Kravas kļūs smagākas

Savukārt par visneprognozējamāko un mazāko nozares pārstāvi kravu pārvadājumos tiek uzskatīts aviotransports. Nozares pārzinātāji pauž, ka, iestājoties ES, Latvijas pārvadātājus gaida virkne pārmaiņu, tajā skaitā arī attiecību maiņa ar Krieviju, taču līdz ar sīvo konkurenci kravu pārvadātājus gaida arī papildu iespējas - kravu apjoma pieaugums, ko veicinās, piemēram, būvniecības un tirdzniecības attīstība. Dažādām kravām dažādas prognozes Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoma pieaugumu nākamajam gadam Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups prognozē 15-20% robežās. Par reālāku kopējo attīstības prognozi A.Maldups uzskata 15% pieaugumu, jo "tas 20% pieaugums, ko rāda Rīgas osta, ir jauks, taču diez vai ilgstošs", komentē A.Maldups. Viņš atzīst, ka Liepājas un Rīgas ostas šogad strādājušas veiksmīgi, taču Ventspils "šos rādītājus vilkusi uz leju". SM pārstāvis piebilst, ka nākamgad mainīsies pārvadājamo kravu struktūra. "Ogles turpināsies tāpat, taču pieaugs konteineru un mobilo kravu apjoms," klāsta A.Maldups, paužot cerību, ka situācija naftas produktu jomā, kad "sliktāk vairs nevar būt", nākamgad tomēr uzlabosies. Ventspils ostā pārkrauto kravu apjomu nākamajā gadā A.Maldups paredz tādu pašu kā šogad, cerot, ka tas varētu palielināties, savukārt Liepājā, kas "ir fleksibla osta", pieaugums varētu būt vismaz par 10%. Arī valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) kravu pārvadājumu pārvaldes direktors Ēriks Šmuksts paredz pārvadājamo kravu struktūras maiņu. "Samazinās vērtīgo kravu - naftas produktu, metālu - īpatsvars, kas dod vairāk ienākumu, un palielinās ogļu pārvadājumu apjomi, no kuriem gūstam nelielus ienākumus," Dienai pauž Ē.Šmuksts. "Šī tendence varētu turpināties," paredz LDz pārstāvis, piebilstot, ka pēdējā laikā ir samazinājušies arī pārvadāto minerālmēslu apjomi, jo tie pieauguši Krievijā un Lietuvā. Tāpēc LDz meklē jaunus produktus. "Šogad, piemēram, sākām strādāt ar jēlnaftu un ceram to darīt arī nākamgad, plānojam palielināt arī sauszemes tranzītu," stāsta Ē.Šmuksts. Viņš atklāj, ka LDz meklē arī jaunus ceļus no iekraušanas līdz izkraušanas punktiem, "lai maksimāli novadītu kravas caur Latviju, piemēram, uz Igauniju, Kaļiņingradu un Klaipēdu". Savukārt BVO SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns prognozē, ka iekšzemes kravu pārvadājumi ar autotransportu nākamgad palielināsies aptuveni par 15% un pat vairāk. Savukārt starptautiskie pārvadājumi, pēc ATD vadītāja domām, varētu saglabāt līdzšinējo izaugsmes tempu, proti, 25-30%, kas "ir pietiekami labs rādītājs, ieejot liberalizētajā Eiropas Savienības tirgū". Turklāt, "ja negadīsies kas neprognozējams, tad arī ar aviotransportu pārvadāto kravu apjoms nākamajā gadā varētu pieaugt par 10-12%," Dienai pauž SM Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks. ES tirgū saasināsies konkurence Ē.Šmuksts paredz, ka dzelzceļa pārvadājumus visbūtiskāk ietekmēs ES prasība par sadarbības vai savietojamības iespēja starp dažādām tehnoloģijām. Normatīvos un tehniskajos parametros ir daudz atšķirīga, kas jāsaskaņo ar ES prasībām. Daļa jautājumu vēl nav saskaņoti. Bet LDz strādā ar Krieviju un NVS valstīm, kur spēkā ir citi standarti. "Varētu palielināties konteinerpārvadājumu apjomi no Rietumiem uz Krieviju, taču no ES mīnusu, domāju, būs vairāk," pauž Ē.Šmuksts. Savukārt A.Lubāns norāda, ka nākamgad vēl vairāk nekā līdz šim būs vērojama autopārvadātāju specializācija. Daļa par savu mērķi izvēlēsies Krieviju un strādās šajā tirgū vēl aktīvāk, daļa pievērsīsies pārvadājumiem no Eiropas valstīm uz Latviju, savukārt daļa veiks pārvadājumus starp Eiropas valstīm, stāsta A.Lubāns, piebilstot, ka kabotāžas dēļ līdz 2006.gadam Latvijai, tāpat kā citām ES kandidātvalstīm, būs aizliegts darboties ES valstu iekšējos tirgos. "Konkurence kļūs asāka, lai gan iespēju arī būs vairāk," saka A.Lubāns, norādot, ka kravu pārvadājumu pieaugumu gan uz ES, gan NVS valstīm noteiks ES prasības, kad pārvadātāji varēs darboties ar Eiropas Savienības atļauju - vienotu dokumentu, kas tiks izsniegts Latvijā un aizstās vienreizējās atļaujas. Kā neizbēgamu pēc iestāšanās ES A.Lubāns min izmaksu lēcienu, kas, pēc viņa teiktā, būs diezgan jūtams, jo starptautiskajiem pārvadātājiem būs jārēķinās gan ar lielākiem ceļu nodokļiem, ko pašlaik maina Vācija, Austrija un arī Polija, gan ar ekoloģiskajām prasībām. Īpašā Krievija Uzsverot, ka Krievija ir īpašs tirgus, A.Lubāns pauž, ka kaimiņvalsts attieksme pret mūsu pārvadātājiem ir laba un saprotoša, jo situācija atļauju ziņā varējusi būt daudz sliktāka, nekā tā esot tagad. Pērn Latvijas pārvadātājiem tika izsniegts 10,5 tūkstoši divpusējo atļauju, un tāds atļauju skaits bijis plānots arī šim gadam, taču rezultātā tomēr esot panākta vienošanās par 18,5 tūkstošiem atļauju, kas ir par 30% vairāk, informē ATD vadītājs. Savukārt Ē.Šmuksts uzskata, ka Latvijas kravu pārvadātāju attiecības ar Krieviju īpaši nemainīsies. "Domāju, ka labas izmaiņas nesīs vienīgi jaunais muitas likums, kas Krievijā stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī," uzsver LDz pārstāvis, piebilstot, ka tas ir ļoti progresīvs, jo samazinās muitnieku iespējas lemt subjektīvi. Arī A.Maldups, izceļot aktuālo muitošanas problēmu, uzskata, ka galvenais Latvijas pārvadātāju guvums no iestāšanās ES būs politiskā klimata maiņas. Arī ostu darbu, pēc SM Tranzīta politikas departamenta direktora domām, ietekmēs starptautisko noteikumu ieviešana Latvijā. "Cerams, ka tad Latvija vairs nebūs tāds peramais zēns, kas visu laiku jāietekmē," saka A.Maldups, norādot, ka Krievija vienmēr centusies ietekmēt Latviju kravu pārvadājumu jomā. Pašlaik SM sadarbojas ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, cenšoties panākt dzelzceļa tarifu harmonizāciju Krievijā, jo starptautiskajiem pārvadātājiem pašreiz esot jāmaksā 2-3 reizes vairāk nekā iekšzemes pārvadātājiem. Šāgada kravu birums "Lielisks!" - tā šo gadu kravu pārvadājumu jomā vērtē LDz pārstāvis. Līdz šim LDz maksimālais pārvadāto kravu apjoms bijis 41 miljons tonnu, kas sasniegts 1997.gadā, pērn pārvadāti 40 miljoni tonnu, bet šogad plānots sasniegt aptuveni 47 miljonus tonnu, "kas ir rekordliels kāpums", komentē Ē.Šmuksts. Arī autopārvadājumu jomā šis gads esot vērtējams kā ļoti veiksmīgs. A.Lubāns atklāj, ka 2003.gads savā ziņā uzskatāms par rekordgadu, jo izsniegto starptautisko kravu pārvadājumu atļauju skaits sasniedzis 145 tūkstošus. Taču A.Maldups uzskata, ka Latvijā vēl neattīstīta ir kombinēto pārvadājumu sfēra. "Trūkst posma no mūsu ostām līdz Krievijai," uzsver A.Maldups, norādot, ka šīs problēmas cēlonis ir nepietiekamais atļauju skaits. Par lielāko problēmu nozarē šogad A.Maldups uzskata pa cauruļvadu pārsūknēto naftas produktu apjoma straujo kritumu. Savukārt A.Muižnieks norāda, ka kravu pārvadājumu apjoms ar aviotransportu ir "pilnīgi neprognozējams un strauji mainās". Šogad tas dažos mēnešos bijis 7-9 reizes lielāks nekā pērn. To ietekmējušas no Ķīnas vestās kravas uz Krieviju, ko izdevīgāk bijis nogādāt Latvijā un tad ar autotransportu atpakaļ uz Krieviju. Šis bums, kas sācies jūlijā, tagad gan esot beidzies, jo pašlaik šīs kravas tiekot vestas caur Ukrainu, kas acīmredzot esot vēl izdevīgāk, norāda A.Muižnieks. Tādējādi šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu gaidāms vairāk nekā 100% pieaugums, teic A.Muižnieks. 2003.gada deviņos mēnešos pa gaisu Latvijā pārvadāts 12,5 tūkstoši tonnu kravas, savukārt pērn šajā laika posmā pārvadāto kravu apjoms bijis aptuveni pieci tūkstoši tonnu. *** Kravu pārvadājumi 2003.gada deviņos mēnešos Milj.tonnu; salīdzinot ar 2002.gadu - Ar dzelzceļa transportu 36,4 + 23,2% no tā: iekšzemes pārvadājumos 1,7 + 3,6% starptautiskajos pārvadājumos: tranzīta kravas 31,1 + 24,7% eksporta kravas 0,7 + 41,5% importa kravas 2,9 + 17,5% - Ar autotransportu 30,3 + 13,9% no tā: iekšzemes pārvadājumos 27,9 + 13,2% starptautiskajos pārvadājumos 2,3 + 23,6% eksporta kravas: 1,1 + 30,2% importa kravas 0,8 + 24,4% ārvalstīs* 0,4 + 5,9 - Ostās pārkrauto kravu apjoms 42,5 + 5,9% No ostām nosūtītās kravas 39,7 + 6% no tām: naftas produkti 16 + 15,9% minerālmēsli 5,2 + 1,6% ogles 5 - 41,2% kokmateriāli 5 - 8,1% jēlnafta 2,9 - 58% Ostās saņemtās kravas 2,9 + 4,3% no tām: cukurs 0,9 -12,1% konteineri 0,6 + 9,5% mobilās kravas: 0,5 + 42,5% - Pa maģistrālo naftas cauruļvadu 15,8 - 4,8 nafta 12,3 - 17,6% naftas produkti 3,5 + 12,8% *kravu pārvadājumi ar Latvijā reģistrētiem kravas automobiļiem ārvalstīs Dati: CSP Transporta un sakaru statistikas daļa