Jauniešu idejas nākotnes Rīgai

Pašvaldības maldu mežā «Jau kopš devītās klases esmu pētījis Šampētera mežu, tajā mītošos gliemežus un citus dzīvniekus. Mežs, kam kādreiz bijis parka statuss, tagad pārvērties par nelegālo izgāztuvi,» konferencē stāstīja viens no projektu konkursa uzvarētājiem Ziemeļvalstu ģimnāzijas audzēknis Mārcis Skadmanis. Mācoties Šampētera meža tuvumā, puisis esot vērojis, kā gadu no gada mežā sarodas arvien vairāk atkritumu un par pilsētas mežiem atbildīgie dienesti turpina apgalvot, ka Rīgas meži ir sakopti. Papētot tuvāk, izrādījies, ka pat pilsētas topogrāfiskajā kartē trūkst mežā esošā pusotra metra dziļā grāvja, bet ir atzīmēts dīķis, ko tuvumā dzīvojošie nav redzējuši. Atkritumu savākšanai, kam nepieciešama īpaša tehnika, Rīgas dome solījusi piešķirt līdzekļus jau līdz jūlijam, tomēr pagaidām mežā nekas mainījies neesot, uz mežā redzētā neatbilstību atbildīgo institūciju drukātajos bukletos norādīja M.Skadmanis. «Atbildīgo institūciju ir tik daudz, bet, tajās iegriežoties, saskāros ar ļoti noraidošu attieksmi. Mans mērķis, pētot Šampētera meža problēmu, ir parādīt, ka viss nav tik skaisti.» Laukos cer rast domubiedrus Savu gatavību līdzdarboties dzīves telpas uzlabošanā projektā Ķēdes reakcija pauda arī Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentes Agita Mežjāne un Ilze Saleniece, uzsverot, ka sociālās vides uzlabošanā pilsētā vissvarīgākais esot, lai tieši jaunieši dodas pie saviem vienaudžiem un pārrunā alkoholisma, narkomānijas un straujo imūndeficīta vīrusa izplatību, kuru cēloņus meitenes saskata jauniešu pasivitātē, valdošajos stereotipos un mīlestības trūkumā. «Bieži vien lauku jauniešus uzskata par provinciāliem un nezinošiem, tāpēc Ķēdes reakcija paredz Rīgā izveidotas aktīvistu šūniņas došanos uz citām Latvijas pilsētām un rast tur domubiedrus, kas vēlas pievienoties šai šūniņai un ceļot uz citām pilsētām, lai pie ugunskura ar dziesmām un dejām vienkārši parunātos par tik aktuālām problēmām,» stāstīja A.Mežjāne. Projekta autores uzskata, ka Ķēdes reakcijas izplatīšanās Latvijā palīdzētu lauku jauniešiem integrēties Rīgā un rīdzinieki vairs neuzskatītu, ka laukos visi ir atpalikuši un provinciāli. Nejūtas kā ideālistiski vienpatņi Jauni, aktīvi un jau iesaistīti municipalitāšu darbībā,- tā konferences koordinatore Margita Otto raksturo no visām Latvijas malām sabraukušos 15-25 gadus vecos jauniešus, kuri papildus izglītības gaitām jau strādā pašvaldībās, jauniešu organizācijās un prestižās sabiedrisko attiecību firmās. Konference, kuru apmeklēja arī pilsētas nākotnes plānotāji no Turku, Norčēpingas, Rostokas, katram dalībniekam esot apliecinājums un uzmundrinājums, ka viņš nav vienīgais, kam rūp dzīves kvalitāte Rīgā, piemēram, 2018.gadā, Dienai apliecināja konferencē sastaptie. Pavisam konferencē piedalījās ap 50 jauniešu. Sadalījušies grupās, jaunieši izvērtēja arī vispesimistiskākos pilsētas attīstības modeļus. Izrādījās, divdesmitgadniekiem viņu dzīvesvietā visvairāk ir bail no bezdarba, korumpētības un ekoloģiski nedrošas vides. Jau konferences sākumā Latvijas Attīstības aģentūras vadītājs Māris Ēlerts norādīja, ka, lai Rīga kļūtu par ekonomiskās attīstības centru, jauniešiem vajadzētu domāt nevis par ražošanas, bet augstas pievienotās vērtības nozaru izveidi, attīstot, piemēram, multimediju un kino industriju, veicinot konferenču un biznesa tūrismu Latvijā. Savukārt kāda viešņa no Rostokas uzsvēra, ka nākotnes pilsētās būtu vajadzīgas jauniešu bankas, kas nebaidītos sadarboties ar uzņēmīgiem, bet jauniem cilvēkiem. Visi jauniešu izstrādātie projekti tiks iesniegti Rīgas domē, kas lems par labāko ieceru realizēšanas iespējām.