Kāpēc reiveri nealkst publicitātes?

Lielākā daļa jauniešu kā atrunu intervijai izmantoja frāzi - es nevaru pastāstīt par reivu, jo nezinu pietiekami daudz par to, vai arī nosprauslāja tā, it kā par tādām tēmām publiski runāt būtu riskanti un pat nepiedienīgi. Jocīgi, jo, par diskotēkām runājot ,tā taču nenotiek. Tā vietā iepazinos ar mazliet vecākiem reiva piekritējiem, kuru stāstu uzklausot sapratu, ka šāda reiveru noslēpumainība zināmā mērā ir likumsakarīga un šai subkultūrai raksturīga, jo mērķis ir brīva un patiesa emociju un domu izpausme mūzikā, uzvedībā, bet tas ne reti nāk līdz ar narkotikām un sabiedrības nosodījumu. Kāds dīdžejs, kura vārdu norunas dēļ šajā rakstā neminu, visu laiku uzsverot, ka tās ir tikai viņa subjektīvās domas, izskaidroja, ka reivu ciena tāpēc, ka tajā nav komercijas, nav arī svarīgi, kāds cilvēks tu esi - vai ar vienu džinsu pāri vai firmas prezidents. Reivā nav varmācības, alkohola. Reiva mūzika ir garīgā vērtība, kas vieno cilvēkus, un nevis tas, ka uzstājas kāda populāra grupa. Dīdžeji to nedara slavas dēļ. Tā nav vienkārši mūzika - bum, bum. Tajā vajag ieklausīties, iedziļināties. Reiva mūzikā pēc dīdžeja domām ir dziļa filozofija. Bet galvenais esot tas, ka reiva mūzikā nevar izsvērt, kas konkrēti ir jāizprot. Tavs viedoklis ir tavs viedoklis. Tiklīdz kāds uzspiež savu viedokli, tas var kļūt komerciāli: ārprāts, es nedomāju kā visi citi. Tāpēc tas viss, ko tu atklāj, paliek tavā ziņā. Galvenais, lai tu varētu sevī ieklausīties un tas tevi rosinātu atklāt kaut ko jaunu. Stāsta reiva cienītāja Iveta (nav viņas īstais vārds), kura, nebūdama profesionāle, piekrita atklāt to, kas viņai patīk reivā: «Es eju uz turieni, lai padejotu, izkustētos un lai garīgi atbrīvotos. Ja tu daudz mācies vai daudz strādā, tad vajag kādu garīgu atslodzi. Ikdienā es ļoti reti redzu draugus, bet tur es viņus satieku pilnīgi atraisītā atmosfērā. Tur nav jābaidās, ka kaut ko nepareizi pateiksi vai kaut ko nepareizi izdarīsi. Kad tu ej uz operu vai kādu citu pasākumu, tad tev visu laiku jābūt kādos rāmjos, visu laiku jāpiedomā, lai kaut ko nepareizi neizdari. Reivā tā nav. Tu vari padejot, uzvesties pilnīgi brīvi. Tev tur nav jāpilda kāda speciāla funkcija. Tu tur vienkārši esi.» Īstie un neīstie? Reiva vārdu jaunieši mūsdienās lieto ļoti bieži, gandrīz katru ballīti, kurā skan elektroniskā deju mūzika, nosaukdami par reivu. Taču dīdžejs A.G., īstenībā Andris, kurš savu draugu pulkā ir atzīts par ļoti zinošu reiva lietās, pastāstīja, ka klasiskā nozīmē reivs ir pasākums, kas notiek ballītei tradicionāli nepiemērotā vietā, piemēram, fabrikas, noliktavas vai arī muzeja telpās. Anglijā populāri bija pasākumi brīvā dabā. Saaicinātie cilvēki aizbrauc uz mežu, uzstāda ģenerātorus, un notiek reivs. Šādos pasākumos parasti ir skanējusi elektroniskā mūzika. Taču Latvijā ar vārdu «reivs» ir pasākuši apzīmēt ikvienu pasākumu, kurā skan tehno mūzika. «Tā mūzika, ko spēlē pie mums klubos, nav īsti reivs,» stāsta A.G. «Tie ir komerciāli pasākumi. Savāc daudz cilvēkus, laiž reklāmu pa TV. Tas ir komerciāls plaģiātisms.» Iveta savā stāstījumā uzsver: «Agrāk reivi bija interesanti, tik tiešām gribējās aiziet, jo zināju, ka būs kaut kas jauns un foršs. Tur bija vizuāls noformējums, stilīga un kvalitatīva mūzika. Tagad viss ir novecojis un taisīts tā, lai ar to varētu nopelnīt naudu. Tagad tu aizej uz reivu, tur ir milzīgs cilvēku pūlis, kas ir atnākuši tikai tāpēc, ka tas tagad ir stilīgi. Īstenībā viņiem nav nekādas sajēgas no tās mūzikas, viņi neko nejūt, kad to klausās. Tas ir uzrakstīts viņiem uz pieres. Viņiem gribas tikai izrādīties». A.G. uzskata, ka lielā mērā tas, vai pasākums izdodas vai ne, ir atkarīgs no cilvēkiem, kas sanāk. Bieži vien atnāk daudz tādu, kam pati mūzika nemaz neinteresē. Viņi iet uz tusiņu, tāpēc ka būs forši un tāpēc ka tas ir moderni. Kaut gan pēdējā laikā, pēc A.G. domām, šī tendence mazinās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šādi reivi ir tāda kā laika kaprīze, kas pazudīs. Kā transā Reiva mūziku ir diezgan grūti aprakstīt, tā ir jādzird, lai saprastu. Taču uz papīra to tomēr visvieglāk ir definēt kā skaļu elektronisku skaņu apkopojumu, vienkāršā valodā sakot: bumsik, bumsik. Nepieradušas ausis to tik viegli ilgi nevar izturēt. Skaņa ir skaļa, lai neteiktu vairāk. Tāpēc vietā ir Iveta paskaidrojums par savu patikšanu: «Tā mūzika ir aizraujoša. Tu tajā ritmā nonāc tādā kā hipnozē, meditācijā un vari kaut ko saskatīt. Tā ir kā nokļūšana transā. Rodas kaut kādas domas. Tas pat varētu būt veselīgi, ja nelieto narkotikas. Jo psiholoģiski tā baigi forši var atpūsties. Kad tu atnāc atpakaļ, tad ir tik viegli.» Reiva mūziku, pēc A.G. domām, varētu saukt par underground elektronisko mūziku: «Underground tādā nozīmē, ka labākā tās daļa vēl joprojām neiznāk lielajās firmās. Tur ir do it yurself filozofija. Cilvēks sēž mājās vai studijā un taisa mūziku. Tas nav kā popmūzikā, kur taisa produktu, lai pārdotu, bet viņš taisa mūziku sev par prieku.» Šī mūzika iznāk platēs un dīdžeji to izmanto reiva ballītēs. Taču tas nav tā vienkārši - vienu dziesmu pēc otras. Arī dīdžejs ir radošs. Viņš savieno divās vai trīs platēs skanošo mūziku kopā, un rodas vēl trešais skaņdarbs. Par pašu mūziku A.G. saka, ka tā ir meditatīva: «Elektroniskajā mūzikā melodija nav svarīgākais, bet gan skaņas telpa. Skaņa rada relatīvi iluzoru telpu. Šajā mūzikā cilvēks spēj atbrīvoties no nomāktības, arī no sava ego. Elektroniskā mūzika iet it kā pa tiešo. Tur ir daudzas zemapziņas lietas. Piemēram, Āfrikā ciltīm ir ritmi, rituālu dejas, kas rada kopības izjūtu. Pasaulē valda milzīga atsvešinātība. Starp cilvēkiem pazūd jebkādas attiecības. Un tā mūzika ir viena no iespējām iegūt šo kopības sajūtu.» Kā būtu ar kādu zālīti Runājot ar cilvēkiem, kas par reivu ir tikai dzirdējuši, viņiem pirmās asociācijas par to visbiežāk rodas saistībā ar narkotikām. Iveta saka, ka tiešām pastāv viedoklis, ka reivs un narkotikas ir nešķirami jēdzieni. Viņa pati gan ir pārliecinājusies, ka arī bez narkotikām var ieiet tajā ritmā. Taču viņa nezina, kā tas ir ar narkotikām, varbūt daudz iespaidīgāk. Viņa pati tās nelieto, jo uzskata, ka tas ir neveselīgi. Dīdžejs A.G. noliedza, ka var likt vienādības zīmi starp reivu un narkotikām. Tomēr arī nenoliedza, ka uz reiviem nāk cilvēki, kas ikdienā lieto narkotikas. Pašlaik reiva pasākumi visbiežāk notiek projekta Kasablanka ietvaros klubos Citrons un Pulkvedis. Tāda sava veida underground elektroniskās mūzikas ballīšu vieta ir nesen atklātais klubs Metro. Bet par lielākajiem reiva vakariem ir iespējams uzzināt no flaijeriem - attiecīgā pasākuma reklamēšanai un ielūguma funkcijām speciāli izdotas lapiņas, kuru var izmantot arī kā atlaides kuponu ieejas biļetei. Reivere un nereiveris Vienādus jautājumus uzdevu reiva piekritējai Ivetai un Rīgas valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniekam Jurim, kas reivu neapmeklē. Cik daudz tev ir brīva laika? Iveta. Šobrīd, kamēr es meklēju darbu un vakaros studēju augstskolā, diezgan daudz. Kad es mācījos dienas nodaļā, tad man bija viss vakars brīvs, varēju iet, kur gribu. Juris. Diezgan maz. Liela daļa aiziet skolas pasākumos, referātu un zinātniskā darba sagatavošanā. Vēl basketbols. Vidēji dienā sanāk divas stundas. Uz kādiem pasākumiem tu ej? I. Pēdējo reizi biju Krievu drāmas teātrī uz izrādi Nāves deja, biju uz Depecho Mode koncertu, Mumintroļļiem. Uz Mumintroļiem es gāju tāpēc, ka es viņus mazliet pazinu. Bet baigi nožēloju, ka vispār aizgāju, jo tur nekā nebija. Pēdējā laikā šķiet, vai vispār kaut kas normāls notiek. J. Mums ir ļoti aktīva literatūras skolotāja, viņa mums dabū lētākas biļetes uz teātri. Pagājušogad es biju kādas piecas reizes uz teātri. Labprāt eju arī uz koncertiem. Vai tu grāmatas lasi? I. Es tikai pavisam nesen sāku lasīt. Kad atbraucu uz Rīgu, iepazinos ar jauniem cilvēkiem un sapratu, ka viņi īstenībā ir ļoti gudri. Tad saņēmos un arī sāku lasīt. Man ļoti patīk fantastiska, sevišķi franču. Vēl lasu dažādus žurnālus. Gribas kaut ko uzzināt par reivu. Lasu krievu žurnālus, jo latviešu valodā nekā tāda nav. J. Jā. Pēdējo lasīju Remarku. Vēl lasu to, ko skolā iesaka. Kas ir tavas dzīves augstākās vērtības? I. Nezinu. Mīlestība, dzīves gudrība. J. Laikam cilvēku attiecības. Savstarpēja mīlestība. Augsti vērtēju arī prātu, intelektu. Vai reivā tu vari gūt stimulu savu vērtību hierarhijas attīstībai? I.Tu vari iet, vienalga uz kurieni, galvenais ar kādiem cilvēkiem tu esi kopā, jo cilvēki ir tie, kas tevi virza uz kaut kādām izdarībām vai neizdarībām. Ja kāds tusējas ar dzērājiem un analfabētiem, tad viņš tāds arī ir. Principā jau uz reivu iet tikai draugu iespaidā. Kāpēc tu neej uz reivu? J. Septītajā klasē diezgan bieži gāju uz diskotēkām, bet tad sapratu, ka nav jēgas. Vienīgais ir vērts iet dejot. Pārtraucu, jo nepietika laika. Kāds ir tavas dzīves mērķis pašreiz? I. Es gribu iegūt tādu izglītību, lai varētu dzīvē darīt to, ko es gribu. Galvenais - būt laimīgai. Kāpēc tev ir svarīgi mācīties? J. Es gribu, lai normāli varētu darbu atrast un dzīvot. Veidot savu garīgo pasauli. Man ir svarīgi uzzināt, ko citi ir domājuši un kā viņi ir domājuši. Eksaktās zinātnes palīdz saprast, no kā sastāv pasaule, kādi likumi tajā darbojas. Augstākas atziņas ir tās, kas palīdz saprast dzīves mērķus.