Jelgavā uz ietekmi cer uzņēmēju klubs

Lielākos panākumus paredz Latvijas Zemnieku savienībai un sociāldemokrātiem, šīs partijas varot cerēt vismaz uz divām vietām katra, kas tādas konkurences apstākļos būtu labs rezultāts. Interesants pavērsiens Jelgavas politiskajā dzīvē ir uzņēmēju aktivizēšanās vēlēšanās, ko vietējie politiķi vērtē kā apliecinājumu viņu vēlmei pārņemt varu. Uzņēmēju kluba Stratēģis pārstāvis, a/s Jelgavas mašīnbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila Dienai izteica nemieru par domes nespēju nodrošināt pilsētas attīstību, tas liekot aktivizēties. Šajā klubā ir pārstāvji no vairākiem Jelgavas uzņēmumiem, un ar tiem saistītu cilvēku vārdus var atrast trešdaļā sarakstu. Piemēram, Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu un Jelgavas maiznieku dažādos sarakstos katru pārstāv pa sešiem cilvēkiem. P.Bila gan sacīja, ka klubs atbalsta tikai Darba partiju, taču neuzņemas atbildību par cilvēkiem citās listēs. Uzņēmēji vēl ir atrodami Latviešu ZS, Jaunās Kristīgās partijas, Demokrātu partijas un Zaļās partijas sarakstos - pēdējo ir izvēlējušies četri uzņēmumu direktori. Viens no kluba līderiem a/s Jelgavas dzirnavnieks direktors Roberts Vilcāns startē Latvijas Demokrātiskās partijas sarakstā. Savukārt JKP sarakstā ir Jelgavas maiznieka ģenerāldirektors Andris Brizgo. Pilsētas nelaime - vēlētāju pasivitāte Daudzi prognozē sadrumstalotu domi, kurai būšot grūti pieņemt lēmumus. Tagadējais mērs Uldis Ivans (LC), kas nekandidē vēlēšanās, apskauž liepājniekus, jo tur dominē viens saraksts ar tagadējo mēru priekšgalā, bet Jelgavā nav tāda spēka, kas varētu noteikt situāciju. Domes priekšsēža vietnieks Juris Kaminskis (Jaunā kristīgā partija) Dienai apliecināja, ka piedāvājis programatiski tuvām partijām veidot apvienoto sarakstu, bet neesot atbalstīts. U.Ivans pieļāva, ka situāciju varētu noteikt LSDSP un Latvijas ZS koalīcija, bet savā krēslā viņš labprāt redzētu bijušo zemkopības ministru Andri Rāviņu no Latvijas ZS. Līdzīga nosaukuma Latviešu ZS sarakstā pirmais numurs arī ir Andris Rāviņš. Jelgava vēlētāju aktivitātes ziņā ieņem vienu no pēdējām vietām Latvijā - no 32 000 vēlētāju liela daļa ir studentu, kas nejūtas piederīgi Jelgavai. Tie, kas pratīs par sevi ieinteresēt studentus, var cerēt uz papildu vietām, pieļauj U.Ivans. 1997.gadā no visiem balsstiesīgajiem vēlēšanās Jelgavā piedalījās tikai 15 454 pilsoņu, kas ir 49,80 %. Toreiz uz 15 deputātu vietām pretendēja 114 kandidāti no astoņiem sarakstiem, kas visi bija pārstāvēti domē. Vilinājumi un slogs Desmit gadus pašvaldības vadībā esošā U.Ivana nekandidēšana ir viens no iemesliem, ar ko tiek skaidrota partiju milzīgā aktivitāte. Vēl kā cēlonis tiek minēta neapmierinātība ar pašreizējās domes darbu - arī politiķi raksturoja domi kā neizlēmīgu, jo vairāk bijusi jūtama nevis pozīcija, bet opozīcija. Taču pašreizējie domnieki, no kuriem trīs nekandidē vēlēšanās, par partiju aktivitātes galveno iemeslu uzskata parakstīto līgumu par pašvaldības uzņēmumam Ūdensvada un kanalizācijas saimniecība piešķirto Eiropas Savienības ISPA programmas kredītu ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas atjaunošanai 9,1 miljona latu apmērā, no kura 73% jeb 6,5 miljoni latu tiks saņemti kā dāvinājums. Daudzi cer uz šo līdzekļu administrēšanu, uzskata domes izpilddirektors Jurijs Strods (TB/LNNK), kas šī kredīta iegūšanu daļēji uzskata arī par savu sasniegumu. Jaunajai domei būs jāsaņem mantojumā arī maksātnespējīgā pašvaldības akciju sabiedrība Jelgavas siltumtīkli, kuras maksātspējas atjaunošanai tagadējā dome ir atbalstījusi Francijas firmas Dalkia investīciju priekšlikumus. Pasaules Bankas kredīts, ko siltumtīklu rehabilitācijai 1995.gadā bija paņēmusi ne šī, bet iepriekšējā dome, ir jāatdod līdz 2012.gadam, katru gadu maksājot aptuveni 2 miljonus dolāru. ISPA līdzekļu iegūšanā liela loma bijusi arī Saeimas deputātiem, kas parakstīja pieteikuma projektu investīciju iekļaušanai valsts budžetā un atbalstīja valdības garantijas uzņēmuma kreditēšanai. «Pašvaldība tikai tad varēs kaut ko izdarīt, ja tajā būs deputāti no Saeimā un valdībā pārstāvētām partijām,» Dienai teica Saeimas deputāts Pēteris Salkazānovs, kas nekandidē vēlēšanās, bet tiek uzskatīts par Jelgavas sociāldemokrātu faktisko līderi. Viņš šaubās par domes rīcībspēju, ja tajā būs savēlēti cilvēki no partijām, kas pilsētā nedarbojas, un līdz ar to neviens nebūšot politiski atbildīgs par šo deputātu darbu. Divi zemnieku saraksti ar Rāviņiem Liela daļa sarakstu ir veidoti mākslīgi, lai iegūtu varu, izmantojot politisko sajukumu, teica zināmākais no A.Rāviņiem. Arī ceļinieks Andris Tomašūns spriež - dažas partijas ir vājas un priecājas, ja kāda grupa piedāvā startēt zem to karoga. Jelgavā iepriekš bijusi jūtama Latvijas ceļa, Latvijas ZS, LSDSP, Tautas partijas un arī tēvzemiešu darbība. Tagad savu biroju atvērusi arī Latvijas Demokrātiskā partija un uz stabilu vietu politikā pretendē vietējā Zemgales partija, bet tā ir mazākā daļa no pieteiktajiem sarakstiem. Latvijas ZS līderis A.Rāviņš uzsver, ka partija atšķirībā no vairākiem citiem politiskajiem spēkiem nebaidās nosaukt mēra kandidātu un sarakstā iekļāvusi tikai jelgavniekus. Viņaprāt, baidoties no LZS, ir izveidots otrs zemnieku saraksts. A.Rāviņš no Latviešu ZS dzīvo Aizkraukles rajona Sērenē un ir zemnieku saimniecības Daugava komercdirektors, bet ar Jelgavu bijis saistīts studiju laikā. Viņš kopš jūlija strādā kādā Jelgavas firmā uz līguma, kas ļauj startēt vēlēšanās. Otrs A.Rāviņš Dienai neatklāja, kas viņam piedāvājis kandidēt Jelgavā, taču bija pārliecināts, ka ievēlēšanas gadījumā spēs savienot tagadējo darbu ar pienākumiem domē. Viņš par savu priekšrocību uzskata pieredzi darbā ar cilvēkiem un vadošos amatos. Uz norādi, ka jelgavnieki viņu nepazīst, A.Rāviņš atbildēja, ka tas esot labi. Taču atšķirībā no lielākās daļas Latviešu ZS kandidātu viņš ir šīs partijas biedrs. Kārtību iedibina ar municipālpoliciju TB/LNNK saraksta līderis J.Strods ir domes izpilddirektors, bet JKP listes pirmais numurs J.Kaminskis - domes priekšsēža vietnieks. TB/LNNK kampaņā uzsvaru liek tieši uz pirmo numuru, bet atrašanās pie varas uz izredzēm var atsaukties dažādi. Tēvzemiešiem gan var palīdzēt stabilais vēlētāju loks. Iekļūšana domē tiek paredzēta arī Latvijas ceļam, kas reklamēšanās ziņā ir viens no līderiem. Tautas partijas atrašanās augstākajā varā devusi iespēju dzēst agrāk radītos Jelgavas pilsētas slimnīcas parādus, ko TP biedri min kā savu sasniegumu. To, ka TP atbalstītājs Jelgavas slimnīcas galvenais ārsts Andris Ķipurs kandidē tieši šajā sarakstā, konkurenti saista ar dzēstajiem parādiem, ko pats A.Ķipurs noliedz. Viņš bija deputāts no 1989. līdz 1993.gadam un ir pārliecinājies, ka, tikai esot domē, var kaut ko izdarīt. Viņš un Ūdensvadu un kanalizācijas saimniecības direktors Jānis Laizāns tiek uzskatīti par šī saraksta vilcējiem. Kreiso apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kas varētu pretendēt uz daļu vēlētāju, iesniegusi sarakstu tikai ar pieciem kandidātiem. Vēl var redzēt, ka vienas ģimenes cilvēki izvietojušies pa vairākām listēm, piemēram, no Latviešu ZS kandidē Raimonds Krūms, kura māsa ir šā saraksta kandidāta Edgara Zīles dzīvesbiedre, bet māte Aina Krūma startē Demokrātu partijas sarakstā. Dienai tika parādīta Demokkrātu partijas pirmā numura Kiras Matvejevas vizītkarte, kas liecina par viņas piederību Tautas partijai, savukārt TP pārstāvis Valdis Sutens teica, ka viņa vairs neesot partijā. Vēl Diena uzzināja, ka jau pirmajā sarakstu iesniegšanas dienā pie vēlēšanu komisijas kārtību varēja iedibināt tikai ar municipālās policijas palīdzību - pēc tam kad Latvijas ZS, TB/LNNK un LC sarakstu iesniedzēji bija nakti nodežurējuši pie komisijas, no rīta ieradušies agresīvi noskaņoti jaunieši, kas gribējuši iekarot pirmās pozīcijas kādam citam sarakstam. Savukārt Latviešu ZS sarakstā kandidē arī cilvēki, kas nezina, kā sauc viņu pārstāvētās partijas priekšsēdētāju. Partiju saraksti un kandidāti Jelgavas domes vēlēšanās pieteiktie partiju saraksti un kandidāti, kas startē ar pirmo numuru 1. Latvijas Zemnieku savienība - Andris Rāviņš, Latvijas Unibankas Jelgavas filiāles pārvaldnieks 2. Tēvzemei un brīvībai/LNNK - Jurijs Strods, Jelgavas domes izpilddirektors 3. Latviešu zemnieku savienība - Andris Rāviņš, zemnieku saimniecības Daugava komercdirektors 4. Savienība Latvijas ceļš - Agris Celms, Jelgavas 4.vidusskolas direktors 5. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - Jānis Bērziņš, Jelgavas domes deputāts 6. Darba partija - Ināra Ozola, SIA AUTO - STARS direktore 7. Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā - Līga Lapinska, PCTVL Jelgavas koordinatore 8. Jaunā kristīgā partija - Juris Kaminskis, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks 9. Latvijas Zaļā partija - Maira Čerņavska, SIA Larelini aušanas ražotnes vadītāja 10. Demokrātu partija - Kira Matvejeva, SIA Raimis un partneri administratore 11. Tautas partija - Valdis Sutens, SIA Maiga komercdirektors 12. Kristīgi demokrātiskā savienība - Ainārs Galviņš, projekta Latvijas vēsturiskais suvenīrs vadītājs 13. Tautas mantojums - Jānis Ozoliņš, SIA Tonuss komercdirektors 14. Zemgales partija - Andris Zīverts, SIA Viduslatvijas slimokase direktors 15. Latvijas Demokrātiskā partija - Jānis Keičs, Jelgavas Mūzikas koledžas direktors 16. Mūsu zeme - Raimonds Bergmanis, SIA Lattelekom Tīkla pakalpojumu daļas sektora vadītājs 17. Latvijas Nākotnes partija - Edgars Liepiņš, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesors