Kā savas māmiņas sargā Norvēģija

Norvēģijā labklājības līmenis pēckara laikā spēcīgi au- dzis, arī pēcdzemdību atvaļinājuma ilgums attiecīgi aug, palielinoties valsts maksātspējai. Pēcdzemdību atvaļinājums patlaban ir 50 nedēļas, rēķinot aptuveni divas nedēļas pirms dzemdībām. Tāpat grūtniecības laikā ir ļoti viegli saņemt slimības lapu, ja sievietes pašsajūta nav apmierinoša. Sievietes, kuras gaida dvīņus vai trīnīšus, saņem apmaksātu slimības lapu jau vairākus mēnešus pirms dzemdībām. Pēcdzemdību atvaļinājuma laikā jaunā māmiņa pilnu savu darba algu. Ja māmiņa vēlas būt mājās dažas nedēļas ilgāk, viņa saņem 80% no savas algas visa perioda laikā. Maksātājs ir sievietes darba devējs. Ja topošā māte nestrādā vienā pastāvīgā darbavietā, pēcdzemdību atvaļinājuma apjoms tiek aprēķināts pēc izpeļņas pēdējā gada laikā no tiem četriem mēnešiem, kuros pelnīts visvairāk, un maksātājs ir valsts. Ja sieviete ir bezdarbniece (tas gadās aizvien retāk, jo bezdarbnieku skaits Norvēģijā ir tikai 2,6%), viņa saņem tādu pašu bezdarbnieka pabalstu kā pirms dzemdībām. Visi pasaulē jaunienākušie norvēģi saņem arī vienreizēju dzemdību pabalstu aptuveni vienas vidējās mēnešalgas apmērā - 23 000 kronu (ap Ls 1900). Salīdzinājumam var piebilst, ka jauni bērnu ratiņi maksā līdz pat 5000 kronām jeb 600 latiem. Ikviena ģimene saņem bērnu pabalstu par katru bērnu līdz 16 gadu vecumam, maksātājs ir pašvaldība, un atšķirības izmaksu apjomos starp dažādiem reģioniem ir samērā nelielas. Pabalsts ir ap Ls 100 mēnesī par katru bērnu. Turklāt eksistē arī tā sauktie mazo bērnu pabalsti, kur par bērnu no viena līdz četru gadu vecumam tiek izmaksātas aptuveni 600 kronas (Ls 50). Šīs summas šķiet lielas Latvijas apstākļos, taču, ņemot vērā Norvēģijas cenu līmeni, neviens no bērnu pabalstiem nevar iedzīvoties. Vēl par pašu pēcdzemdību atvaļinājumu. Neviens darba devējs nevar atlaist sievieti no darba, uzzinot, ka viņa ir gaidībās. Tas ir noteikts ar likumu, un arī peļņaskāriem privātā biznesa lauvām jāievēro šis likums. Izmantotājkultūra privātajā sfērā, protams, ir daudz lielāka nekā valsts sektorā, un arī Norvēģijā vērojama tendence, ka sievietēm, kurām vēl nav bērnu vai ir mazi bērni, ir grūtāk dabūt darbu pie privātuzņēmējiem. Ja aizdomas par diskrimināciju var pierādīt, tad, protams, darbs rodas arī advokātiem, kurus apmaksā Bērnu un ģimenes ministrija. Noslēgumā pats lielākais Norvēģijas savdabīgais jaunums. Pēcdzemdību atvaļinājumu šeit var saņemt arī jaunie tēvi. Visiem tēviem pienākas atvaļinājums piecu nedēļu apjomā, ko tēvs var izmantot pēc tam, kad māmiņa no jauna atsākusi darba gaitas, vai arī kopā ar māti jebkurā laikā pēc dzemdībām. Šo jauno iespēju tēvi aizvien aktīvāk un aktīvāk izmanto. Pagājušā gada laikā aptuveni 35% jauno tētuko pavadīja atvēlētās piecas nedēļas kopā ar ģimeni. Tie, kuri nevēlas šo atvaļinājumu izmantot, saņem nelielu naudas kompensāciju. Vai kādam vēl ir jautājumi, kādēļ norvēģi izskatās tik apmierināti ar dzīvi?