Kāds bija Rīgas Rātsnams?

gadā nojauktā celtne? Pirmais nav zināms Jau XIV gadsimta pirmajā pusē, kad izveidojās viduslaiku Rīgas tirgus laukums, uzcēla pilsētas pārvaldes mitekli - Rātsnamu. Rāte bija dibināta 1226.gadā, un šis bija otrais Rātsnams. Tā bija divstāvu celtne ar arkveida galeriju, uz otro stāvu veda atklātas kāpnes. Ēkai nebija torņa. Šo vienkāršo ēku paplašināja un izdaiļoja, uzceļot piebūvi un torni ar krāšņu smaili. Zināms, ka ēkas dekors ar zelmiņiem bijis līdzīgs Holandes manierisma formās pārbūvētajam Melngalvju nama zelminim. Ziedo pilsoņi un tirgoņi XVIII gadsimtā, kad Rīga nonāca Krievijas pakļautībā, vecais Rātsnams vairs neapmierināja pilsētas maģistrāta prasības. Tika nolemts, ka jābūvē lielāka ēka. Ierobežotās finanses lika gādāt papildu līdzekļus no bagāto pilsoņu ziedojumiem, kā arī no tirgoņiem, kam piedāvāja pusi apakšstāva izmantot biržas ierīkošanai. Projekta izstrādāšanu rāte uzticēja kara inženierim Johanam Frīdriham fon Etingeram, kurš bija ieradies Krievijā no Holšteinas un vadīja Rīgas nocietinājumu atjaunošanu. Būvdarbus sāka 1750.gadā. Tikai pēc piecpadsmit gadiem būvi beidzot varēja iesvētīt. Līdzekļu trūkums neļāva Etingeram būvēt pārāk greznu ēku. Tomēr viņš prata radīt pilsētas varas cienīgu simbolu, kā arī ienest Rīgas arhitektūrā jaunas stilistiskas tendences. Baroks vai klasicisms Rātsnama projekts ir saglabājies gleznās un zīmējumos, to attēlojis arī J. K. Broce. Nams bija ap 60 metrus gara ar Sāmsalas akmeni apšūta divstāvu ēka ar augstiem virs pamatiem, kurā izdalījās divi sānu rizalīti un platāks trīsstāvu centrālais rizalīts, virs kura atradās frontons. Virs galvenās dzegas bija balustrāde, aiz kuras slēpās lēzens jumts. Kaut arī ēkas ārienē bija barokāli elementi, piemēram, tornis, kura augšdaļu vainagoja kupols un galerija, kā arī ciļņiem dekorētā frontona plakne ar Taisnības dievietes tēlu virs tās, kopējo noskaņu veidoja klasicismam raksturīgi principi. Pirmā stāva fasādes fonā akcents bija galvenās ieejas priekšā uzceltais kolonnu portiks ar balkonu virs tā un plašām kāpnēm. Mazākas ārējās kāpnes bija izbūvētas ēkas spārnos un aizmugurē. Katrā ziņā ēkas arhitektūra bija tālaika Rīgai neparasta un spēcīgi ietekmēja apkārtējās apbūves veidošanos. Būvētāji un pārbūvētāji Rātsnama plānojums bija skaidrs un pārskatāms. Centrā atradās vestibils ar plašām kāpnēm. Pirmajā stāvā kreisajā pusē bija izvietota biržas zāle, kuras velvētos pārsegumus balstīja divas kolonnu rindas. Daudzas pārējās, arī pagrabā izvietotās telpas sedza akmens velves. Interjeru apdare visumā bija vienkārša. Rātsnama celtniecībā piedalījās vietējie Rīgas būvmeistari. Pētnieki uzskatīja, ka interjeru, it īpaši galveno kāpņu apdare tādēļ pilnībā neatbilda Etingera projektam, jo vietējie meistari vēl nebija gatavi strādāt klasicisma garā. Sākotnējā izskatā Rātsnams palika tikai 26 gadus. 1791.gadā rāte nolēma pārbūvēt jumtu, jo skārda segums bija rūsas saēsts. Tika nolemts uzlikt mansarda tipa jumtu, kas atļāva iebūvēt astoņas jaunas darba telpas. Jumtu iesedza ar melniem vāpētiem kārniņiem, tajā iebūvēja jumta logus. Darbus pabeidza 1793.gadā. Ar šo pārbūvi Rātsnama būvapjoms ieguva nobeigtāku, Rīgas tradīcijām tuvāku izskatu. Deviņpadsmitā gadsimta vidū Rātsnamu vēlreiz pārbūvē. Pēc arhitekta J.D.Felsko projekta 1848.gadā tam nojauca jumtu un balustrādi un tā vietā uzcēla trešo stāvu. Tika nojauktas arī ārējās kāpnes un vienkāršota fasādes apdare. Torņa apakšējā daļa tika paslēpta, ēka kļuva kastveidīga, tās proporcijas pasliktinājās. Šī pēdējā pārbūve, kas izdarīta utilitāru apsvērumu dēļ, stipri degradēja Rātsnama sākotnējo arhitektonisko ieceri. Zūd funkcijas un prestižs Tātad Rīgas jaunais Rātsnams bija monumentāli krāšņa, izsmalcināta celtne, kuras īpatnības jūtami iznīcināja eklektikas garā veiktā pārbūve. Rātsnams pakāpeniski zaudēja arī savas funkcijas. Pēc Rīgas domes reorganizācijas XIX gs. astoņdesmitajos gados tajā palika tikai tiesu un finansu iestādes, vēlāk to izmantoja arī Rīgas pilsētas bibliotēka. Monumentālā ēka izdega 1941.gadā, kara pirmajās dienās. Pēckara rekonstrukcijas projektos to bija paredzēts atjaunot, bet, kad radās ideja par Vecrīgu šķērsojošu parādes maģistrāli, šo domu atmeta. 1954.gadā biezos mūrus ar grūtībām nojauca, lai atbrīvotu vietu RTU celtniecībai. Būtu maldīgi domāt, ka Rātsnams ir pilnīgi iznīcināts.Vērtīgākās akmenī kaltās detaļas un skulptūras ir saglabātas. Vēl šodien zem Kaļķu ielas atrodas vismaz trešā daļa no Rātsnama pagrabiem un pamatiem. Pētera baznīcā glabājas gandrīz visas Rātsnama frontona akmens sastāvdaļas, J.E.Meiera darinātās vāzes. Kāpņu margu fragmenti iemūrēti atbalstsienās pie Skārņu ielas. D.Kurlafska veidotā Taisnības dievietes skulptūra uzstādīta Mazjā Jaunielā pie RTU auditorijas. Rātsnamu var atjaunot tikpat sekmīgi, kā tas notiek ar Melngalvju namu.