No 1917.gada septembra līdz 1919.gada janvārim Rīgā bija vācu karaspēks. 1918.gada septembrī tagadējā Baumaņa skvērā, pretī Rīgas apgabaltiesai, tika atklāts piemineklis - vācu karavīra skulptūra. Šādus pieminekļus vācieši uzstādīja iekarotajās teritorijās. Skulptūra un tās pamatne bija veidota no koka, tāpēc tā ieguva iesauku Koka Fricis. Katrs okupācijas varai lojāls pilsonis, kurš iestājās par Rīgas pievienošanu Vācijai, varēja iesist postamentā naglu. Iespējams, ka tās tika dalītas uz vietas, jo visas iesistās esot bijušas ar «vienādām, apaļām galviņām kā bikšu pogām». Savukārt 1919.gadā piecus mēnešus - no janvāra līdz maijam - pilsētā vara bija Pētera Stučkas vadīto lielinieku rokās. Rīgas apgabaltiesas ēkā tika ierīkota Rīgas Strādnieku deputātu padomes Izpildu komiteja. Tās priekšā 1.maijā atklāja tēlnieka Burkarda Dzeņa veidoto krūšutēlu politekonomistam Kārlim Marksam. Pamatne bija vēl no iepriekšējā pieminekļa. Kopā ar postamentu tas bija augstāks par savu priekšgājēju. K.Marksa krūšutēla mūžs bija īsākais, kāds zināms Rīgas pieminekļiem, - tikai 20 dienas, jo jau 21.maijā Rīgu ieņēma Latvijā palikušo vācu armijas daļu un latviešu strēlnieku karaspēks, un jaunie pilsētas saimnieki to iznīcināja.
Koka Fricis un Kārlis Markss
Rīgas ielas, laukumus un parkus ir rotājuši daudzi pieminekļi. Galvenais iemesls to demontāžai vai pārvietošanai bija politisko varu nomaiņa. Viens no šādiem strauju pārmaiņu posmiem bija Pirmais pasaules karš (1914-1918), kura sākumā Rīga bija Krievijas impērijas sastāvā, bet tā noslēgumā - neatkarīgās Latvijas Republikas galvaspilsēta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.