Karalienes uznāciens

Gandrīz visām ir iespējamas sīkziedu vai lielziedu variācijas un daždažādi krāsu toņi. Tējhibrīdrozes tiek mīlētas lielo un krāšņo ziedu dēļ. "Katrai rozei ir savs skaistums," saka firmas Latroze dārznieks Rolands Kļaviņš. "Ir dārzi, kuros stāda tikai sarkanas rozes, citi dod priekšroku baltajām un gaišo toņu puķēm." Ainavu arhitekti gan reizēm mēdzot atrunāt jauno dārzu īpašniekus no rožu stādīšanas, atgādinot, ka gandrīz pusi gada šī kaprīzā, rūpīgi kopjamā puķe pavadīs, ievīstīta egļu skujās, sausās lapās vai rupjās skaidās. Tomēr vasarā vismaz divus mēnešus roze zied tik krāšņi un smaržīgi, jaunākās šķirnes ziedos ir visu vasaru. Dārznieks uzskata, ka rozes nav nemaz tik kaprīzas. Vissvarīgākais ir tās pareizi ieziemot rudenī, laikus atsegt pavasarī un pietiekami nodrošināt ar barības vielām. Ja rozēm netrūks mēslojuma un ūdens, kaitēkļu būs mazāk, slimības klāt neķersies. Ja arī kaitēkļi uzmāksies ziediem un lapām, ir gana daudz preparātu, kas tos apkaros. Mīlestība un gādība Rozes var stādīt visu dārza darbu sezonu, tomēr vislabāk to darīt pavasarī. Līdz rudenim tās būs kārtīgi iesakņojušās un nākamajā pavasarī spēs labāk uzņemt barības vielas. Pat tagad, karstajā laikā, stādot rozi, tā ieaugsies, bet jāatceras, ka roze katru dienu jāaplaista. Izņemot no konteinera, rozes saknes mazliet jāparegulē, lai neveidotos sakņu kamols. Vispirms jāizrok kārtīga bedre. Tai jābūt apmēram 70 cm dziļai. Bedre jāpilda ar rozēm domātu augsni. Tā jāsajauc ar bagātīgu komposta vai kūtsmēslu devu, kūdru, slāpekļa mēslojumu (ja stāda rudenī, tad labāk kālija). Pircēji vienmēr izvēlas stādu, kuram jau ir ziedi, lai būtu pārliecināti par savas izvēlētās šķirnes precizitāti. Lai stāds spēku neatdod ziedos, pēc iestādīšanas tas noteikti jāapgriež - no zieda skaitot piecas lapas. Rozes sliktāk augs ēnā un cietīs, ja būs iestādītas caurvējā. Domājot par ziemu Pirmā ziema rozei un stādītājam būs pārbaudījums. Rozes ne tikai jāsasedz, bet pavasarī laikus - ne par agru, ne par vēlu - jāatklāj vaļā, lai nesāktu pūt un izsust. Rudenī piesegšanai rožaudzētāji iesaka izmantot vai nu skujas, vai arī mazākiem krūmiem kūdru, savelkot to ap krūmu piramīdas formā. Skujām pāri var pārsegt plēvi, taču jāraugās, lai dobe nebūtu hermētiski noslēgta, lai apakšā cirkulētu gaiss. Nav jābaidās augstcelmu rozes pieliekt. Tas jādara, kamēr nav sācies sals, kad stumbrs paliek stīvs. Rolands Kļaviņš atgādina, ka roze jāliec uz "pareizo" pusi, tas nozīmē, ka to nedrīkst atraut no mežeņa. Visizturīgākās ir parka rozes (1,20-1,50 m augsti krūmi), tās ziemā var arī nepiesegt. Klājeniskās jeb sedzējrozes. Pēdējo gadu aktualitāte. Dažas šķirnes izaug līdz 50 cm un veido skaisti noaugušu nokarenu krūmiņu. Citas burtiski ložņā pa zemi. Var stādīt arī pie ēku sienām. Bagātīgi zied un ir izturīgas pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Augstcelma rozes. Dažādu šķirņu rozes potējot uz augstiem stumbriem, veidojas augstcelma jeb stumbrrozes. Ja šādā veidā tiek uzpotētas vīteņrozes, veidojas skaists nokarens augs. Prasa rūpīgāku ieziemošanu, jo stumbrs ļoti uzmanīgi jāpieliec. Spry rozītes. Nelieli krūmiņi līdz 30-35 cm augstumā ar maziem ziediņiem. Tās vasarā zied atkārtoti. Floribundrozes. Neliela auguma krūms (līdz 60-70 cm), ziemcietīgas, ziedi sakārtoti ziedkopās, ļoti bagātīgi un ilgi (dažas šķirnes līdz pat salam) ziedošas rozes. Vīteņrozes. Aug divus trīs metrus garas. Ar statīvu palīdzību var veidot kaskādes vai stiprināt pie mājas sienām. Nopērkamas gan sīkziedu, gan lielziedu formas. Sīkziedu šķirnēm ziedi karājas līdzīgi kā vīnogu ķekari. Ir rozes, kas bagātīgi zied vienreiz vasarā, un ir tādas, kas nezied tik krāšņi, toties augu vasaru. Tējasrozes. Rozes, ko var audzēt gan siltumnīcā, gan dārzā un ziedus griezt dāvināšanai, likšanai vāzēs. Jaunākajām šķirnēm ir divu un triju krāsu ziedi, arī rozēm netradicionālie brūnie toņi. Krūmu rozes. Aug lielos, spēcīgos krūmos. Tām nevajag nekādu papildu atbalstu, šīs rozes savu svaru labi tur pašas.