Lai nosaukums atbilstu mērķim, kompāniju pārdēvē par Kempmayer Media Ltd (KML). Firmas īpašnieki ir Wilton Nominies un Ely Hamilton Holding. *1999.gada vasarā/rudenī A.Ēķis uzrunā tolaik ar premjeru Andri Šķēli cieši saistīto Jurģi Liepnieku, lai viņš projektam piesaista A.Šķēli. *1999.gada nogalē un 2000.gada sākumā tiek kārtotas ar A.Šķēles ietekmi saistītas izmaiņas KML kapitālā, un 2000.gada 16.februārī par 50% KML dalībnieku reģistrē ASV ārzonā Delavēras štatā reģistrētā J.Liepniekam piederoša kompānija Gedney Purcell Ventures Ltd. (GPV). *Tālākas izmaiņas KML kapitālā notiek 2001.gada sākumā, kad Latvijā jau ir skaidrs, ka projekts "aizies". Proti, 15.februārī par KML dalībniekiem kļūst 8 ārzonu firmas. Izmaiņu reģistrēšanu Londonā pie M.Flanagana nokārto J.Liepnieks un ar Viļa Krištopana ietekmi saistītās a/s InterBaltija Invest juriskonsults Gints Bandēns, kuram V.Krištopans šai laikā izsniedzis universālo pilnvaru pārstāvēt viņu civiltiesiskos darījumos. *Lai arī precīzs visu 8 ārzonu īpašnieku sadalījums krimināllietā nav iegūts, izmeklēšanā noskaidrots, ka 2001.gada 26.jūlijā Rīgā, tiekoties ar KML vadītāju M.Flanaganu, ar A.Šķēles darījumiem saistītais advokāts Jānis Loze piedalās KML dalībnieku sapulcē, kurā pārstāv četras no astoņām KML dalībniecēm - ārzonu kompānijas Ratcliff, Selwyn, Selbourne un Headstock, kuru daļas kopā veido 55% KML kapitāla. *No izmeklēšanas materiāliem noprotams, ka līdz brīdim, kad digitālās apraides projektu 2003.gada rudenī aptur, A.Šķēles ietekmē ir Gērnsijas salā reģistrētā Ratcliff, kurai pieder 25% KML un uz J.Liepnieku noformētā Selwin (12,5%), iespējams, arī daļa no Headstock. Atlikušās kapitāla daļas tiek saistītas ar A.Ēķa ietekmi. Neoficiāli gan netiek izslēgts, ka 2002.gadā KML dalībniekiem piesaistīta arī Parex banka, kuras prezidents Valērijs Kargins bija parakstījis ar Kempmayer Latvijas meitasuzņēmuma dibināšanu saistītos pamatkapitāla apmaksas dokumentus.u ***
Kempmayer Media Latvija
2001.gada vasarā, kad skaidri iezīmējās projekta attīstības iespējas, ar A.Šķēles ietekmi saistīti juristi un konsultanti sāk spriest par KML korporatīvās struktūras veidošanu.
2002.gada 29.jūlijā J.Lozes darbavietā notiek sapulcē, kurā vēl bez viņa piedalās J.Liepnieks, G.Bandēns, U.Kokins, M.Kvēps un H.Krongorns. Tiek izlemts Latvijā dibināt KML meitasfirmu.
2002.gada 17.decembrī KML valdes priekšsēdis M.Flanagans ierodas Latvijā un nodibina Kempmayer Media Latvija (KMLat). Pēc A.Ēķa ierosmes par KML valdes locekli tiek iecelts ar viņu saistītais Andrejs Zabeckis, pēc U.Kokina ieteikuma - Jānis Svārpstons, kurš kļūst arī par KML finanšu direktoru. M.Flanagans ir jaundibinātās firmas valdes priekšsēdis.
2003.gada 28.februārī KML valdē veic izmaiņas. Par valdes priekšsēdi M.Flanagana vietā pēc A.Ēķa ierosmes kļūst Juris Ulmanis, par valdes locekli A.Zabecka vietā -Jānis Zips. Amatu valdē saglāba J.Svārpstons, kam ir pilnvarojums parakstīt KML finanšu dokumentus un rēķinus
Kā projektam nodrošināja naudu?
*2000.gada sākumā projektā aktīvi iesaistās par apraidi atbildīgā Māra Paudera vadītā valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). 2000.gada 16.maijā LVRTC iegādājās sīku firmu Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), kas kļūst par LVRTC meitasfirmu. Par DLRTC valdes priekšsēdi ieceļ bijušo A.Ēķa vadītās LNT darbinieku Guntaru Spundi.
*Jau 2000.gada 29.septembrī, klusi noslēdzot kapitāla daļu pirkuma līgumu, DLRTC īpašumā nonāca LVRTC piederošās 23%, aptuveni 150 miljonus latu vērtās Latvijas mobilā telefona (LMT) daļu. Ar šo darījumu, ņemot vērā LMT maksātas dividendes, DLRTC bija ieguvusi digitālas TV projekta finansēšanai nepieciešamo naudas avotu.
*Informācija, ka patiesībā DLRTC digitālās apraides ieviešanu nodos britu pastkastītes firmai un tās galvenā funkcija būs apmaksāt Kempmayer rēķinus, presei netika izpausta vēl ilgi pēc tam, kad 2002.gadā 14.novembrī Londonā starp DLRTC un Kempmayer tika noslēgts USD 53,5 miljonu vērts digitālās apraides ieviešanas līgums. Divas nedēļas pirms tam, 1.novembrī, līgumu bija akceptējuši LVRTC pilnvarnieki - Nacionālas radio un TV padomes priekšsēdis Ojārs Rubenis, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore Ināra Rudaka, satiksmes ministra preses padomnieks Didzis Jonovs un SM Satiksmes departamenta direktors Andrians Ļubļins. 5.novembrī pilnvarojumu G.Spundem parakstīt līgumu deva LVRTC šefs Māris Pauders. Līgums paredzēja USD 13,37 miljonu avansa maksājumu un USD 40,125 miljonu komercbankas galvojumu vai akreditīvu par labu KMLat. Galvojuma saņemšanai Parex tika mēģināts ieķīlāt LMT daļas, tomēr šis darījums netika noslēgts.
*Sabiedrība Kempmayer vārdu pirmoreiz uzzināja tikai 2003.gada 17.jūnijā, kad Einara Repšes (JL) valdībā, uzklausot ziņojumu par digitālas TV ieviešanu Rīgā un apkārtnē, atklājās, ka vairāk nekā 50 miljonu vērtais līgums noslēgts, neinformējot valdību (darbu sāka 07.11.2002.). KNAB sāka izmeklēšanu.
*Šī līguma sagatavošana, kas KML garantēja ievērojamu naudas plūsmu, ilga 2001.un 2002.gadu. "Sagatavošanas darbos" bija iesaistīti ar A.Šķēli saistītie J.Loze un viņa partneris Uldis Kokins, J.Liepnieks, Harijs Krongorns, kā arī A.Ēķis un ar viņu saistītie Valdis Purvinskis, Andrejs Zabeckis, G.Bandēns. Projektā aktīvi darbojās arī jurists Mārtiņš Kvēps, LVRTC šefs M.Pauders un DLRTC šefs G.Spunde.u
digitālās TV lietā apsūdzēti
Andrejs Ēķis, LNT ģenerāldirektors
Jurģis Liepnieks, toreizējais A.Šķēles padomnieks
Jānis Loze, advokāts
Harijs Krongorns, finansists, tolaik A.Šķeles firmas UVK darbinieks
Juris Ulmanis, toreizējais KPMLat vadītājs
Jānis Zips, bijušais KPMLat valdes loceklis
Jānis Svārpstons, bijušais KPMLat valdes loceklis, finanšu direktors
Jānis Plūme, bijušais DLRTC valdes loceklis
Alfrēds Janevics, bijušais DLRTC valdes loceklis
Valdis Purvinskis, bijušais Falck apsargs valdes priekšsēdētājs, projekta tehniskais konsultants
Gints Bandēns, jurists, bijušais ar V.Krištopanu saistītas firmas InterBaltija Invest darbinieks
Andrejs Zabeckis, bijušais KPMLat valdes loceklis
Uldis Kokins, nodokļu konsultants
Guntars Spunde, bijušais DRTC vadītājs
Mārtiņš Kvēps, juristsMāris Pauders, bijušais LVRTC vadītājs
Ināra Rudaka, bijusī SM Sakaru departamenta vadītāja, LVRTC valsts pilnvarniece
Ojārs Rubenis, bijušais NRTP vadītājs, LVRTC valsts pilnvarnieks
Didzis Jonovs, bijušais satiksmes ministra padomnieks, LVRTC valsts pilnvarnieks
Andrians Ļubļins, SM darbinieks, LVRTC valsts pilnvarnieks
Kā KMLat no DLRTC saņēma 4 miljonus?
*2002.gada 16.decembrī DLRTC pēc G.Spundes rīkojumiem, pamatojoties uz 53,5 miljonu dolāru vērto līgumu, KML kontā Parex bankā ieskaita daļu avansa maksājuma - 3,37 miljonus dolāru, t.i., ap 2 miljoniem latu. 2003.gada pavasarī, kad bija mainīta KML valde, atlikusī DLRTC britu firmas rēķinā decembrī ieskaitītā nauda 3,16 miljoni dolāru tika pārskaitīta uz KMLat kontu un noformēta kā aizdevums.
*2003.gads 4.martā ar G.Spundes rīkojumu DLRTC apmaksā J.Svārpstona iesniegtos rēķinus par administratīviem izdevumiem, arī par KMLat izdevumiem no 15.novembra līdz 15.decembrim, lai gan tad firma vēl nemaz nebija nodibināta. Kopā KML tiek pārskaitīti 73 735,84 lati.
*Tā paša gada martā, aprīlī un maijā DLRTC uz J.Svārpstona piesūtīto administratīvo rēķinu pamata KMLat pārskaita kopā 45 863 latus.
*2003.gada 11.jūnijā, nedēļu pirms Latviju pāršalca skandalozā ziņa par digitālās TV lietu, DLRTC ar G.Spundes rīkojumiem pēc J.Svārpstona iesniegtajiem rēķiniem KMLat pārskaita 1 921 884 latus. 17 834 latus veido rēķins par jūnija izdevumiem, 1,9 miljonus latu jeb 3,37 miljonu dolāru rēķina pamatojums ir digitālās apraides iekārtu piegādes. G.Spunde rēķinu samaksā, lai arī tobrīd KMLat vēl nebija noslēdzis nevienu līgumu par iekārtu pirkumu.
*Kopumā līdz 11.jūnijam no DLRTC kontiem saskaņā ar līgumu Kempmayer bija pārskaitīti 4 056 744, 03 lati - tā ir DLRTC nodarīto zaudējumu summa, kas fiksēta prokuratūras apsūdzībā.
*Pamatojoties uz līgumu, KMLat arī pēc tam, kad par digitālās TV lietu jau bija sākta izmeklēšana, slēdza līgumus par iekārtu piegādēm.
*2004.gadā valsts Stokholmas arbitrāžas tiesā sāka tiesvedību par DLRTC un KMLat 53 miljonus vērtā līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
*Pērn septembrī Stokholmas arbitrāžas tiesa līgumu arī atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, uzskatot, ka DLRTC to noslēdza, būdama maldināta par firmas (Kempmayer) spējām. Tiesa nolēma, ka KMLat jāatmaksā saskaņā ar līgumu no DLRTC saņemtie 6,9 miljoni dolāru. Decembrī KMLat tiesas spriedumu izpildīja un ieguva tiesības uz piegādātajām digitālajām iekārtām ap 3 miljonu latu vērtībā. Šopavasar A.Ēķis atzina, ka no A.Šķēles aizņēmies 10 miljonus dolāru, lai izmantotu KMLat saistību pret DLRTC izpildei.
*Prokuratūra uzskata, ka šo saistību nokārtošana digitālās TV lietā iesaistītās un apsūdzētas personas neatbrīvo no atbildības par darījuma plānošanu un organizēšanu un tā gaitā izdarītajiem likumu pārkāpumiem.