Kā labāk kārtot eksāmenus?

Mums ir bijušas nopietnas literatūrasstudijas, bijuši semestra un zinātniskie darbi. Īstenībādivpadsmitie visu, ko no viņiem prasa, zina. Tagad atliek vairākpaskatīties uz to, kāda būs eksāmena forma, kā noformulētijautājumi. Kādreiz man skolā teica, ka eksāmens ir svētki, es toarī tā uztveru un cenšos tā noskaņot skolēnus. Es novēlu viņiemlabi izgulēties, būt drošiem un pārliecinātiem. Der atcerēties, kapēdējā brīdī neko nevar sagrābt, tomēr iesaku pirms eksāmenavēlreiz kārtīgi pāršķirstīt pierakstus un grāmatas. DzintarsZicāns, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas matemātikas skolotājs: Eksāmeniemjāpieiet ļoti nopietni, īpaši, ja tie reizē ir kā iestājeksāmeniaugstskolās, tātad saistīti ar visu nākamo dzīvi. Pirmaispriekšnoteikums, lai nekristu panikā pirms eksāmena, irsistemātisks darbs triju gadu garumā. Otrais - nepārslogot sevidienu pirms eksāmena, labi izgulēties un ieturēt mērenas brokastis.Gribētos, lai visi bērni, kuri iet uz eksāmenu, skaidri zinātu, kasviņus tur sagaida. Vajadzētu būt izrēķinātiem un skolotājaparādītiem iepriekšējo gadu eksāmenu paraugiem. Lai, aizejot uzeksāmenu, skolēns zinātu, ka būs divas daļas, pirmajā - 20 vai 25mazie uzdevumi, otrajā - seši lielie uzdevumi, laiks - trīsstundas, un tiks iedota arī formulu lapa. Protams, būtu labi, jamatemātikas skolotājs šo lapu jau būtu parādījis, lai skolēnseksāmena laikā varētu tajā orientēties. Ir viena niansīte: šogad irministrijas norāde, kādiem pamatojumiem jābūt eksāmenu darbos. Jaskolēni tos nenorādīs, viņiem tiks atņemti punkti. Indra Eiermane,Ventspils 1. ģimnāzijas ķīmijas skolotāja ar 39 gadu pieredzi: Manāpriekšmetā mēnesi pirms eksāmena censties apgūt visu agrākneiemācīto ir diezgan bezcerīgi, var iznākt juceklis. Tāpēc gancentīgajiem, gan kūtrajiem iesaku šajā laikā bez panikaspāršķirstīt piezīmes un par katru tēmu atcerēties pašu būtiskāko.Ja tas ir galvā, jau rodas zināma drošības izjūta, ka ļaunākaiseksāmenā nenotiks. Bet, kārtojot to bez paniskām bailēm un stresa,vairākums skolēnu tieši vajadzīgajā brīdī atraisās un sasniedzspožus rezultātus. Tāpēc pirmais padoms - paši un ar skolotājapalīdzību atlikušajā laikā pacentieties izprast un paturēt prātākatrai tēmai svarīgāko. Otrs ieteikums vecākiem - "nezāģējiet"savus bērnus par to, ka viņi eksāmenu priekšvakarā caurām dienām unnaktīm nav ierakušies grāmatās un tāpēc tajos noteikti izgāzīsies.Ar sastresotu cilvēku tas tiešām var notikt, tāpēc labāk mēģinietatsaukt atmiņā un atgādināt, kad viņš šādos izšķirīgos brīžos irsaņēmies, varējis un uzvarējis. Kādēļ lai ne tagad? Juta Birzniece,Liepājas Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas ģeogrāfijas unekonomikas pamatu skolotāja: Mans ieteikumus - jāmācās visu gadu!Gatavojoties centralizētajiem eksāmeniem, neko iemācīties vairspagūt nevar. Ja nu varbūt kādas formulas. Un var pašķirstīt unatkārtot apgūto. Eksāmeni vairs nav tādi kā agrāk. Tagad eksāmensvērsts uz prasmju, iemaņu, zināšanu lietošanu nezināmā situācijā.Šis nu ir tas ražas pļaušanas laiks. Es saviem skolēniem saku -ēdiet biezpienu! Vismaz mēnesi pirms eksāmena. Tas veicina smadzeņudarbību. Tie, kuri pārbaudījuši, saka - palīdzot. Un pirms eksāmenavar apēst šokolādīti. Var dzert minerālūdeni. Arī eksāmena laikā,jo eksāmens prasa intensīvu smadzeņu darbu un minerālūdens palīdzcilvēkam justies labāk. Daina Sirmā, Valmieras ģimnāzijas latviešuvalodas skolotāja: Manuprāt, šogad eksāmenam latviešu valodā irgrūti sagatavoties, jo tas pārbauda jauno cilvēku domāšanaskvalitāti, personības briedumu, un kopumā tas ir visa mācību darbarezultāts. Ne tikai latviešu valodas, arī visu citu mācībupriekšmetu apguves rezultāts ietekmē šo eksāmenu. Konkrētāszināšanas latviešu valodā ir samērā maz vajadzīgas, šeit jausvarīgas ir prasmes pareizi rakstīt pēc būtības, veidot tēzes,redzēt tekstā galveno un īsi to formulēt. Tāpat kā dzīvē, situācijāvai problēmā redzēt galveno, arī šajā gadījumā bērniem tasjāatceras. Šādas prasmes nevar iemācīties mehāniski. Eksāmenanokārtošana un panākumu gūšana nav vienas dienas vai mēnešajautājumus, vēl nāk līdzi lasīšanas pieredze vispār, arīārpusstundu laika - cik daudz bērns iedziļinājies tekstos, ko tajosmeklējis, cik daudz analizējis. Jāpiedomā pie tā, lai prozā, domāvai dzejolī prastu redzēt ideju, pārnestās nozīmes un tekstusmalkumus. Gaļina Komarova, Rīgas 10.vidusskolas angļu valodasskolotāja: Mēs, angļu valodas skolotāji, domājam, ka šīssvešvalodas eksāmens ir ļoti grūts. Ļoti sarežģīta ir arī eksāmenakārtošanas procedūra. Tā saturs ir vienāds kā lauku, tā pilsētasskolu skolēniem, skolām ar padziļinātu svešvalodas apguvi un tādām,kurās angļu valoda ir tikai trīs reizes nedēļā. Tas nav pietiekami,lai skolēnu labi sagatavotu eksāmenam un izpildītu vidējāsizglītības programmu. Šīs tehniskās lietas nereti ir cēlonis tam,ka bērni pat ar labām zināšanām ir pārlieku sanervozējušies unnevar sevi pilnībā parādīt. Te Izglītības un zinātnes ministrijavarētu pārdomāt, kā vienkāršot eksāmenu likšanas procedūru, laiskolēns varētu brīvāk justies eksāmenā. Arī skolēnam ir vērtsapdomāt savu taktiku, kārtojot eksāmenu. Daudz var palīdzēt vecāki,radot mājās pēc iespējas mierīgāku, harmonisku gaisotni. Daudz varpalīdzēt skolotājs. Skolēnu varam atbalstīt, eksāmena dienāsagaidot ar smaidu un mieru, palīdzot viņam tikt galā ar savāmemocijām. *** Viedokļi Vai jūs baidāties no eksāmeniem? Ko darīsietpēc skolas beigšanas? Oskars Stankēvičs, Rīgas Teikas vidusskola:Zināms saspringums ir, jo tas tomēr ir liela posma nobeigums. 12gadu aiz muguras. Noteikti ir jāatkārto, bet neko jaunu jauiemācīties vairs nevar. Galvenais - iepriekšējā dienā nekādāgadījumā nedrīkst mācīties. Tas uzdzen vēl lielāku stresu. Tālākdomāju studēt Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolāpsiholoģiju. Staņislavs Lukašuks, Ventspils 5. vidusskola: Eksāmenstomēr ir arī loterija - lai kā esi mācījies, var trāpīties tas, kozini mazāk. Tāpēc satraukums ir. Es tādās reizēs kopā ar draugiemeju uz jūru - nopeldēties, izdauzīties. Tas palīdz. Arī dienu pirmseksāmeniem tā darīsim, nevis zubrīsimies. Mani interesē arinformāciju tehnoloģijām saistīta specialitāte, kādu var iegūtVentspils augstskolā). Līga Grundšteine, Rīgas Hanzas vidusskola:Šis ir nozīmīgs un nopietns laiks. No tiem rezultātiem, kurus mēsšogad parādīsim, būs daudz kas atkarīgs nākotnē. Šis ir pirmaisgads, kad augstskolas ņem vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. Jaizdomāšu kaut ko mainīt, man ar tiem pašiem rezultātiem būsjāstartē arī vēlāk. Es gribu studēt socioloģiju, vienīgi neesmu vēlizdomājusi, kurā augstskolā to darīt. Kopumā man no eksāmeniem navbail, jo neesmu ļāvusies skaistajam pavasara laikam, kad gribaspaslinkot. Karīna Čerņikova, Ventspils 6. vidusskola: Noeksāmeniem, protams, baidos, var taču tajos izšķirties visaturpmākā dzīve. Centīšos pirms tam un arī pārbaudījumos nestresot,bet saņemties, savākties, gan jau būs labi. Pēc skolas beigšanasmēģināšu stāties Ventspils un Vidzemes augstskolā, arī LatvijasUniversitātē. Interesē tulkošana, jo pārvaldu krievu un latviešuvalodu, diezgan labi arī angļu un vācu, bet vēl pievilcīgākas šķietkomunikācijas zinības, gribētos mācīties un specializētiessabiedrisko attiecību jomā, varbūt kļūt par žurnālisti. MārisMiglāns, Rīgas Angļu ģimnāzija: Tieši vecāku un skolotāju attieksmesakāpina to stresu un uztraukumu, kas rodas pirms eksāmeniem. Bieživien tieši pirmseksāmenu stress un milzīgā atbildības nasta neļaujeksāmenos sasniegt tik labus rezultātus, kā gribētos. Vispār,domāju, vidusskolēna sekmes būtu jāvērtē visu triju vidusskolasgadu garumā, tik lielu uzsvaru neliekot uz beigšanas eksāmeniem.Esmu izlēmis pēc vidusskolas beigšanas studēt ekonomiku. DaceKalnmeiere, Rīgas Franču licejs: Protams, mācību viela tiek apgūtavisus trīs vidusskolas gadus, taču visu nav iespējams atcerēties.Tāpēc pirms eksāmeniem viela tiek atkārtota, tomēr ir diezgan lielssatraukums, jo norādes, ko dod Izglītības satura un eksaminācijascentrs vai ministrija, ir diezgan nekonkrētas un nemitīgi mainās,piemēram, latviešu valodas eksāmenam. Vislielākās bailes unuztraukums ir par eksāmena A jeb testa daļu, kas šogad tiks labotaar datoru, tāpēc atbilžu lapai, ko nolasīs dators, jābūt ļotiprecīzi aizpildītai. Piemēram, tas, ka cipars 7, ko visus 12 gadusesam rakstījuši ar strīpiņu pāri, eksāmenā jāraksta drukātais - bezstrīpiņas. Citādi dators to uzskatīs par kļūdu. Ilze Siliņa,Valmieras ģimnāzija: Man nav bail no eksāmeniem, jo tā ir vēl vienaiespēja pierādīt sevi, un ar jauno centralizēto eksāmenu sistēmuesmu apmierināta. Labi ir tas, ka mēs jau laikus zinājām, kā šādasistēma būs. Par tālākajiem mērķiem runājot, esmu bijusi uzinterviju Rīgas Ekonomikas augstskolā, vēl ir doma parpolitoloģiju, Fizikas un Matemātikas fakultāti, arī ģeogrāfiju.Kaut kur es noteikti studēšu, jautājums tikai - kur. VladimirsBolbats, Rīgas 10.vidusskola: Īpašas receptes, kā gatavoties, nav,galvenais - uzticēties skolotāja dotajām zināšanām. Pirmā ir angļuvaloda, kur mums ir ļoti laba skolotāja. Domāju, te ir vērtsnedaudz atkārtot gramatiku, bet mutiskajai daļai diezin vai irvērts īpaši gatavoties. Esmu jau nokārtojis iestājeksāmenu Bankuaugstskolā, vēl tikai centralizēto eksāmenu rezultāti būs jāaiznes.Armands Zirnis, Pārgaujas ģimnāzija: Par eksāmeniem dažasneskaidrības ir, taču sistēmu jau neizmainīt. Protams, ir jāmācāsvisus gadus, lai kaut ko jēdzīgu izdarītu. Par saviem tālākajiemmērķiem man viss ir skaidrs, to izdomāju jau pagājušajā gadā. Iešuuz Ģeogrāfijas fakultāti mācīties vides zinības, jo tur ir iespējasatrast pēc tam labu darbu, arī Eiropas fondu naudas piesaistesiespējas šajā jomā ir lielas. Anna Ņikerina, Liepājas Draudzīgāaicinājuma 5.vidusskola: Nemācos slikti, man ir normāls zināšanulīmenis, tāpēc negribētos baidīties no eksāmeniem. Jāpamācās,protams. Bet tas arī nav svarīgākais dzīvē. Ārzemēs daudzāsaugstskolās, piemēram, svarīgāka par eksāmeniem ir vidējā atzīme.Es jau kopš devītās klases mācos arī Maskavas Ekonomikas unstatistikas institūta koledžā. Pēc pusgada man šī skola jābeidz,tāpēc pagaidām vēl palikšu Liepājā. Līdz jaunajam gadam man irjāizdomā, ko tieši gribu mācīties, un tad braukšu uz Vāciju vaiAngliju pastrādāt un studēt. Vjačeslavs Savins, Rīgas Ukraiņuvidusskola: Manuprāt, eksāmeni ir kā durvis uz nākotni. Tikai arcentralizētajiem eksāmeniem šodien varam tikt tālāk. Visi maniklasesbiedri ļoti nopietni tiem gatavojas. Mums pirms eksāmeniem irtāda nostāja - jau daudzi pirms mums tam ir izgājuši cauri, arī mēsiziesim. Dienu pirms eksāmena vislabāk atpūsties, aizbraukt kaut uzvasarnīcu un pastrādāt dārzā. Man svarīga ir matemātika, jo domājustudēt ekonomiku. Dzelde Aumeistare, Pārgaujas ģimnāzija: Noeksāmeniem ir mazliet bail, bet jāgatavojas ir visu vidusskolaslaiku un tad jau būs rezultāti. Pēdējā brīdī tāpat neko no jaunasagrābt nevar. Es jau esmu izlēmusi, ko darīšu - Stradiņauniversitātē mācīšos Dietoloģijas fakultātē, kas darbojas otrogadu. Manuprāt, iespējas šajā jomā būs lielas, jo speciālistu irsalīdzinoši maz. Anna Beļšina, Liepājas A.Puškina 2.vidusskola: Kadbeidzu 9.klasi, man bija bail no eksāmeniem. Tagad nav. Vēl ne.Varbūt nākamnedēļ būs, kad sāksies pirmās ieskaites. Es vēl domāju,ko darīšu tālāk. Gribu daudz ko. Varbūt iešu uz Stradiņauniversitāti. Man patīk ķīmija, fizika, bioloģija, matemātika -priekšmeti, kuros vajadzīga loģiskā domāšana. Edgars Deksnis,Liepājas 1.vidusskola: Protams, ir lampu drudzis, bet no eksāmeniemes pārāk nebaidos, izņemot vienu - bioloģiju, jo bez šā priekšmetanevarēšu iestāties tur, kur vēlos. Mans tēvs ir ārsts, un arī espar to domāju. Iespējams, tā būs Stradiņa universitātes Sabiedrībasveselības fakultāte.