Tie var būt dažādos toņos - laškrāsas, dzelteni, oranži. To forma selekcijas rezultātā var būt neparasta - ziedlapu krokojums, pildīti ziedi. Visizvēlīgākie ir dzeltenās krāsas hibiski, kuri ir arī visneizturīgākie. Pēc trim gadiem šķirne lēnām "izvirst" un zaudē spilgto toni. Ķīnas rozēm ļoti patīk dzelzi saturoši mēslojumi. Ja augam to trūkst, tad ziedi birst, hibisks nīkuļo un nezied, var aiziet bojā. Mēslojumu augam var dot caur lapām, smidzinot un rasinot. Ķīnas rozei patīk mazliet skāba augsne, tāpēc tā būtu jālaista ar mazliet paskābu, mīkstu ūdeni. To var iegūt, pievienojot mazliet citrona sulas vai citronskābes. Ķīnas roze zied no marta līdz oktobrim, bet pats ziediņš gan turas tikai pāris dienu. Taču, ja augs tiek labi mēslots un tam ir piemēroti apstākļi, ziedu Ķīnas rozei ir ļoti daudz. Ja, atnesot no veikala, daži ziedi nobirst, tad nevajag pārdzīvot, jo, mainot vietu, tas var arī notikt. Jāatceras, ka ziedošu puķi nekad nedrīkst uzreiz pakļaut vēl vienam šokam - pārstādīt to. Ķīnas rozei patiks, ja vasarā to izliks dārzā vai uz balkona. Taču pie saules tā jāpieradina pakāpeniski, lai neapdeg lapas. Telpaugs jāsargā no caurvēja. Ķīnas rozes krūmu var veidot, apgriežot to.
Ķīnas rozes kaprīzes
Ķīnas roze jeb hibisks (Hibiscus, rosa-sinensis) tiek saukta arī
par Havajas puķi. Tā ir pazīstams telpaugs jau kopš senseniem
laikiem. Vēl šur tur publiskās telpās (jo īpaši veselības centros)
var redzēt milzīgu, lielu koku (līdz pat diviem metriem augstumā),
kas zied sarkaniem ziediem - klasika. Selekcijas rezultātā šī
telpauga ziedi var būt pat 10 centimetrus lieli.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.