas vakarskolā par skolotāju. Ir partijas priekšsēdētāja Jura Žuravļova brālis Gundars Bojārs (1967), LSDSP Līdzšinējais Rīgas mērs. 7.Saeimā bijis Saeimas priekšsēdētāja biedrs. Izpelnījies kritiku par interešu konfliktiem, prēmiju lieluma slēpšanu, ienesīgas vietas sarūpēšanu ostā Dainis Īvāns (1955), LSDSP Rīgas domes deputāts, domē vadīja kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteju. Bijis viens no atmodas līderiem Jānis Karpovičs (1936), LSDSP Vidējā izglītība. Rīgas domes deputāts, Rīgas komunālo jautājumu pārzinātājs. Sociāldemokrāti ir vismaz trešā partija viņam, uz LSDSP pārnācis no TB/LNNK Andrejs Vilks (1954), LSDSP Tiesību doktors, vadījis IeM Kriminoloģisko pētījumu centru. Būdams Rīgas domes deputāts, vada drošības un kārtības jautājumu komiteju Jānis Dinevičs (1948), LSDSP SIA Rīgas satiksme padomes loceklis, LSDSP ģenerālsekretārs. Lai arī līdz šim nebija Rīgas domnieks, zinātāji stāsta, ka viņam bijusi būtiska ietekme lēmumu pieņemšanā LSDSP pārvaldītajā pašvaldībā Juris Zaķis (1936), LSDSP Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors. Bijušais Latvijas Universitātes rektors. Viņa laiku saista ar skandālu par negodīgi iegūtiem diplomiem Izraēlas ierēdņiem Māris Tralmaks (1949), LSDSP Līdzšinējais Rīgas pilsētas izpilddirektors. Izglītība iegūta Rīgas Politehniskajā institūtā. Kā izpilddirektoram viņam pārmesta atļaujas došana pretrunīgi vērtētiem koncertiem un piketiem Jānis Birks (1956), TB/LNNK Rīgas domes deputāts, partijas virzītais mēra kandidāts Helmī Stalte (1949), TB/LNNK Līdzšinējās domes deputāte, folkloriste, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciāliste Dainis Stalts (1939), TB/LNNK Folklorists, ar H.Stalti vada Skandiniekus Vilnis Zariņš (1931), TB/LNNK Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, arī līdz šim bija RD deputāts Andrejs Požarnovs (1962), TB/LNNK Bijušais labklājības ministrs, VAS Elektronisko sakaru direkcija valdes loceklis Einārs Cilinskis (1963), TB/LNNK Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Sergejs Dolgopolovs (1941), JC Beidzis RPI, ķīmijas inženiera tehnologa specialitātē. 2001.gadā Rīgas domē ievēlēts kā Tautas saskaņas partijas (TSP) biedrs. Kļuvis par domes priekšsēdētāja vietnieku un ieguvis lielu popularitāti rīdzinieku vidū. Augot nesaskaņām ar Jāni Jurkānu, pametis TSP Leonīds Kurdjumovs (1939), JC Beidzis Daugavpils kara aviācijas radiotehnisko skolu. Bijušais AP deputāts, kurš 1990.gada 4.maijā nebalsoja par neatkarības deklarāciju. Uz Jauno centru pārnācis no TSP. 2001.gadā ievēlēts Rīgas domē, strādājis par sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju Mihails Kameņeckis (1956), JC Beidzis LU Filoloģijas un svešvalodu fakultāti, iegūstot angļu valodas pasniedzēja specialitāti. Strādā a/s Parex banka par korporatīvās kreditēšanas un līzinga daļas vadītāja vietnieku Igors Pimenovs (1953), JC Beidzis LU, fiziķis. Darbojas Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijā (LAŠOR). Neatbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā, tomēr mazākumtautību izglītības reformu mēģinājis risināt, uzturot profesionālu dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju Viktors Gluhovs (1965), JC Apguvis eksperimentālo kodolfiziku Maskavā, LU ieguvis matemātikas skolotāja profesiju. Skolotājs Rīgas 40.vsk. Iestājies pret mazākumtautību izglītības reformu, taču izvēlējies to risināt, balstoties uz profesionāliem, ne politiskiem argumentiem Juris Lujāns (1971), LPP Partijas Rīgas mēra kandidāts, bijušais ekonomikas ministrs Andris Ameriks (1961), LPP Pašreizējais Rīgas vicemērs, vada pilsētas attīstības komiteju, kas lemj Rīgai īpaši svarīgus attīstības jautājumus. Pirms LPP pabijis vairākās citās partijās Jānis Zaržeckis (1961), LPP Plastiskais ķirurgs, bijis arī Saeimas deputāts. Pirmsvēlēšanu laikā dažādos žurnālos bija pamanāma viņa individuālā reklāmas kampaņa Aina Krūkle (1958), LPP Strādā par galveno speciālisti Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldē * Pēc partiju un LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atzīmēs pusgadsimtu kopš izkāpšanas uz Mēness(11)

ASV šī nedēļa aizrit nozīmīgas gadadienas zīmē. Sestdien apritēs 50 gadu, kopš cilvēki pirmo reizi spēra soli uz Mēness. ASV kosmiskā misija bija fantastisks sasniegums ne tikai amerikāņiem, b...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits