Valdība komerclikuma projektu akceptēja pirmdien. A.Strupišs norādīja, ka Latvijā jauns komerclikums bijis nepieciešams, jo pašlaik spēkā esošie likumi par uzņēmējdarbību pieņemti deviņdesmito gadu sākumā, kad bija ļoti maz pieredzes un nebija nepieciešamības likuma normas saskaņot ar Eiropas Savienības direktīvām un starptautiskajām konvencijām. Turklāt līdz ar daudzajiem šīs sfēras likumu labojumiem tajos iekļautas pretrunīgas normas. Komerclikuma projektā ir septiņas sadaļas - komercdarbības vispārīgie principi, komercreģistrs, komersanti, koncerni, reorganizācija, komercķīla un komercdarījumi. Jaunais likums paredz pilnīgi mainīt terminoloģiju, turpmāk uzņēmējdarbību dēvējot par komercdarbību, uzņēmējsabiedrību - par komercsabiedrību, uzņēmēju - par komersantu u.tml. Komerclikums paredz, ka Latvijā pašreizējo 13 komercdarbības formu vietā būs tikai piecas formas - sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība, personālsabiedrības (līgumsabiedrības) divas formas - komandītsabiedrība un pilnsabiedrība, kā arī individuāls komersants (fiziska persona). Savukārt paju sabiedrības, zvejnieku un zemnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, ģimenes uzņēmumus, individulā darba veicējus, valsts un pašvaldību uzņēmumus nāksies reorganizēt un reģistrēt citā komercdarbības formā. Likumprojekts paredz divu gadu pārejas periodu, kura laikā būs iespējams reorganizēt uzņēmumus, piemēram, paju sabiedrības pārreģistrējot kā SIA vai akciju sabiedrību. Ja šo divu gadu laikā zemnieku (zvejnieku) saimniecības un individuālie uzņēmumi netiks pārreģistrēti, Uzņēmumu reģistrs to īpašniekus reģistrēs kā individuālos komersantus. Savukārt pārējie uzņēmumi, kas divu gadu laikā nebūs reorganizēti, tiks likvidēti tiesas ceļā, teica A.Strupišs. Līdz ar komerclikuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pavisam 12 likumi - seši ar izsludināšanas dienu un seši ar 2 gadu pārejas perioda beigām (par uzņēmējdarbību, par līgumsabiedrībām, par SIA, par akciju sabiedrībām, par ārvalstu ieguldījumiem, par individuālo uzņēmumu, par paju sabiedrībām, par valsts uzņēmumu, par pašvaldības uzņēmumu, par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu ar izpirkuma tiesībām, par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju.
Jaunais komerclikums paredz samazināt komercdarbības veidus
Jaunais komerclikuma projekts paredz ievērojami samazināt uzņēmējdarbības formas Latvijā, atsakoties no vairākiem to veidiem, piemēram, zemnieku un zvejnieku sabiedrībām, un ieviešot piecas uzņēmumu formas. Līdz ar pilnīgu komerclikuma spēkā stāšanos (pēc divu gadu pārejas perioda) spēku zaudēs 12 pašreizējie likumi, preses konferencē trešdien teica likuma izstrādes grupas vadītājs Aigars Strupišs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.