Ko domā zīdainis?

Diemžēl daudzie pienākumi un rūpes par mazuli dažkārt liek aizmirst pašu galveno - noskaidrot, kā jūtas, ko par vecāku rūpēm domā mazulis pats. "Tieši tā - pavaicāt viņam pašam," apstiprina Pasaules Zīdaiņu mentālās veselības asociācijas Latvijas nodaļas vadītāja pedagoģijas doktorande Ilze Miķelsone. Ja gribam, lai bērns ir atvērts pasaulei, zinātkārs un pārliecināts par sevi, viņa viedoklis jāsāk noskaidrot jau no pirmajiem dzīves mēnešiem. Vienlaikus jaunajiem vecākiem jāatceras, ka, rūpējoties par mazuli, nedrīkst aizmirst sevi pašu. Mazulis ir kā mazs lokators, kurš smalki uztver vecāku savstarpējās attiecības un māmiņas pašsajūtu. Ja māmiņa ir stresā un pārgurusi, tāds būs arī mazulis. Sarunāties ar zīdaini Vecāki ir pirmie, kuri bērnam parāda, kā integrēties sabiedrībā. "Ja vecāki bērnam no paša sākuma parāda to greizā veidā, problēmu rodas arvien vairāk," ir pārliecināta I.Miķelsone. Pirmais solis, kā veidot pareizas un tālredzīgas attiecības ar bērnu, ir radīt mīlestības un uzticēšanās pilnu atmosfēru ģimenē. "Mēs katrs atšķirīgi izprotam vārdu "mīlestība". Taču ir svarīgi ļaut bērnam jau zīdainīša vecumā vecākus vadīt. Nevis rīkoties, kā paši uzskatām par pareizu, bet ieklausīties, pēc mazuļa izturēšanās nojaust, ko viņam tajā brīdī visvairāk vajag," saka I.Miķelsone. Pirmajā dzīves gadā bērnam izveidojas emocionālā piesaiste pasaulei. Viņš no vecākiem kāri tver uzmanību. Mācās parādīt, ko vēlas, kas viņam patīk un kas ne. Jaunākie pētījumi liecina, ka 6-8 mēnešu vecums ir izšķirošais, kas nosaka, kā tālāk dzīvē veidosies bērna attiecības ar citiem cilvēkiem, stāsta ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra Līna vadītāja psiholoģe Vita Kalniņa. Uzmanība, rūpes, sapratne, ko saņem no vecākiem, bērnam dod drošības sajūtu uzticēties arī citiem cilvēkiem, saprasties ar viņiem. Pieaugušie bieži vien domā: mazulis taču vēl neko neprot, ko gan viņam var pavaicāt? Taču mazulis saprot gan! Izmantojot acu kontaktu, smaidu, kustības, viņš vecākiem ziņo, kā jūtas. Krievijas pedagogi un psihologi uzņēmuši filmu par bērnunama bērniem Visiem bērniem vajadzīgas mājas, kas skaidri parāda ceļu, kā bērns, kura individuālās vēlmes un izpausmes negūst atbalstu, pamazām atsvešinās un zaudē spēju uzticēties cilvēkiem. "Sākumā zīdainītis skatās acīs, smaida, meklē kontaktu ar pieaugušo. Ja to negūst, viņš ar laiku pārstāj meklēt. Tas nozīmē, ka viņam arī vēlāk dzīvē būs grūtības izveidot siltas, uzticības pilnas attiecības," stāsta I.Miķelsone. "Mēs brīnāmies, ka bērni ir nežēlīgi. Tādā veidā viņi mēģina izsaukt pieaugušajos emocijas, ko nevar dabūt normālā veidā." Bērni, kuri nav saņēmuši no vecākiem pietiekami daudz uzmanības un mīlestības, mēdz rupji iejaukties citu bērnu rotaļās, kārtot attiecības aizvainojoši un agresīvi. "Tādā veidā bērns izmisīgi signalizē, ka grib būt ievērots, novērtēts, grib piedalīties." Bērniem, kuri jau zīdaiņa vecumā nav iemācīti veidot attiecības, būs grūtības ar mācībām skolā. "Bērns neuzticas apkārtējiem. Viņš neizrāda, ja kaut ko nesaprot. Neuzdrošinās jautāt. Tad mēs brīnāmies, ka klasē sēž klusa nelaimes čupiņa, kura nekad nemeklē palīdzību," saka I.Miķelsone. Neaizmirst par sevi Tiekoties nodarbībās ar mazuļiem un viņu māmiņām, V.Kalniņa novērojusi, ka bieži mammas pārāk satraucas, vai tikai izdarīs visu labāko bērnam vai rīkojas pareizi. "Viņas vēlas būt ļoti labas mammas, bet pašas ir milzīgā spriedzē. Taču svarīgi ir apzināties, ka tikai tad, kad pati jutīsies labi, sieviete varēs būt laba mamma bērnam," saka psiholoģe. V.Kalniņa ir novērojusi, ka Latvijā ļoti daudzas sievietes sirgst ar pēcdzemdību depresiju. Ja šajā laikā sievietei vēl uzkrauj atbildību būt lieliskai mammai, jo "visas taču ar to tiek galā", sieviete var salūzt. Mammas depresija ir cieši saistīta ar mazuļa pašsajūtu - kā jūtas māte, tā jūtas bērns. Glāzgovas psihologu pieredze rāda, ka sievietēm palīdz pēcdzemdību depresijas tests, kas obligāti jāaizpilda sešas nedēļas pēc dzemdībām. Ja rādītāji ir slikti, sievietei tiek piedāvāta psiholoģiskā palīdzība. Ja pusotra mēneša laikā uzlabojumu nav, sieviete kopā ar mazuli tiek iesaistīta psiholoģiskā atbalsta grupā kopā ar citām mazuļu māmiņām. Latvijā šāda palīdzība tiek sniegta ģimenes psiholoģiskā atbalsta centrā Līna, šādu projektu gatavo arī Māmiņu klubs. Zināmu atbalstu māmiņas var saņemt bēbīšu skoliņās - dalīties pieredzē, pārrunāt problēmas. V.Kalniņa uzskata, ka labu padomu var sniegt arī ģimenes ārsts, tikai vajag uzdrošināties vaicāt. "Jaunās māmiņas Latvijā ir brīnišķīgas! Viņas intuitīvi ļoti labi jūt, kā ar bērniņu spēlēties, kā viņam palīdzēt," ir pārliecināta Māmiņu kluba producente Sandija Salaka. Viņa uzskata, ka ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts jaunajai māmiņai. "Lai ar mazuli nodarbojas arī tētis. Viņa piedalīšanās mammai un bērniņam ir ļoti svarīga!" V.Kalniņa uzskata, ka mazulis ir visas ģimenes - mammas, tēta, zināmā mērā arī vecvecāku - atbildība. "Zīdainis ļoti labi jūt, kas notiek ģimenē, un uz to aktīvi reaģē." Konsultāciju laikā psiholoģe novērojusi: ja mamma ar tēti sāk runāt par savu attiecību problēmām, mazulis sakustas un sāk raudāt. "Tādēļ ir ļoti svarīgi rūpēties ne tikai par bērniņu, bet arī par savu pašsajūtu un attiecībām. Palīdzot mammai, mēs palīdzam arī bērnam," uzsver psiholoģe.