Jumts - jo vienkāršāks, jo labāk

c.), ko visbiežāk veido no koka. Atkarībā no jumta formas sarežģītības un izvēlētā seguma materiāla ieklāšanas tehnoloģijas ģimenes mājas jumtu var izbūvēt divu līdz četru nedēļu laikā. Jumta konstrukcija Nesošajām jumta konstrukcijām celtniecības laikā jāizmanto gaissausa koksne bez defektiem un tai jābūt apstrādātai gan pret pūšanu ar antiseptiku, gan pret degšanu ar antipirēniem. "Pārbaudot būvprojektus, ir nācies novērot, ka jumta konstrukcijas materiālus paredz apstrādāt pret pūšanu, bet pret degšanu - ne," stāsta Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas prezidents Raitis Gultnieks. Lai gan apstrāde ar antipirēniem koksni ugunsgrēka gadījumā nepasargā pilnībā, jo no ārpuses tā apdeg, tomēr nesākas koksnes gruzdēšana no iekšpuses un jumta konstrukcija saglabā noturību. Būtiska prasība jumta konstrukcijai ir, lai tā tiktu uzbūvēta atbilstoši mājas būvprojektā paredzētajam slīpumam, jo no tā lielā mērā atkarīgs, vai izvēlētais jumta segums spēs pasargāt ēku no nokrišņiem, vēja utt. Katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums, kādā šo materiālu var izmantot, un projektēšanas laikā arhitekti to ņem vērā. "Ir gadījies redzēt, ka gabalmateriāla jumta segumus iestrādā lēzenākiem jumtiem, nekā tas ir pieļaujams, un rezultātā slīpa lietus, kā arī sniega kušanas laikā nereti ūdens iesūcas bēniņu telpā," stāsta RTU profesors Juris Noviks. Līdzīgi jumta caurtecēšana bez mehāniskiem bojājumiem bieži vien rodas arī sarežģītas konfigurācijas jumtiem, kam ir daudz plakņu salaiduma vietu, un tās nav izveidotas pietiekami rūpīgi. Turklāt, jo vairāk jumtam ir dažādu "kabatu", jo vairāk uz tā ziemā sakrājas sniegs, norāda R.Gultnieks. Tāpēc viņš, tāpat kā J.Noviks, iesaka jumta formu izvēlēties pēc iespējas vienkāršāku, turklāt celtniecības laikā radīsies mazāk materiālu atgriezumu, kā arī būs mazākas materiālu un darbaspēka izmaksas. Ģimenes māju būvniecībā visizplatītākie ir tradicionālie bēniņu un mansarda jumti. Tomēr arvien tiek pielietoti arī bezbēniņu jeb savietotie (plakanie un lēzenie) jumti, kur griestu pārseguma sijas izpilda arī spāru funkcijas. Plakanajiem un lēzenajiem jumtiem veido iekšējo lietusūdens sateci, proti, notekcaurules atrodas nevis ēkas ārpusē, bet gan ir iebūvētas mājas iekšpusē. Lokšņu segumi Atšķirībā no padomju laikiem, kad galvenais jumta seguma materiāls bija viļņotās azbestcementa loksnes, kuru izmantošana celtniecībā tagad ir aizliegta, jo tas ir kancerogēns jeb vēzi izraisošs materiāls, šodien jumta segumu piedāvājums ir ļoti plašs un topošo māju īpašniekiem lielākās grūtības nereti sagādā izvēlēties piemērotāko, norāda J.Noviks. Viļņotajām azbestcementa loksnēm šodien ir vairāki aizstājēji: laternīta, šķiedrcementa, bitumena u.c. viļņotās loksnes, kur azbestcementa vietā izmantoti veselībai nekaitīgi sintētiskie materiāli. Turklāt "jaunās paaudzes" viļņotās loksnes var ieklāt lēzenākiem jumtiem nekā azbestcementa loksnes, piemēram, laternīta segumu var veidot jumtiem, kuru minimālais slīpums ir 14 grādi. Viļņoto lokšņu iesegšanas tehnika ir līdzīga: tās ieklāj uz latojuma un piestiprina ar naglām vai skrūvēm, vienīgi bitumena loksnes ieteicams iesegt uz dēļu klāja, jo saulē tās kļūst mīkstas un jumts var deformēties. Šo seguma materiālu kalpošanas laiks ir 30-50 gadi. Tomēr šodien daudz plašāk izmanto profilētās tērauda loksnes, piemēram, Rukki vai Baltijas metāls ražotās u.c. Tām ir ilgs kalpošanas laiks: 50-70 gadi, neliels pieļaujamais jumta slīpums - 12 grādi, kā arī ļoti maza masa (apmēram 5 kilogrami uz vienu jumta kvadrātmetru), līdz ar to jumta konstrukcijas izbūvei vajadzīgs mazs kokmateriālu patēriņš. Zem latojuma, pie kura pieskrūvē loksnes, jāieklāj arī pretkondensāta plēve. Savukārt gludo skārdu privātmāju jumta segumiem izmanto ļoti reti, galvenokārt remontdarbiem. Dakstiņi un šindeļi Iecienīts jumta segums ir māla kārniņi jeb dakstiņi, galvenokārt to vizuālās pievilcības, kā arī ilgā kalpošanas laika dēļ - 50 līdz 80 gadi. Pieejami gan pašmāju, gan ārzemēs ražoti dakstiņi, turklāt ne vien dabiskie, bet arī sintētiskie, piemēram, polimēra smilšu dakstiņi InpEko vai Wilon, kuru īpašības ir līdzīgas dabiskajiem, kā arī metāla un betona dakstiņi. Māla dakstiņu mīnuss ir lielā masa - pat līdz 100 kilogramiem uz vienu jumta kvadrātmetru). Tomēr ģimenes mājās spāres netiek pilnībā noslogotas, jo to šķērsgriezuma augstumu nosaka siltumizolācijas slāņa nepieciešamais biezums (minimāli 20 centimetri), skaidro J.Noviks. Vienīgi atsevišķos gadījumos, kad jumta konfigurācija ir sarežģīta un attālumi starp spārēm ir lieli, var būt nepieciešami kokmateriāli ar lielāku šķērsgriezumu, lai jumta konstrukcija izturētu dakstiņu radīto slodzi. Savukārt polimēra dakstiņu svars ir aptuveni divas līdz trīs reizes mazāks, un tā ir galvenā sintētisko dakstiņu priekšrocība. Gan dabiskos, gan sintētiskos dakstiņus ieklāj uz latojuma, zem kura nepieciešams ievietot arī pretkondensāta plēvi, un piestiprina ar speciālām stieplēm. Ģimenes māju būvniecībā izplatīts jumta seguma materiāls ir arī gumijotās bitumena plāksnītes jeb šindeļi, piemēram, Icopal, IKO u.c. Gumijoto bitumena plāksnīšu kalpošanas laiks ir 40-60 gadi, un ar tām var ieklāt jumtus, kuru minimālais slīpums ir 11 grādi. Plāksnītes iesedz uz dēļu klāja, kas pārklāts ar ruļļamteriāla, piemēram, ruberoīda kārtu. Tā kā plāksnīšu apakšpuse ir noklāta ar pašlīmējošo bitumena kārtu, tās viegli pielīp pie pamatnes un pēc tam tiek nostiprinātas ar speciālām cinkotajām naglām. "Eksotiskie" jumti Pēdējos 15 gados, kad Latvijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ekoloģijai, privātmāju būvniecībā savu vietu atgūst arī tādi dabiskie jumta segumi kā niedres, salmi vai koka dēlīši. Šo materiālu galvenā priekšrocība ir laba jumta ventilācija - jumts ir "elpojošs", kā arī estētiskā vērtība. Neskatoties uz to, ka niedru, koka u.tml. jumtiem tiek izmantoti vietējie materiāli, tie šodien tiek uzskatīti par eksotiku. Dabisko materiālu mīnuss ir vajadzība tos apstrādāt ar efektīvām antiseptikas un antipirēnu vielām, lai paildzinātu to izturību pret pūšanu un nodrošināt ugunsizturību, kas dabiskos apstākļos ir neliela, izņemot niedru jumtus, jo tie ir nedegoši, ja pareizi izveidoti. Veidojot niedru vai koka jumtu, vajadzīgi jumiķi, kas specializējušies tieši šajās jomās, tāpēc jārēķinās ar lielām darbaspēka izmaksām. Ar katru gadu populārāki Latvijā kļūst arī tā saucamie zaļie jumti, ko apaudzē ar zāli un citiem augiem. Tiem vajadzīga ļoti stipra jumta konstrukcija, virs tās veido hidroizolācijas, drenējošo un velēnas slāni, kurā sēj vai stāda augus. Zaļā jumta izmaksas ir ievērojami augstākas nekā citiem jumtiem, tomēr "labi un skaisti tas ir," piebilst J.Noviks. Morozovu pieredze Stāsta Ruslana un Aleksejs Morozovi Kā jumta seguma materiālu savai topošajai mājai esam izvēlējušies Krievijā ražotos polimēra smilšu dakstiņus InpEko. Vizuāli tie atgādina dabiskos māla dakstiņus un arī to kalpošanas laiks ir līdzīgs. Tomēr polimēra dakstiņi ir divas reizes vieglāki - viens kvadrātmetrs sver apmēram 25 kilogramus - tāpēc arī jumta konstrukciju mājai varējām veidot vieglāku un vienkāršāku, nekā tad, ja būtu izvēlējušies māla dakstiņus. Tos ir viegli piegriezt vajadzīgajos izmēros un kopumā atgriezumu ir maz. Turklāt ļoti svarīgs faktors ir tas, ka polimēra dakstiņi ir ievērojami lētāki, nekā dabiskie. Viens trūkums polimēra dakstiņiem ir tāds, ka to krāsa saulē nedaudz izbalē, bet arī dabiskie dakstiņi saulē paliek gaišāki. Otrs mīnuss - ieklāšanas laikā jumiķiem būs grūti staigāt pa jumtu. Dakstiņus iesedz uz latojuma, zem kura ieklāta pretkondensāta plēve, tāpēc pamatne zem kājām ir nestabila. Tomēr jumiķi solīja, ka jumts būs gatavs divu līdz trīs nedēļu laikā. Eksperta padoms Juris Noviks, RTU būvražošanas katedras vadītājs Izvēloties jumta seguma materiālu, cilvēki bieži vien izvēli izdara tikai pēc materiāla viena kvadrātmetra cenas, kas nav pareizi. Jāatceras, ka jumta viena kvadrātmetra izmaksās ietilpst ne tikai paša materiāla cena, bet jāpieskaita arī pamatnes materiālu - latojuma, dēļu klāja, saplākšņa u.tml. - cena, pretkondensāta plēves izmaksas, ja tā nepieciešama, kā arī darbaspēka izmaksas jumta ieklāšanai. Piemēram, kārniņu iesegšanai, kurus liek pa vienam, darbaspēka izmaksas būs daudz augstākas nekā ruļļmateriālu ieklāšanai. Turklāt jāņem vērā arī normatīvais jumta seguma kalpošanas laiks, kā arī izdevumi tā ekspluatācijas laikā, piemēram, krāsošanai. Juris Skrebelis, Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs Viena no visbiežākajām kļūdām, ko topošo māju īpašnieki pieļauj attiecībā uz jumtu, ir konstrukcijai neatbilstošu materiālu izvēle. Vēl viena kļūda ir tāda, ka jumta skaldņu savienojuma vietas aizsmērē ar silikonu, kas nav piemērots šim nolūkam, jo kalpo tikai gadu vai divus. Pēc tam jumts sāks tecēt, bojāsies konstrukcijas un jau būs vajadzīgs remonts. Ja jumta segumam izvēlēts kāds no jaunajiem materiāliem, būtiska uzmanība jāpievērš ventilācijas ierīkošanai. Sākot jumta izbūvi, vēlams pieaicināt kādu neatkarīgu speciālistu, piemēram, no jumiķu biedrības, kas no malas novērtētu celtnieku darbu. Bieži vien speciālistus aicina tad, kad jumts jau ir bojāts, un to ir ļoti grūti izlabot. Raitis Gultnieks, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asoc.prezid. Izvēloties jumta segumam viļņotās bitumena loksnes, bieži vien tiek ierīkots pārāk rets latojums, kā rezultātā jumts ieliecas. Viļņotās bitumena loksnes saulē paliek mīkstas, tāpēc zem tām vajadzētu veidot dēļu klāju. Svarīgi arī ievērot, lai kondensācijas plēve, ko liek, piemēram, zem tērauda jumta segumiem, būtu ieklāta ar pareizo pusi un izvadīta ārpus sienas, lai ūdens var notecēt ārpusē, nevis tecētu mājas iekšpusē un bojātu sienas. Tāpat gadījies novērot, ka nenoenkuro jumta spāres, nepieliek vējdēļus vai arī nepiestiprina ar pietiekami daudz naglām, kā rezultātā vējš norauj ne tikai jumta segumu, bet pat spāres. Jānis Alksnis, arhitektu studijas Modus Mood arhitekts Atbalstu funkcionāli pamatotus un racionālus arhitektūras risinājumus. Plakani vai lēzeni jumti ar mazu slīpumu ļauj visefektīvāk izmantot mājas otrā stāva platību. Tā ir tīra mūsdienu arhitektūras valoda - plakanais jumts, kuram no visām pusēm ir parapeti jeb norobežojošas aizsargsienas. Turklāt arī no kopšanas viedokļa šādiem jumtiem piemīt priekšrocības: pa tiem var staigāt un viegli notīrīt, piemēram, piebirušās koku lapas vai skujas. Savukārt uz slīpiem un sarežģītiem jumtiem tās sakrājas tāpat kā ziemā sniegs, no kura bez pacēlāja un speciālām ierīcēm grūti atbrīvoties. *** Jāņem vērā 1) Jumta konstrukciju veidojošajiem kokmateriāliem jābūt apstrādātiem pret pūšanu ar antiseptiku un pret degšanu ar antipirēniem 2) Sarežģītas konfigurācijas jumtiem plakņu salaiduma vietas ir potenciālās caurtecēšanas vietas 3) Katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums, kādā šo materiālu var izmantot, un to vēlams ievērot 4) Zem tērauda lokšņu un dakstiņu jumta segumiem jāievieto pretkondensāta plēve 5) Jumta viena kvadrātmetra cenā jāieskaita gan jumta seguma materiāla, gan pamatnes (latojuma, dēļu utt.), palīgmateriālu (kores gala un dzegas detaļu, vējdēļu u.c.), kā arī pretkondensāta plēves izmaksas, ja tā nepieciešama.