Jo agrāk izslimo, jo labāk

Par janvāri datu vēl nav, bet ārsti saka - lavīna turpinavelties. 2002.gadā slimoja par 17 procentiem mazāk - reģistrēti5940 vējbaku gadījumi, un visaktīvākā slimošana bija februārī.Vējbakas ir ļoti lipīgas. Ja kādam gadās saslimt, tas izraisasaslimšanas lavīnu. 96 procentos gadījumu tas, kurš nav slimojis,bet ir bijis kontaktā ar vējbaku slimnieku, saslimst. RīgasStradiņa universitātes pediatrijas katedras lektore Ilze Gropeizskaidro slimības ātro izplatību ļoti sadzīviski: "Ja kādssaslimst deviņstāvu mājas pirmajā stāvā, ar gaisa plūsmu (lifts,kāpņu telpa) slimība tiek aiznesta līdz pat augšējam stāvam. Tāpēcnevar apgalvot, ka mājās dzīvojošiem bērniem būtu mazāks riskssaslimt nekā bērndārzniekiem vai skolēniem. Izvairīties no vējbakāmnav iespējams. Varbūt nebūt nav tik slikti šo slimību izslimot pēciespējas agrāk bērnībā." Ar vējbakām slimo reizi mūžā. It kāvienkārša slimība, bet, ja slimnieks neuzturas mājās, var rastieskomplikācijas ar sekām uz visu mūžu. Tāpēc labāk pret vējbakāmizturēties nopietni. Vējbaku pazīmes Slimības inkubācijas periodsir no 11 līdz 21 dienai. Tāpēc arī karantīna bērnudārzā var ilgtmēnesi un pat vairāk. Vējbaku pirmā pazīme ir paaugstinātatemperatūra (virs +38 grādiem), vārgums, galvassāpes un apetīteszudums. Pirmie izsitumi, ar ko visiem asociējas šī slimība, parādāsmazliet vēlāk. Vispirms parādās sarkani plankumiņi, tad dažāsstundās izveidojas pūslīši. Tie nav strutaini, bet ar dzidrušķidrumu. Tāda slimības aina atkārtojas vairākas reizes -temperatūra, plankumi, izsitumi un atkal temperatūra, plankumi,izsitumi. Ja nav citas fona saslimšanas, tas turpinās četrasdienas. Tipiskākās vietas, kur parādās izsitumi, ir ķermenis,galvas matainā un arī gļotainā daļa - acu plakstiņi, mutes gļotāda.Ja mutē izsitumu daudz, bērns atsakās ēst un dzert, jo tas viņamsagādā sāpes. Par to, kādus līdzekļus lietot, lai nomāktu sāpes,stāsta ārsts. Briljantzaļais, kas tiek uzziests uz katra izsituma,neārstē. Tā izsitumi tiek iekrāsoti, lai neinficētos. Katra pumpair vārti bakteriālajai infekcijai. Tikpat labi, lai dezinficētupumpas, tās var piededzināt ar spirtu. Simptomātiskā ārstēšana sevīietver preparātus pret paaugstinātu temperatūru, dezinficējošus vaipiededzinošus līdzekļus. Papildu ārstēšana nepieciešama tikai riskagrupas pacientiem - visiem, kas ir 12 gadu veci un vecāki, kā arītiem, kam ir smagas fona slimības (tie, kas lieto hormonpreparātus,aspirīnu) - locītavu un ādas slimības, astma, onkoloģiskas unhematoloģiskas saslimšanas. Šī ārstēšana vērsta uz pašu vīrusanogalināšanu, taču to paraksta ārsts, jo pacientiem, kas nav riskagrupā, tā nav nepieciešama. Lai arī slimība teorētiski ilgst četrasdienas, slimniekam mājās jāpaliek deviņas dienas (no pirmāsslimības dienas skaitot). Tas ir ne tikai paša slimnieka dēļ.Apmēram nedēļas laikā izsitumu pūslīši pārplīst un veidojaskreveles, kas pašas nolobās. Galvenais apstāklis, kāpēc slimnieksnedrīkst nevienu aicināt ciemos un arī pats nedrīkst iet neiepirkties, ne uz koncertiem vai kino, ir citu drošība. Slimībaizplatās ļoti ātri, un inficēšanās notiek tiešu kontaktu vai gaisapilienu veidā. Bīstamas ir komplikācijas Bīstamas ir komplikācijas,kas var rasties pēc slimošanas ar vējbakām. Visbiežākākomplikācija, kas var rasties maziem bērniem, - bakteriālas ādas unmīksto audu infekcijas. Tas notiek, ja izsitums, kas niez, tieksakasīts. Teorētiski - jo agrāk vējbakas izslimotas, jo tām iriespējami mazāk sarežģījumu. Riska grupa ir pacienti no 12 gaduvecuma, jo pēc vējbakām var turpināties pneimonija. Pēc vējbakāmvar samazināties trombocīti asinīs un rasties asiņošana. Tāpēcvissvarīgākais noteikums - slimojot ar vējbakām, nedrīkst dodslimniekam aspirīnu, jo tas var izraisīt asiņošanu. Aspirīnu vispārnedrīkst dod bērniem līdz 12 gadu vecumam. Vējbakas var izraisītlocītavu, nieru un aknu bojājumus. Imunitāte Ja mamma, kas barobērnu ar krūti, slimo ar vējbakām, bērns ar vējbakām neslimos, joantivielas saņem ar pienu. Pēc izslimošanas vīruss no organismanepazūd, bet noguļas muguras smadzeņu ganglijos. Ja organismsnovājinās, infekcija var atkārtoties, taču tās vairs nebūsvējbakas, bet jostas herpesvīruss (nosaukums radies pēc tā, kaizsitumi sākas no muguras smadzeņu vietas un kā josta iet pa nervaceļu). Pieaugušajiem vējbaku vīruss var aktivizēties pēc smagāmsaslimšanām, pēc badošanās kūrēm, kad organisms ir novājināts. Šīslimība jau ir smagāka un ilgst pāris nedēļu. Ir arī pote pretvējbakām, kas gan nav iekļauta Latvijas bērnu potēšanās kalendārā,bet to var veikt par samaksu (Latvijas Infektoloģijas centravakcinācijas kabinetā tā maksā apmēram 24 latus). Pret vējbakāmpotēties var salīdzinoši nesen - pēdējos trīs četrus gadus. Pirmāvakcīna pret vējbakām izveidota pagājušā gadsimta 70.gados Japānā.Imunitāte rodas uz 20 gadiem.