Krampji mēdz piemeklēt naktīs

Krampju rašanos veicina dažādi faktori, piemēram pārlieku liela slodze kājām - gari pārgājieni, dejošana, skriešana, arī negulētas naktis un pastāvīgs stress, alkohola lietošana un stipra svīšana. Krampjus var izsaukt arī dažu urīndzenošo medikamentu vai caurejas līdzekļu lietošana. Tāpat krampji var rasties, ja sakarsis cilvēks dodas aukstā ūdenī, tāpēc pirms peldēšanas dziļumā vispirms jāpierod pie aukstā ūdens. Parasti krampji rodas miera stāvoklī, miegā cilvēks atbrīvojas, visi procesi palēninās, arī asins plūsma ir lēnāka, muskuļiem nepietiek barošanās un dienā notikusī pārslodze liek sevi manīt. Ja sarauj krampji Krampjus var apspiest, sasprindzinot pretējos muskuļus. Ja guļot krampji sarauj pēdu, tad pretējā darbība būs nostāties uz grīdas (pēda būs saliekta) vai pacelt kāju gaisā un virzīt it kā aiz galvas. Uz pēdas var arī uzspiest, ar veselo kāju uzkāpjot otrai. Citus krampju sarautos muskuļus var pamasēt. Kājām, ja krampji atkārtojas, ieteicamas siltas kāju vannas un/vai gelu uzsmērēšana. Speciāli kāju geli Troxevasins, Dolobene un Liotons - 1000 veicina muskulī labāku apasiņošanu un vielmaiņu, mazina tūsku un naktī novērsīs krampju rašanos pēc garajām pastaigām. Kādu no šīm ziedēm ieteicams ņemt līdzi, dodoties ceļojumos vai pārgājienos. Taču, ja krampji kājās kļūst bieža parādība, jāgriežas pie ārsta, jo tie var liecināt par kādu slimību, piemēram kāju vēnu paplašināšanos, kas raksturojis ar pastiprinātu kāju nogurumu, pietūkumu vakaros un ikru muskuļu krampjiem naktīs. Krampji var rasties arī pie perifērās nervu sistēmas slimībām, mugurkaula deģeneratīvi distrofiskām pārmaiņām, centrālās nervu sistēmas traucējumiem - izkaisītās sklerozes, Parkinsona slimības, elektrolītu vielu maiņas traucējumiem - Mg deficīta. (Mg sāļi aktivizē dažus fermentus, kas ir svarīgi muskuļu apgādē ar enerģiju.) Ja krampji kļsuvuši bieži un reglāri, noteikti jāgriežas pie ārsta, jo tikai ārsts spēs noteikt pareizu izmeklēšanu un ārstēšanas metodes.