Ko pasaka sapņu tēli

Zemapziņa neguļ Sapņi ir smadzeņu darbs. Kādēļ gan cilvēki dažreiz no rīta atceras sapni tik dzīvi, it kā tas būtu noticis īstenībā, bet citu rītu neatceras neko? Tas ir atkarīgs no tā, kādā miega stadijā atmostamies. Miegam ir divas stadijas - ātrais un lēnais miegs. Naktī ātrais un lēnais miegs vairākkārt mijas. Ja tiekat pamodināts ātrā miega stadijā, spējat atcerēties nule redzēto sapni. Taču šīs atmiņas ir īsas, un, ja vēlaties sapni atcerēties, to nepieciešams tūdaļ pierakstīt. Vairums no mums sapņo katru nakti, bet tie, kas domā, ka viņi nesapņo, vienkārši sapņus neatceras. Cilvēkam, kam šķiet, ka viņš nesapņo, īstenībā piemīt rezistence. Viņš nedrīkst apzināties to, ko ir nosapņojis, jo nevarētu tikt ar tiem galā. Kas veido sapni? Sākotnēji ir kādas dziņas, infantilas atmiņas un dažādas fantāzijas, tās papildina sensorie uztvērumi, piemēram, apkārtējie trokšņi (teiksim, garām braucošs vilciens vai auto), istaba ir ļoti auksta vai karsta, kož sega. Visas šīs izjūtas sapnī var iedzīvināties. Sapnī var iekļūt fragmenti no ikdienas situācijām - sarunas un dienas uzdevumi, risināmās problēmas. Visas mūsu iekšējās pasaules norises un dienā piedzīvoto notikumu fragmenti veido latento sapņu saturu, bet šo saturu mūsu psihe vēl pārstrādā. Daļa tiek atstumta atpakaļ zemapziņā, bet ar daļu notiek tā sauktais sapņa darbs, un tas būs sapnis, ko redzēsim un atcerēsimies. Sapņu kondensācija Kad sapnī redzam kādu cilvēku, viņā ir savienotas pazīmes no vairākiem pazīstamiem cilvēkiem, teiksim, no tēva, mātes, bet kaut kas arī no priekšnieka. Dažas ainas sapnī ir no vakardienas, dažas no senākas pagātnes, visam kondensējoties noteiktā tēlā. Šis tēls var būt gan agresīva, gan labestīga persona. Ja rādās murgi Daudziem cilvēkiem rādās murgi. Tie ir sapņi ar vajāšanas saturu. Sapnī mēs bēgam, jo mums dzenas pakaļ un grib nogalināt. Patiesībā šis briesmonis ir pats sapņotājs. Šī viņa agresīvā daļa ir it kā atšķelta un uzbrūk. Arī tā otra daļa - upuris - ir pats sapņotājs, tātad viņš projicē dažādās jūtas gan uz vienu, gan uz otru tēlu. Viss, ko sapnī redzam, ir daļa no mums. Piemēram, vecāku tēli ir introjekti. Introjekts ir gatava informācija, kādas spēcīgas atmiņas. Mēs tās saņemam neapstrādātā veidā. Tās var būt dabas ainavas, ikdienišķi notikumi, arī atmiņas ar konfliktējošu saturu, piemēram, sodi, ierobežojumi un pāridarījumi. Pieaugušiem cilvēkiem parasti ir kondensētie sapņi. Sapņi veidojas no dažādiem fragmentiem, radot nereālas situācijas, kādas dzīvē nav bijušas. Terapeitam, strādājot ar pacientu, uzkrājas informācija, un viņš spēj saprast, ko simbolizē katrs sapņa tēls. Tomēr viņš lūdz klientu pastāstīt savas asociācijas un izjūtas par sapni, lai viņš pats spētu šo sapni interpretēt. Tas nenotiek uzreiz, terapijai jāilgst vairākus gadus, lai viņš brīvi un bez aizspriedumiem varētu izturēties pret sapņiem un atzīt, ka tie var būt gan seksuālas dabas, gan agresīvi sapņi. Daži sapņu sižeti ir kopīgi visiem cilvēkiem (kāpšana pa kāpnēm utt.), un katrs pats ir labākais sapņu tulks, tas ir tikai treniņa jautājums, jo labi jāpazīst sava iekšējā pasaule un jāsaprot, ko nozīmē izjūtas un sapņu tēli. Aizmirst vai pārdomāt? Tas, kurš nav īpaši trenēts, kuram nav terapijas pieredzes, nezina, ko ar sapņiem iesākt. Sapņus nevajadzētu tulkot pēc tiem sapņu tulkiem, kas nopērkami grāmatveikalos, bet vajadzētu pievērst uzmanību sapņu saturam un jūtām, kas rodas sakarā ar sapņiem. Iespējams, sapnī redzam fantastiskas situācijas, tomēr pieredzētās jūtas mums ir pazīstamas. Tas nozīmē tikai to, ka varbūt ir pienācis brīdis, kad jāsāk risināt problēmas un jāsakārto sava dzīve. Ja sapņi neizraisa konfliktus un tie ir vienkārši piedzīvojums vai patīkama piedeva dzīvei, par tiem var īpaši neuztraukties. Protams, sapņi pastāsta ļoti daudz, jo ikdienā mums izveidojies milzum daudz dažādu aizsardzības mehānismu. Miegā tie ir atslābuši, un tāpēc vieglāk piekļūstam zemapziņas materiālam. Konsultēja Latvijas Medicīnas akadēmijas lektore sertificēta ārste psihoterapeite Zaiga Blaua.