Jo siltāka vasara, jo sirseņu vairāk

R.Bondars stāsta, ka viesu namapažobelēs iemitinājušos sirseņu apkarošanā ugunsdzēsējiiesaistījušies arī pērnvasar, bet pa rudeni kukaiņi paguvušiizveidot jaunus pūžņus, no kuriem profilaktiskos nolūkos šovasarnolemts atbrīvoties, iekams irši sāk lidināties apkārt. Lidoņinevienam no viesu nama apmeklētājiem gan neesot klupuši virsū, tačubiedējuši ar savu lielo izmēru - irsis var būt līdz 3,5centimetriem garš. Lai no kukaiņiem atbrīvotos, talkā sauktiugunsdzēsēji. Viņi pielietojuši humānāko paņēmienu un pūžņaiznīcināšanas vietā aizveduši to uz mežu. Pērn ugunsdzēsēji visāLatvijā iršu iznīdēšanā palīdzējuši 60 gadījumos, taču šovasar iršuapkarošanā nācies iesaistīties vien trīs četras reizes, Dienuinformēja VUGD preses centrā. "Mēs neesam kukaiņu iznīcinātāji,bet, ja cilvēki, jo īpaši pilsētnieki, paši netiek galā, tad lūdzamviņiem nopirkt insektu indi, atbraucam, ieliekam ar indiapsmidzināto iršu ligzdu maisiņā un aizbraucam prom," stāstīja VUGDcentrālā sakaru punkta priekšniece Baiba Petrova. Viņa prognozēja,ka, iestājoties siltākam laikam, šādu izsaukumu varētu kļūt vairāk.Atšķirībā no pagājušā gada karstās vasaras, kad izmēros iespaidīgosirseņu bija savairojies krietni daudz, šovasar šo Latvijas lielākolapseņveidīgo kukaiņu redz krietni mazāk vēsā laika dēļ, Dienaiatzina Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētaisprofesors Voldemārs Spuņģis. Viņaprāt, iršus nevajadzētu apkarot,jo tie atbrīvo dārzus no kaitēkļiem un ar savu dzēlienu varot patstiprināt cilvēka imunitāti, ja vien konkrētajam indivīdam navalerģijas pret kukaiņu kodumiem - tad sirseņa dzēliens varizrādīties nāvējošs. V.Spuņģis stāsta, ka sirseņu Latvijā pēdējosgados īpaši vairāk nepaliek, bet pērn to skaits palielinājiessiltās vasaras dēļ. Ja šī vasara būs vēsa, tad krietni mazākas būsarī iršu ligzdas. Daudz bīstamāki par iršu kodumiem esot izmērosniecīgāko bišu un lapseņu dzēlieni. "Tomēr jāuzmanās, lai sirsenisneiekož galvā, jo īpaši tiem, kuriem ir alerģija pret kukaiņukodumiem," sacīja V.Spuņģis. Šogad ar sūdzībām par iršu uzbrukumiemvēl neviens nav vērsies Katastrofu medicīnas centrā (KMC), kascitus gadus palīdz sirseņu sadzeltajiem. "Bīstamākais, ja irsisiekož mutē - tad sapampst elpceļi un cilvēks var nomirt no elpastrūkuma," sacīja KMC sabiedrisko attiecību speciāliste Anta Buša.Viņa iesaka iršus nekaitināt, tiem uzbrūkot, un pūznim netuvotiesdzērumā, jo šie lidoņi nepanesot alkohola dvingu. Sirseņu pūžņusvar novākt arī paši iedzīvotāji. Pūzni vislabāk vākt nost agri norīta, kad vēl ir vēss un mitrs, drošības labad tam uzlejot aukstuūdeni. Uzmanīgi ar vates piciņu jāaiztaisa trauslās ligzdas ieeja,pēc tam ligzdai no apakšas uzvelk bieza materiāla maisu, to ciešiaizsien un ligzdu ar ļoti asu nazi nogriež. Maisu vislabāk atstātmežā. Ne tik humāns risinājums ir pūzni apsmidzināt ar kāduinsekticīdu, pēc tam novākto ligzdu iznīcināt sadedzinot. *** Esietuzmanīgi Kas ir sirsenis Izmēros lielākais (var sasniegt līdz 3,5centimetriem) lapseņu apakškārtas pārstāvis, kas līdzīgi kā sugasbrāļi dzīvo saimēs. To ligzdas ir no papīram līdzīgas masas, koiegūst no koksnes, to sakošļājot. Sirseņi var dzīvot koku dobumos,ēku plaisās, kokos, krūmos, zālē, alās un augsnē. Rudenī attīstāsmātītes un tēviņi, kas tās apaugļo. Vēlāk, sākoties aukstam laikam,apaugļotās mātītes dodas pārziemot kādā drošā vietā (ne ligzdā),pārējie pieaugušie kukaiņi apēd ligzdā palikušos kāpurus un kūniņasun iet bojā. Sirseņi pēc dzēliena dzeloni izvelk un var kostatkārtoti. Ja iedzeļ sirsenis Traumētā vieta jānomazgā ar vārītuūdeni un ziepēm, tai jāpieliek auksta komprese vai ledus, laimazinātu pampumu. Nekādā gadījumā nedrīkst likt klāt zemi (varrasties stinguma krampji, iekaisums) vai spirta kompreses (varpalielināties pietūkums). Ja cilvēkam ir alerģija, nekavējotiesjāizsauc ātrā palīdzība. Tāpat jārīkojas gadījumos, kad iedzeltsmutē vai mēlē.