Tie, kam etiķis nepatīk, ļoti iespējams, maldās, jo etiķi ir ļoti dažādi, katrs ar citādu garšu un aromātu. Tāpat kā atšķiras vīns no degvīna un balzama, tā savā starpā atšķiras vīna, degvīna un balzama etiķi. L.Neimane uzskata, ka nogaršojot vairāku veidu etiķus, ikviens var atrast etiķi savai gaumei, un tad tas var lieliski papildināt vai atsvaidzināt jau pierastu ēdienu. Etiķi katrs pats vēl var uzlabot, aromatizējot to, piemēram, ar ķiplokiem, baziliku vai citām garšvielām - kas nu kuram tuvāks. Etiķis ir lieliska piedeva tieši veģetārajām zupām bez gaļas un buljona, «un labāk labs etiķis nekā veci kauli», tāda ir dr. Neimanes atziņa. Etiķis, tāpat kā citas garšvielas, veicina apetīti, un laba apetīte ir veselības pazīme. Ja ir problēmas ar lieko svaru, Lolita Neimane vairāk par apetīti iesaka ierobežot tauku un sāls lietošanu uzturā, un to var darīt arī uz etiķa rēķina. Vīna etiķi iegūst, raudzējot balto vai sarkano vīnu. Īpašs paveids ir heresa vīna etiķis, kas ir daudz asāks par parastajiem vīna etiķiem. Balzama etiķis ir dārgāks par citiem un arī vērtīgāks. Šo etiķi iegūst no sarkanā vīna, un ozolkoka mucās tam «jānoguļ» vismaz trīs gadi. Balzama etiķis ir tumšā krāsā, un tam ir īpaša, savdabīga garša. Ēdiens, kuram pievienots nedaudz balzama etiķa, iegūst oriģinālu aromātu. Aromatizēto etiķi iegūst no baltā vai sarkanā vīna, kam pievieno garšaugus vai augļus, piemēram: estragonu, rozmarīnu, ķiplokus, avenes utt. Ābolu etiķi iegūst no ābolu vīna. To labi uzņem organisms, tādēļ ābolu etiķi ļoti plaši izmanto tautas medicīnā angīnas, klibuma un citu vainu ārstēšanai. Parastais galda etiķis ir ievērojami lētāks, tas nav slikts, bet tam nav arī dabīgo etiķu īpašo garšas nianšu un aromāta. Toties etiķa esence nav pārtikas produkts, un glabāt to mājās ir bīstami kā jebkuru kodīgu ķīmisku vielu. Ja nu tomēr gurķu laikā izmantojat nevis vienkāršu etiķi, bet koncentrētu tā esenci, beidzot konservēšanas eksperimentus, ieteicams no tās atbrīvoties, jo ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem aiz neuzmanības tā var radīt nopietnas problēmas. Lietojot saprātīgi un ar mēru, etiķis tikai daudzveidos ēdienkarti un vairos apetīti, bet nevajadzētu aizrauties un kļūt par etiķumānu, jo lielās devās etiķis nelabvēlīgi iedarbojas uz eritrocītiem. Veikalos nopērkami arī etiķi ar zaļumiem un etiķi kopā ar eļļu salātu gatavošanai. Dažādi etiķi ir aso mērču sastāvā, kuras svaigas un aromātiskas var pagatavot arī mājās. 10 minūtēs no tomātiem un etiķa ir iespējams pagatavot šādu aso mērci, kam vajadzīgs: 1 vidēji liels tomāts, 3 karotes sarkanā vīna etiķa, karote balzama etiķa, malti melnie pipari, sešas karotes labas eļļas, baziliks. Tomātu aplej ar verdošu ūdeni, noņem miziņu un izņem sēklotni. Mīkstumu sakuļ ar mikseri, pievieno sāli un kopā ar vīna un balzama etiķi kuļ tik ilgi, kamēr sāls pilnīgi izkususi. Pievieno maltus melnos piparus un tievā strūkliņā lej klāt eļļu, masu nemitīgi kuļot. Pašās beigās mērcei pievieno smalki sagrieztas bazilika lapiņas vai ziemas laikā kaltētu maltu baziliku.
Katram savs etiķis
Etiķu trauciņi uz galda latviskam ēdājam vēl nav norma, taču, prasmīgi gatavojot, etiķis var ienest jaunas vēsmas salātos, gaļas ēdienos un zupās. «Ar etiķi var iemācīties gatavot bez sāls un taukiem,» stāsta dietoloģe Lolita Neimane, kas iesaka virtuvē eksperimentēt ar dažādām garšvielām, tādējādi samazinot sāls lietošanu uzturā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.