Jūtos kā zvērs, kuru vajā

Dubass apgalvoja, ka tas noticis aizstāvoties. Viņi abi bijadzēruši, Dubasa organismā konstatēja 0,8 promiles, Grasmaņa - 1,65promiles alkohola. Tiesas zālē pēdējā vārdā Alekss sacīja, ka ļotilabi apzinās, ko izdarījis, un saprot, ka par to jāsaņem sods, tačulūdza tiesu nepiemērot viņam brīvības atņemšanu, lai varētuturpināt strādāt, audzināt bērnus un nepieciešamības gadījumāpalīdzēt cietušajam. Dubass jutās atvieglots un laimīgs, uzzinot,ka par smagu, dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšanu OjāramGrasmanim notiesāts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiemnosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Grasmanis atzina, kajūtas gandarīts, ka Dubass savu vainu pilnībā atzinis, tačuspriedumu komentēt nevēlējās un nevarēja pateikt, vai to pārsūdzēs.Piektdien, 2.jūlijā, viņš spriedumu pārsūdzēja. Uz jautājumu, kāpēcto darījis, Grasmanis atbildēja: "Nē, es patlaban to negribukomentēt!" Dubass, kurš pa šo laiku veiksmīgi atgriezies darbāRadio SWH+ un nesen kā pavadījis sievu, aktrisi Agnesi Zeltiņu uzfilmēšanos Maskavā, šādu notikumu pavērsienu nebija gaidījis. "Esmušokā," viņš klusā balsī noteica. Valentīndienas vakarā klubānotikušo vairāki Dubasa draugi un kolēģi nosauc par traģisku,neizprotamu sakritību. Dubasu jau kopš skolas laikiem atceras kāpuisi, kurš izcēlies ne tikai ar garo augumu, bet arī ar labdabīgāmambīcijām sevi pierādīt kā interesantu personību, spēju ātri panāktlabu kontaktu un pat tuvu draudzību ar cilvēkiem un - to tagadīpaši uzsver viņa bijušie skolas biedri un kolēģi - līdzsvarotu,romantisku raksturu. Starp citu, tovakar PuPu Lounge viņš arīatradās romantisku iemeslu dēļ. "Nākamajā dienā mums ar ģimeni bijajābrauc uz Maskavu. Agnesei vakarā bija izrāde, un mēs ar Mariju(Agneses meitu) staigājām pa veikaliem, pirkām draugiem dāvaniņas.Mājās uzklājām svētku galdu un pašā vakarā nolēmām: sen nekurneesam izklaidējušies, aizbrauksim uz piecpadsmit minūtēm uz klubu!Un, lūk, aizbraucām..." Dubass nopūšas un sāpīgi pasmaida. PROTIEPATIKTIES IETEKMĪGIEM CILVĒKIEM Bērnībā ar māti dzīvojotKuibiševā (tagad Samara), Aleksejs Toporkovs droši vien nenojauta,kādas liktenīgas saites viņu varētu saistīt ar tūkstošiem kilometruattālo Rīgu. 18 gadu vecumā viņš ar māti un patēvu, latvieti JāniDubasu sāka dzīvot Rīgā un pēdējo vidusskolas klasi pabeidza Rīgas17.vidusskolā. "Plaša personība, skolā viņu pamanīja, bet nekad kāagresīvu, kurš kautos un uzspiestu citiem savu taisnību," stāstaAleksa skolas biedrs Leonīds. To, ka viņš prot labi atrast kontaktuar cilvēkiem, iedraudzēties, Alekss, iespējams, saprata tiešitogad. Viņam, kas atbraucis no tālienes, viena mācību gada laikābija jāspēj panākt draudzīgas attiecības ar klases biedriem, kurikopā mācījās jau deviņus gadus. Armijā Alekss dienēja kopā uniedraudzējās ar tagad slaveno krievu dramaturgu, režisoru unaktieri Jevgeņiju Griškovecu, par ko tagad viņš plašsaziņaslīdzekļu aprindās ir slavens. Kādā intervijā Griškovecs savamdraugam Aleksam velta frāzi: "Viņš ir ļoti jauks cilvēks." AvīzesSubbota žurnāliste Jūlija Rumjanceva, kuru ar Aleksu pirmsvairākiem gadiem iepazīstinājis Krievijas estrādes zvaigzne KarlsHlamkins, bijusi pārsteigta, ka jau divas dienas pēc iepazīšanāsAlekss viņai dzimšanas dienā četrpadsmitajā datumā uzdāvinājisčetrpadsmit puķu podiņus ar ziediem. "Viņš nebija mans puisis,tikai draugs, un tādu sirsnību piedzīvot bija neparasti."Žurnālisteievērojusi, ka Alekss prot iepatikties cilvēkiem. "Viņš vedis uzLatviju koncertēt zvaigznes, viņš tās ir intervējis unsadraudzējies ar tām, kas nemaz tik bieži žurnālistiem neizdodas,"atzīst J.Rumjanceva. Varbūt tieši šīs īpašības dēļ Alekss pēcarmijas un Ļvovas kara skolas beigšanas aizbrauca uz Samaru studētžurnālistiku. 23 gadu vecumā viņam kabatā bija augstskolas diplomsun Alekss atgriezās Latvijā, sākot strādāt izdevumā SM Reklāmapielikumā par humora finanšu ziņu veidotāju. "Tie bija jokikapitālisma propagandas stilā par Latvijas ekonomiku ar savu daļuironijas, bet lielu siltumu arī," viņš stāsta. Pirms desmit gadiemsākot strādāt Radio SWH+, viņš izlēma mainīt savu tēva uzvārduToporkovs. "Man bija jāiet ēterā, un domāju, labāk būšu Dubass,"viņš nosmejas. To, ka viņš varētu būt labs dīdžejs, Radio SWHprezidents Zigmārs Liepiņš sajutis intuitīvi. "Latvijā nav mācībuiestādes, kas sagatavotu ētera personības, bet tas, ka viņš ircentra cilvēks, spējīgs strādāt šo darbu, uzreiz bija skaidrs,"teic Z.Liepiņš. Tagad Alekss ir viena no izcilākajām radio ēterapersonībām. Māksla runāt ar cilvēkiem, pozitīvisms un asprātībaviņam dodot visaugstāko klausītāju reitingu. "Lai ietu ēterā,cilvēkam jābūt labi koordinētam, precīzam, organizētam. Tunedrīksti iziet ārpus rāmjiem, bet to ietvaros tev jābūt maksimāliatvērtam, pozitīvam," uzskaita Z.Liepiņš. Droši vien tieši šīsīpašības viņam palīdzēja visai veiksmīgi atrast savu nišušovbiznesā. 1998.gadā Alekss Lielajā ģildē noorganizēja BorisaGrebenščikova koncertu. "Man ļoti patika viņa dziesmas, koncertuneorganizēju, lai nopelnītu. Vispār ar naudu bija tā: kad arpasākumu izdevās labi nopelnīt, es priecājos un tērēju no sirds,kad neizdevās - un tādu reižu netrūka -, es kreņķējos unpārdzīvoju," Alekss saka. "Nez kāpēc daudziem ir priekšstats, ka esdzīvoju materiāli labi," viņš viegli iesmejas. Interviju viņšnolicis Reval Hotel Latvija bārā, ierodas eleganti ģērbies un gaisāvirmo, šķiet, Dior. Sīkumi, bet tieši tie būvē priekšstatu. "Jūszināt, cik maz Latvijā pelna vadošie aktieri? Nu, lūk, un dīdžejipelna tikai divreiz vairāk," Alekss nopūšas. Viņa ģimenei neesotnekādu īpašumu, ja neskaita mašīnu. Decembrī Alekss pārdevis savasstudijas telpas Vecrīgā. ("Patiesībā nekas dižs tās nebija," viņšpiebilst.) "Dabūjām 30% no peļņas, jo tās bija pirktas uz kredīta,un domājām, ka būs pirmā iemaksa dzīvoklim. Taču notika tas, kasnotika, un nekas mums nesanāca," viņš atkal tikko jaušami nopūšas.Pašlaik viņi īrē dzīvokli Rīgas centrā. Pagājušajā vasarā Alekss arģimeni īrējis arī vasarnīcu jūrmalā, šovasar vairs ne. Viņš daudzlaika pavada kopā ar Agnesi, viņas meitu Mariju un abu dēlu Robiju.Intervijā var just, ka saistībā ar krimināllietu tieši par ģimeniAlekss raizējas visvairāk. "Man bija ļoti sāpīgi Agneses un bērnudēļ. Par viņiem visu laiku domāju, viņi man lieli malači," viņšsaka. UZTICAS CILVĒKIEM, MAZLIET NAIVS Kopš Valentīndienas vakaratraģiskā notikuma bārā PuPu Lounge Alekss esot mainījies, stāstaviņa draugi. "Manuprāt, viņš pa šo laiku zaudējis vismaz divdesmitkilogramu, un tas nav no neēšanas," saka Z.Liepiņš. Alekss sācisbiežāk apmeklēt pareizticīgo baznīcu un cer, ka panācis kompromisukonfliktā ar bijušo civilsievu Ilonu Krastiņu, pēc iznākšanas nocietuma tas viņam šķitis svarīgi dvēseles mieram. Drīz pēc tam, kadAlekss 2001.gadā kļuva populārs arī latviešu sabiedrībā, joiemīlējās aktrisē Agnesē Zeltiņā, uzpeldēja skandāls citu viņaattiecību dēļ. Neilgi pēc Aleksa un Agneses kāzām Ilona Krastiņapaziņoja, ka viņas gaidāmā bērna tēvs ir Alekss. Viņš to noliedzaun pieprasīja veikt ekspertīzi. "Lūdzu, nerunāsim par to," Aleksssaka sarūgtināts, ka vispār esmu pieskārusies šim jautājumam. "Armani atgadījās lielas bēdas," viņš saka par sadursmi ar Grasmani.Esot dažādi mēģinājis saprast notikušo. "Mans karmas trauksacīmredzot bija līdz malām pilns, un kaut kam neizbēgami bijajālīst pāri," Alekss domīgi saka. Cietums, kur viņš nosēdēja vienumēnesi, bija pēdējā vieta pasaulē, kur būtu varējis iedomāties sevikādreiz dzīvē nonākam. To atzīst arī viņa draugi un šovbiznesaprojektu partneri. "Mierīgs, loģiski domājošs, nekad neiziet norāmjiem. Es absolūti nesaprotu, kā tas ar viņu notika," teic klubaCasablanca īpašnieks Mārtiņš Ķibers. Žurnāliste Jūlija Rumjancevadomā, ka tā ir traģiska, neizprotama sakritība. Draudzējoties arAleksu, vienmēr atgadījies kas aizraujošs un jautrs, taču kopšnotikušā joki vairs nenākot prātā. Tagad Alekss salīdzinoši mazākjoko arī savos slavenajos radioraidījumos. Pēc iznākšanas nocietuma viņš tūdaļ atgriezās ēterā, kas bijis grūtāk nekā pašāpirmajā reizē pirms astoņiem gadiem. "Agrāk vadīju humora programmuRozagriši, bet tagad esmu atteicies no tās. Kaut kā galīgi nevelkjokot," viņš atzīst. Tagad Alekss vada krievu valodā raidījumu Ardziesmu pa dzīvi un, tāpat kā agrāk, ir dīdžejs katru dienu no11.00 līdz 14.00. "Agrāk viss bija vienkāršāk: es strādāju radio,domāju, kā izklaidēt klausītājus, lai viņiem nav jādomā par dzīvesproblēmām, bārstīju jociņus. Tagad man ir svarīgi, kas notiekdvēselē, un par to cenšos runāt arī ar klausītājiem," Alekss saka.Radio ēterā ir svarīgi būt atvērtam un labvēlīgam, lai panāktukontaktu ar klausītāju: tas ir Aleksa pluss, taču dzīvē, iespējams,mīnuss. "Viņš pārāk uzticas cilvēkiem. Es negribētu lietot vārdu"vientiesīgs", bet uz to pusi ir," raksturo Z.Liepiņš. OTRAISCĒLIENS Kādu iemeslu dēļ 14.februāra vakarā PuPu Lounge notikakautiņš ar Grasmani, Alekss sarunā neatklāj. "Negribu. Nav jēgas,"viņš saka. Viņš piemin biblisko teicienu - ja tev sit pa vienuvaigu, pagriez otru. "Izsauc kluba apsardzi vai pagriezies undodies prom, ja tevi aizskar, nebaidoties tikt nosaukts pargļēvuli," Alekss saka. Kā norādīts izmeklēšanas dokumentos,liktenīgais konflikts sācies, Grasmanim pienākot pie Dubasa uniesitot pļauku par kreiso vaigu. "Mums abiem ar Ojāru Grasmaninotikušais ir ļoti nopietna mācību stunda." Korekti viņš piebilst,ka visu šo laiku pārdzīvojis ne tikai par savu ģimeni un sevi, betarī kā jūtas Grasmanis. "Mēs abi taču esam normāli cilvēki," Aleksssaka. Kad jūnija vidū tiesa nolasīja spriedumu, Grasmanis to preseikomentēt nevēlējās. "Es nevaru ietekmēt spriedumu, tāpēc tonekomentēšu. Kā cietušais esmu morāli gandarīts," viņu citēja RīgasBalss. Savukārt valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Āris Bočsavīzei sacīja, ka ar spriedumu ir apmierināts un tas atbilstapsūdzībai. Nosakot sodu, tiesa kā atbildību mīkstinošu faktu ņēmavērā vainas pilnīgu atzīšanu un nožēlu par notikušo, kā arī to, katiesājamais atlīdzinājis cietušajam ārstēšanās izdevumus. Tiesaspriedumā izteica pārliecību, ka Dubasa izolēšana no sabiedrībasnav nepieciešama, jo viņš nav sabiedriski bīstams. Tāpat spriedumānorādīts, ka vērā ņemts pozitīvais raksturojums no darbavietas untas, ka tiesājamā apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni. Savukārt kāatbildību pastiprinošs apstāklis minēts, ka liktenīgajā naktīDubass bijis alkohola reibumā. Piecas dienas pēc mūsu pirmāssarunas Dubass saņēma ziņu, ka tiesas spriedumu Grasmanispārsūdzējis. Piezvanījis, lai man to pateiktu, Alekss piebilda:"Intervijā tu vaicāji, vai nejūtos kā zvērs būrī, kuru vēro.Atbildēju, ka ne gluži. Tagad es tā jūtos. Kā zvērs, kuru vajā."Intervijā Alekss atzina, lai cik dīvaini tas šķistu, viņš jūtaspavisam mierīgs. "Esmu laimīgs ar Agnesi, bērniem un apmierināts arsavu darbu. Viss ir labi, un ceru, ka šīs bēdas ir pēdējās manādzīvē." Vienīgais, kas viņu tobrīd satrauca, bija kādaneizskaidrojama sajūta, ka iekšējam mieram var pienākt beigas. Tāspienāca jau pēc nedēļas. "Esmu pārliecināts, ka dzīve ir taisnīga.Vienīgais, ko nevaru saprast: kāpēc cilvēki tikai tad, kad arviņiem atgadās kas traģisks, sāk apmeklēt baznīcu un Rērihagrāmatnīcu," Alekss nopūšoties saka. Pēc tiesas viņš bijispārsteigts, cik daudz paziņu, par kuriem varbūt nemaz nebūtu tādomājis, piedāvājuši savu palīdzību un atbalstu. Kādu tieši?"Morālo," dīdžejs atsaka. "Man bija pārsteigums, cik daudz cilvēkumūsu pilsētā ir gatavi neizteikt spriedumu, netiesāt manas bēdas."Šovasar Alekss Dubass nodomājis ar ģimeni doties atvaļinājumā. "Navsvarīgi, kurp, bet lai būtu silti. Vienkārši pagulēt smiltīs piejūras," viņš samiedz acis saulē. To sakot, viņš vēl nezināja, kagaidāma nākamā tiesa.