Kormorāni izēd Skrundas dīķus

No šiem tumšajiem, veiklajiem un nekaunīgajiem putniem neatpaliek arī cēlie un baltie ziemeļu gulbji, kuri zivis uzturā gan nelieto, toties manīgi aprij zivju barošanai ūdenī bērtos graudus. Skrundas zivaudzētāji ar ornitologu un Reģionālās vides aizsardzības pārvaldes speciālistu palīdzību sarēķinājuši, ka ziemeļu un paugurknābja gulbji dienā apēd līdz 300 kilogramiem dīķī no speciālām laivām izbērto graudu un citas zivīm noderīgas barības, savukārt viens kormorāns spēj aprīt no puskilograma līdz diviem kilogramiem zivju dienā. Taču pagaidām zivkopjiem putnu nodarītais kaitējums netiek kompensēts, un lielākās cerības tiek liktas uz līdzekļiem no Eiropas Savienības fondiem. Ķersta mazuļus un lamājas "Īpaši nepatīkami, kad jūraskraukļi sāk ķerstīt dīķos tikko izlaistos mazuļus vai sīkaliņas - lai piepildītu guzu, kormorāns tādus ik dienas aprij desmitiem," sūrojas zivkopis Valentīns Rakovičs. Savukārt SIA Skrunda zivsaimniecības direktors Arnis Zalcmanis stāsta par Eiropā pieredzēto, kur no rijīgajiem "zvejniekiem" zivju dīķus neglābj pat virs tiem nostieptie tīkli: kormorāni uz linuma sasēžas tik lielā skaitā, ka ar kopīgo svaru to iegremdē ūdenī vai salauž stiprinājumus un zagšanu turpina. "Varbūt arī mēs to piedzīvosim, jo lieguma apstākļos viņus baidīt vai iznīcināt nedrīkstam, bet dabisko ienaidnieku kormorānam Latvijā, šķiet, nav," konstatē A.Zalcmanis. V.Rakovičs atceras, ka vēl pirms gadiem piecpadsmit gulbju Skrundas dīķos bijis tikai daži pārīši, bet tagad barošanas laikā graudu laivu pavada vesels gulbju eskorts. "Un, nedod dievs ēdienreizi nokavēt - tad bars nāk gandrīz vai cilvēkam virsū un savā valodā skaļi lamājas," ar smaidu saudzēšanas palutināto putnu uzvedību raksturo Valentīns. Jāgaida Eiropas labvēlība "Mēs neiebilstam, ka Skrundas dīķos siltajā gadalaikā uzturas Eiropā un Latvijā saudzējamie ziemeļu gulbji un citi putni, jo paši piekritām, ka 2003.gadā šeit izveido dabas liegumu," skaidro A.Zalcmanis. Taču ar nosacījumu, kas fiksēts arī Skrundas domes lēmumā par šīs teritorijas statusa noteikšanu - ja tiek apmaksāti lieguma ierobežojumu dēļ zivaudzētājiem nodarītie zaudējumi un tas netraucē mūsu saimnieciskajai darbībai, piebilst direktors. Atšķirībā no lauksaimniekiem, kuri var pretendēt un no Latvijas Vides aizsardzības fonda (VAF) reāli arī saņem kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, zivsaimniekiem tādas nepienākas. Tas tiek skaidrots ar zivkopju līdzšinējo pasivitāti atlīdzības pieprasīšanā un ar vienotības trūkumu, kā arī ar grūtībām fiksēt zaudējumu apjomus, jo dīķī tie nav tik uzskatāmi redzami kā nobradātā tīrumā. Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa skaidro, ka mūsu valsts līdzekļus šādu kompensāciju izmaksām neparedz arī turpmāk. "Taču mēs strādāsim, lai tādu iespēju rastu, pieprasot finansējumu kādā no Eiropas Savienības fondiem. Reāli uz naudas piešķiršanu zivaudzētāju zaudējumu segšanai gan varam cerēt ne agrāk kā no 2007.gada," sola I.Mendziņa. Elektriķi gulbjiem pāri nedarīs Kā Dienai skaidroja Dabas muzeja vecākais ornitologs Dmitrijs Boiko, Skrunda ir vienīgā Latvijā zināmā vieta, kur ziemeļu gulbji tik lielā skaitā pulcējas spalvu maiņai. Pētnieku gan sarūgtināja apstāklis, ka pērn, viņaprāt, vismaz septiņi gulbji gājuši bojā, uzduroties gar dīķiem novilktajiem augstsprieguma līnijas vadiem. Latvenergo rietumu elektrisko tīklu Skrundas elektrotīklu rajona vadītājs Signis Rīns precizēja, ka šā iemesla dēļ gājis bojā tikai viens putns, pārējo nāvē, kā vēlāk noskaidrojies, vainojamas lapsas. Taču viņš izteica gatavību līniju pārbūvēt un padarīt drošāku nākamajā gadā, jo šogad šim mērķim paredzētie līdzekļi aizgājuši vētras seku likvidēšanai. Vides valsts dienesta dabas aizsardzības daļas vecākais inspektors Andris Janevics Dienai skaidroja, ka cauri Kuldīgas rajona Rendas, Vārmes, Laidu pagastam, skarot arī Skrundu, putnu migrācijas maršruti ir īpaši intensīvi. "Skrundas zivaudzētāji dara svētīgu darbu, netraucējot lidoņus, jo bez gulbjiem un kormorāniem tur apkārtnē ir ap pieciem desmitiem citu derīgu putnu sugu," uzskata inspektors, nesaredzot loģiku, kāpēc zivkopjiem liegta atlīdzība par nodarītajiem kaitējumiem, ja, piemēram, Vārmes zemniekam par dzērvju nedarbiem tiek atlīdzināts ar vairākiem tūkstošiem latu. A/s Nagļi zivsaimniecības valdes priekšsēdētāja Ginta Kalvāne Dienai apgalvoja, ka pie viņiem Latgalē vasaras beigās pārlidotāji kormorāni sarodas tūkstošiem. "Par laimi, Nagļiem nav noteikts dabas liegums un mēs laupītājus mēģinām baidīt ar troksni, taču bez īpašiem panākumiem," atzina G.Kalvāne, paužot neizpratni, kāpēc Latvijā tos neļauj medīt kā daudzviet citur Eiropā. Viņa uzskata, ka noteikt dabas lieguma statusu zivju dīķiem ir saimniecisks neprāts. *** Jūraskrauklis (kormorāns) Phalacrocorax carbo - Latvijā uzturas galvenokārt viena no sešām pasugām Phalacrocorax carbo sinensis - Pārtiek pārsvarā no zivīm, dienā apēdot 0,5-2 kg - Straujš kormorānu skaita pieaugums Eiropā vērojams jau aptuveni 25 gadus - Latvijā ligzdo kopš pagājušā gadsimta 80.gadu beigām - Lubāna ezerā, arī Kurzemē - Nelielā skaitā ziemo jūras piekrastē, sevišķi dienvidos no Liepājas - Pavasarī ierodas ligzdotāji; vasarā kormorāni uzturas pie ezeriem un zivju dīķiem, arī gar jūras piekrasti. Rudenī aizceļo un caurceļo - Skrundas zivju dīķos 2003.gada vasarā un rudenī vienlaikus uzturējušies līdz 105, bet 2004.gada sezonā - līdz 250 kormorānu - Skaits lielākajās pulcēšanās vietās - līdz 2400 un vairāk putnu Ukai jeb zivju ķeršana ar kormorāniem ir tradicionāla zvejniecības metode Āzijā, kas, piemēram, Japānā tiek praktizēta jau 1300 gadus Tā bija elitāra metode, jo šādā veidā zivis tika gādātas imperatoram un dižciltīgām ģimenēm Parasti vienā garā laivā (ap 13 metru) vasaras vakaros lāpu gaismā zvejā dodas trīs cilvēki Gaisma un sišana pa laivas bortiem pievilina zivis Tad ūdenī ielaiž kormorānus, kuri piesieti virvē. Tiem ap kaklu aplikts dzels riņķis, kas ir pietiekami liels, lai nežņaugtu putnu, bet par mazu, lai tas varētu norīt zivi. Ikreiz, kad kormorānam izdodas noķert zivi, viņu atvelk atpakaļ laivā un atņem medījumu Kormorānu zvejošanas paraugdemonstrējumi piesaista tūristu uzmanību un tagad drīzāk ir tūrisma nekā pārtikas rūpniecības nozare