Kiršteins balansējot uz naida kurināšanas robežas

Kiršteina pārstāvētajai Tautas partijai un tās premjeram Aigaram Kalvītim beidzot ir skaidri jāpasaka, vai cilvēks, kurš nāk klajā ar radikāliem izteikumiem, var ieņemt valsts ārpolitikai nozīmīgo Ārlietu komisijas vadītāja amatu. A.Kalvītis trešdien uzsvēra, ka norobežojas no šādiem sava partijas biedra izteikumiem, solīja vērtēt viņa darbību, taču no sīkākiem komentāriem atturējās. Skopa izteikumos bija arī prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga: "Prezidente uzskata, ka demokrātiskas valsts un tās pilsoņu interesēs ir, lai parlamentā, uzturot viedokļu dažādību, netiktu tomēr nekādā veidā apdraudēta demokrātijas būtība un tās vērtības." V.Vīķes-Freibergas pārstāve nevēlējās teikt, vai ar šiem vārdiem jāsaprot, ka A.Kiršteina izteikumi apdraud demokrātijas būtību un tās vērtības. Kā vēstīts, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome paudusi satraukumu, ka radikāļi un nacionālisti cenšas iegūt Saeimas deputātu, tajā skaitā A.Kiršteina, atbalstu, kas gūstot jau patronāžas un politiskā pieseguma raksturu. Atbildot uz to, Ārlietu komisijas vadītājs nācis klajā ar paziņojumu, ka atsevišķi Latvijas ebreju tautības deputāti ar "savu atklāti pretvalstisko darbību atbalsta Latvijas ārējos ienaidniekus un veicina sabiedrības šķelšanu". Ebreju kopienai, "ņemot vērā vēsturisko pieredzi [...] nevajadzētu atkārtot 1940.gada kļūdas, atklāti sadarbojoties ar latviešu tautas ienaidniekiem", teikts A.Kiršteina paziņojumā. Kā uzskata bijušais integrācijas ministrs Nils Muižnieks (LPP), A.Kiršteina izteikumā par 1940.gada notikumiem ir jaušami nacistu propagandā izmantotie apgalvojumi, ka ebreji sadarbojās ar boļševikiem. Tādēļ ekspertiem būtu jāizvērtē, vai ar šo paziņojumu A.Kiršteins nav pārkāpis nacionālā naida kurināšanas robežu, saka Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore Ilze Brands-Kehre. Tas esot jo īpaši bīstami tādēļ, ka negatīvie stereotipi, kas tika kultivēti PSRS, jo sevišķi Staļina laikos, nav zuduši arī šodien. Eksperti uzsver - A.Kiršteins ne vien atkārto nacistiskās propagandas klišejas, bet arī piedēvē dažu ebreju izcelsmes politiķu uzskatus visai ebreju kopienas vadībai. "Šajā kontekstā tas ir ārkārtīgi bīstams izteiciens un ļoti tuvu vai pat jau pārkāpj [nacionālā naida kurināšanas] robežu," pieļauj I.Brands-Kehre. Savukārt N.Muižnieks A.Kiršteina izteikumos saskata mājienus uz antisemītismu. Viņš uzskata - antisemītisms bieži vien ir kodēts un nav atklāts, un tā, visticamāk, esot arī šajā gadījumā. Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits gan uzskata, ka, ņemot vērā šos A.Kiršteina izteikumus, vēl nevar runāt par atklātu antisemītismu un kurināšanu uz rasu nesaticību krimināltiesiskā izpratnē. Taču tas, ka deputāts nodala tautas, cilvēkus pēc etniskās pazīmes, ir bīstama tendence no rasu diskriminācijas viedokļa, saka M.Mits. Tas esot vēl bīstamāk, ja šādi izteikumi skan no augstas amatpersonas, kāds ir A.Kiršteins, mutes. Tas met ēnu uz valsti, piemetina N.Mužnieks. Viņaprāt, ja premjers A.Kalvītis tagad nerīkosies, tad viņš dos slēptu atbalstu A.Kiršteinam, kurš paliks savā amatā un "varēs teikt, ko grib". Pēc I.Brands-Kehres domām, "Tautas partijai beidzot ir pašai jānoskaidro, vai vēlas tikt galā ar šo problēmu". Viņasprāt, pašlaik TP spēlē dubultu lomu - partijai ir "normālā" puse un A.Kiršteina puse. Ar pašu A.Kiršteinu Dienai trešdien neizdevās sazināties. Kā jau vēstīts, TP pārstāvji, daļai atzīstot, ka A.Kiršteina izteikumi viņiem nav pieņemami, tomēr nav spējuši skaidri pateikt, vai viņu partijas biedrs arī turpmāk var būt Ārlietu komisijas vadītājs. Kā zināms, A.Kiršteins ir izteicies, ka "okupantiem" pūtēju orķestra pavadījumā "jāpalīdz repatriēties uz etnisko dzimteni", un nācis klajā ar līdzīgiem paziņojumiem. Savukārt viņa vadītajā Ārlietu komisijā strādā drošības policijas uzraudzībā esošās ekstrēmistiski noskaņotās organizācijas Latvijas nacionālā fronte aktīviste Liene Apine.