Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Kredīti paliek pagātnē. Pilna intervija ar Ernestu Berni

Atšķirībā no hipotekārās kreditēšanas nerezidentu apkalpošana nodrošina banku pakalpojumiem augstāku pievienoto vērtību, pārliecināts Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis

Aizkraukles bankas jaunā attīstības stratēģija uzsvaru uz hipotekāro kreditēšanu atstāj pagātnē — tagad bankas mērķis ir kļūt par lielāko neatkarīgo privāto banku Austrumeiropā, kura piedāvās smalkākus personālās apkalpošanas, aktīvu pārvaldīšanas un konsultāciju pakalpojumus korporatīviem un privātiem klientiem no Latvijas un ārzemēm. Kā uzskata bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, Latvijai ir visas izredzes kļūt par aktīvu finanšu pakalpojumu eksportētāju, un cīņā ar mūsu galvenajiem konkurentiem šajā jomā — Kipru un Vīni — Rīga izceļas ar krievu valodas zināšanām un to, ka saprot krievu mentalitāti. Lai stiprinātu Latvijas kā finanšu centra pozīcijas, nepieciešama arī valsts iesaistīšanās, veidojot naudīgiem klientiem labvēlīgu vidi un pilnveidojot likumdošanu.

Februārī Aizkraukles banka slēdza vairākas filiāles. Kādas vēl stratēģiskās un organizatoriskās pārmaiņas notikušas bankas darbībā šā gada laikā?

Pagājušā gada beigās mēs koriģējām savu skatījumu attiecībā uz bankas turpmāko attīstības stratēģiju. Kā jūs zināt, iepriekšējā stratēģija bija izveidota pirms vairāk nekā pieciem gadiem un tika arī veiksmīgi realizēta. Viens no galvenajiem tās punktiem bija tas, ka Latvijā mēs esam specializēta kredītu banka, kas pirmām kārtām koncentrējas uz hipotekāro produktu attīstīšanu un tajā pašā laikā nodarbojas ar private banking un corporate banking pakalpojumiem ārpus Latvijas. Šo stratēģiju mēs veiksmīgi īstenojām dzīvē un sasniedzām gandrīz visus tos tirgus rādītājus, ko bijām plānojuši. Bet dzīve iet uz priekšu un jebkurā jomā kādā brīdī ir nepieciešams jauns skatījums. Tādēļ pērnā gada beigās mēs nolēmām, ka stratēģija ir jākoriģē un turpmāk jākoncentrējas uz tiem virzieniem, kuriem, mūsuprāt, ir liels potenciāls un augstākā pievienotā vērtība — tas ir private banking, aktīvu pārvaldīšana un citi līdzīgie pakalpojumi. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo neatkarīgo privāto banku Austrumeiropā, kura piedāvā saviem klientiem individuālā pakalpojumā apvienotu uzņēmumu apkalpošanu (corporate banking), turīgu privātpersonu apkalpošanu (private banking), aktīvu pārvaldi (asset management) un konsultācijas. Lai to sasniegtu, mums ir daudz jāstrādā un jāmainās laikam līdzi. Tādēļ arī tika pieņemts lēmums optimizēt filiāļu tīklu. Daudzi toreiz nesaprata, kāpēc mēs to darām, bet mēs pašlaik jūtamies ļoti komfortabli. Šīs izmaiņas sevi ir attaisnojušas, mēs esam optimizējuši pārdošanas tīklu, pārkvalificējām lielāko daļu darbinieku, turklāt spējām to izdarīt diezgan īsā laikā.

Pieņemot lēmumu par stratēģijas maiņu, kas tomēr bija noteicošais — citu biznesa virzienu jaunas perspektīvas vai tas, ka hipotekārās kreditēšanas tirgus tobrīd bija sevi izsmēlis?

Noteicošais faktors bija ilgtermiņa perspektīva. Bet, jā, tajā brīdī vairāki faktori sasummējās kopā, kas tikai atviegloja mums lēmuma pieņemšanu.

Kāds kopumā ir jūsu bankas viedoklis par kreditēšanas ierobežojumu lietderību?

Es domāju, tie nospēlēja savu pozitīvo lomu. Tie bija virzīti uz to, lai atrisinātu nekustamā īpašuma tirgus burbuļa problēmu — šis mērķis arī tika panākts. Ja šie pasākumi netiktu ieviesti, banku nozare sastaptos ar lielām problēmām — jo, plīstot jebkuram burbulim, neizbēgami pasliktinās kredītu kvalitāte. Esmu pārliecināts, ka šis solis bija ļoti pareizs un savlaicīgs.

Tātad audzēt kredītportfeli vairs nav jūsu mērķis?

Nē, tagad mūsu galvenais uzdevums ir kredītportfeļa kvalitātes palielināšana, kā arī tā atdeves uzlabošana. Un ar šo uzdevumu mēs tiekam galā.

Ja prioritāte tagad ir portfeļa kvalitāte un atdeve, vai nav nācies spert kādus soļus attiecībā uz tiem klientiem, kuru ieķīlāto īpašumu vērtība tagad kļuvusi zemāka nekā kredīta summa?

Kreditēšanā ķīlas vērtība nav pats galvenais — tā ir sekundārs kredīta segšanas avots. Galvenais ir klienta ienākumi, viņa naudas plūsma. Ja tā ir pietiekoša un ļauj klientam pildīt savas saistības, ķīlas vērtībai nav lielas nozīmes.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju, mēs šogad esam izstrādājuši speciālas restrukturizācijas programmas. Tas ir tikai loģiski, ka, notiekot ekonomikas lejupslīdei, kāds zaudē darbu un vajadzīgs laiks, lai atrastu jaunu darbavietu. Tāpēc bankas cilvēkiem nāk pretī — tā gandrīz visām Latvijas bankām ir kopēja prakse.

Kādi ir jūsu dati attiecībā uz "slikto" kredītu īpatsvaru?

Mūsu statistika atbilst vidējai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) statistikai. Bet jāatceras, ka ne visi kredīti, kas nonāk šajā kopējā statistikā, patiesībā ir sliktie kredīti, jo tur nonāk arī vienas dienas kavējumi, vai arī, piemēram, veicot kārtējo maksājumu, klientam pietrūcis viens lats. Reālais slikto kredītu skaits ir daudzreiz mazāks.

Kas, pēc jūsu novērojumiem, ir šis vidējais kavētājs?

Iemeslu var būt ļoti daudz. Darba zaudēšana, veselības problēmas, mēdz būt arī, ka nav piepildījušās cilvēka cerības uz ienākumu pieaugumu. Kāds ir nopircis jaunu dzīvokli, taču nevar pārdot veco.

Ņemot vērā jūsu jauno stratēģiju un koncentrēšanos uz citiem produktiem, vai neapsverat iespēju savu hipotekāro kredītportfeli pārdot?

Nē. Mēs šādu iespēju neizskatām. Mēs ļoti mīlam savus klientus. Esošo portfeli mēs plānojam apkalpot vairāku gadu garumā, pievēršot uzmanību tā kvalitātei, efektivitātei, kā arī apkalpošanas izmaksām. Kopumā mūsu bankai hipotekārā kredītportfeļa nozīme, apjomi un līdz ar to arī kredītriski pakāpeniski samazinās.

Runājot tīri teorētiski, vai pašreiz šī Latvijas banku īpašumā esošā kredītu masa varētu interesēt kādu investoru?

Viss ir atkarīgs no konkrēta gadījuma. Kādam plānos ir tirgus daļas palielināšana, kādam — esošā tirgus saglabāšana. Mēs plānojam saglabāt to, kas mums ir.

Kā ir mainījusies bankas attieksme attiecībā pret korporatīvajiem klientiem?

Protams, tā ir mainījusies. Iepriekš mūsu galvenais produkts vietējā tirgū korporatīviem klientiem ir bijusi kreditēšana. Tagad mēs plānojam gan vietējos, gan starptautiskos klientus apkalpot pēc vienotā modeļa, kurā pielietosim kompleksu pieeju — tā būs gan norēķinu un kredītu apkalpošana, gan ieguldījumi un nodokļu konsultācijas, gan private banking serviss uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. Patlaban mēs testējam jaunus produktus, bet pilnu servisa apjomu plānojam sākt nākamgad.

Viens vietējais uzņēmējs nesen rādīja man kādas vietējās bankas iekšējo instrukciju, kurā visas nozares tika sadalītas trijās kategorijās un trešajā tika iekļautas vairākas ekonomikas nozares, kurām kredītus izsniegt nedrīkst. Kāds ir jūsu skatījums uz dažādu tautsaimniecības jomu perspektīvām?

Tāda saraksta mums nav. Mums ir noteikts zināms limits ieguldījumiem dažādās nozarēs. Protams, tagadējā situācija uzliek par pienākumu būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem. Mēs koncentrējamies uz sadarbības turpināšanu ar esošajiem klientiem, un tie pārstāv visdažādākās nozares. Acīmredzami, virkne jomu patlaban prasa īpašu uzmanību, tāpēc, piemēram, pārskatot kredīta apkalpošanu nekustamo īpašumu attīstītājiem, būvniekiem, celtniecības materiālu tirgotājiem un citu saistīto nozaru uzņēmējiem, mēs to rūpīgi izvērtējam. Bet mēs arī iepriekš korporatīvā segmentā esam bijuši diezgan piesardzīgi, tādēļ maz kas ir mainījies.

Atšķirībā no citām bankām Aizkraukles banka publiskajā telpā neizsaka savas makroekonomiskās prognozes par valstī notiekošo. Kāds tomēr ir jūsu redzējums par to, kā situācija attīstīsies nākamgad?

Tiešām, publiskajā prognozēšanā mēs neesam piedalījušies. Tajā pašā laikā bankas iekšienē mēs savas prognozes izstrādājam un lēmumus pieņemam uz to pamata. Kas attiecas uz manām prognozēm, es domāju, ka nākamais gads būs grūts. Konkrētie finanšu rādītāji ir atkarīgi no tiem soļiem, kurus spers valdība. Tādēļ sīkāk es atturētos prognozēt. Skaidrs, ka iekšzemes kopprodukts (IK) praktiski nepieaugs un iespējama pat recesija. Neaizmirsīsim, ka Latviju ļoti ietekmē globālas problēmas, un pasaulē patlaban visi tirgi un visas nozares saskaras ar grūtībām.

Valdības plānotie soļi ir aptuveni skaidri — deficīts 1,85% apmērā no IK, algu iesaldēšana sabiedriskajā sektorā…

Manuprāt, šis kurss ir pareizs, bet, no otras puses, ir ļoti svarīgi arī šos plānus realizēt. Jebkuri plāni ir prognozes, bet to izpildījums ir realitāte. Domāju, ka Latvijas banku nozarei kopumā 2009.gads būs grūts, tomēr mūsu banka arī nākamgad strādās ar peļņu, pateicoties tiem soļiem, ko esam spēruši biznesa diversifikācijas virzienā.

Vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir kāda priekšrocības būt bankai ar vietējo kapitālu?

Jā. Mēs varam reaģēt ļoti ātri.

Kāpēc, jūsuprāt, neviena cita banka Latvijā nav uzdrīkstējusies uz tikpat radikāliem pasākumiem kā jūs?

Katram ir savs biznesa modelis, sava stratēģija. Bet es domāju, ka mēs vēl ieraudzīsim līdzīgas darbības nākošā gada laikā. Izdevumu un darbinieku skaita optimizācija, darba efektivizācija, pārdošanas tīkla sakārtošana — manuprāt, šie jautājumi būs vairāku banku vadītāju darba kārtībā nākamgad.

Kādus pamatuzdevumus esat nodefinējuši sev nākamajam gadam?

Turpināsim attīstīt apvienotu uzņēmumu apkalpošanu, turīgu privātpersonu apkalpošanu, aktīvu pārvaldi un konsultācijas finanšu jomā. Ceram uz apmēram 25% lielu biznesa pieaugumu.

Pēc Latvijas banku uzliesmojušām pretrunām ar ASV finanšu uzraugiem un jaunu prasību ieviešanas nerezidentiem to skaits bija būtiski sarucis. Tagad, spriežot pēc statistikas, nerezidentu īpatsvars atkal sāk pamazām pieaugt. Kas ir šīs "jaunās asinis"?

Problēmas, kas bijušas pagātnē, likušas Latvijas bankām mainīt savus darba standartus un padarīt tos stingrākus. Tādēļ noteikta klientu daļa ir nonākusi ārpus šiem rāmjiem. Mūsu banka ir bijusi spiesta atteikties turpināt sadarbību ar tām klientu grupām, kuras neatbilda šiem jaunajiem standartiem. Tagad mēs strādājam ar vairākkārt augstākiem standartiem. Tas nozīmē to, ka klientam jāatklāj ļoti daudz informācijas. Ja kādam ir kaut kādas organizatoriskā vai psiholoģiskā rakstura problēmas to darīt, tad mēs diemžēl šos klientus apkalpot nevaram.

Bet patlaban izaugsme notiek ne tikai tāpēc, ka kāds atgriežas. Atnāk arī jauni klienti, kas šiem standartiem atbilst. Turklāt esošie klienti ir kļuvuši bagātāki — makroekonomiskā situācija Austrumos ir ļoti labvēlīga. Mēs šajā sfērā saskatām ļoti lielu potenciālu. Mēs arī esam priecīgi, ka valdība plāno spert noteiktus soļus, — tiek veidota finanšu pakalpojuma eksporta stratēģija. Protams, klientus šeit piesaista arī tas, ka klientu apkalpošanas standarti Latvijā ir vieni no augstākajiem pasaulē.

Lai lobētu savas intereses ASV, jūsu un dažas citas bankas nodibināja speciālu organizāciju — Latvijas—Amerikas finanšu forumu. Jūs neapmierināja tas, kā jūsu intereses aizstāvēja FKTK un arī Latvijas Komercbanku asociācija?

FKTK un arī asociācija ir veikuši ļoti lielu darbu, lai skaidrotu Latvijas banku pozīciju. Bet mēs un dažas citas bankas bijām nolēmuši apvienot savus spēkus papildu projektam, tā arī tapa šī organizācija. Un tagad, redzot, kādu rezultātu mums izdevās panākt, mēs varam būt ļoti apmierināti. LAFF ir ieguldījis lielus līdzekļus pētniecības darbā. Piemēram, Banku augstskolas pētniecības centrs ir veicis pētījumu, kas veltīts finanšu sektora potenciālam, KPMG pētījis nerezidentu ieguldījumu makroekonomisko ietekmi uz ekonomiku, īstenoti arī citi projekti.

Kāda ir jūsu klientu—nerezidentu izcelsme?

Pirmām kārtām tā ir Krievija, tad Ukraina, Vidusāzija, Baltkrievija, Kaukāzs.

Runājot par finanšu pakalpojuma eksporta attīstīšanu, skaidrs, ka pirmām kārtām orientējamies uz klientiem no Austrumeiropas. Kādēļ esam viņiem vajadzīgi?

Acīmredzami, mūsu finanšu sistēma ir daudz stabilāka nekā viņu dzimto valstu finanšu sistēmas. Un, protams, tiesības uz bankas noslēpumu un tā glabāšanu Latvijā arī ir augstākā līmenī. Klientu mērķi ir ļoti dažādi. Kādam, piemēram, ir jāapkalpo ārējas tirdzniecības naudas plūsma. Bet kopumā jau izsenis krievu mentalitātei bija raksturīga vēlēšanās daļu no darījumiem veikt ārzemēs. Tas ir vērojams arī pašlaik. Eiropu uzskata par drošāku vietu. Bet Latvija šajā ziņā nopietni konkurē ar daudziem finanšu centriem — piemēram, Vīni un Kipru.

Un Londona?

Nē, tas tomēr ir noteiktam klientu spektram.

Kāpēc tieši Vīne un Kipra? Ar ko esam līdzīgi?

Operācijas ir līdzīgas, klienti ir līdzīgi. Tas ir kompleksa jautājums, katrai valstij ir savas priekšrocības. Ir arī Šveice, bet mūsu klienti ir daudz mazāki un Šveice viņiem ne vienmēr ir pieejama. Tādēļ arī izvēlas starp Vīni, Kipru, Rīgu. Rīgai par labu ir tas, ka šeit runā arī krieviski un domāšana ir līdzīga.

Jau šodien finanšu pakalpojumu eksports IK veido 1,9%. Vēl apmērām 4% ir netieša ietekme. Un to nodrošina tikai nedaudz vairāk par desmit bankām un daži tūkstoši darbinieku. Mēs ceram šo pozitīvo ietekmi vairākkārt palielināt.

Kādā veidā?

Piesaistīt vairāk klientu. Tostarp arī tāpēc, ka mūsu nosacījumi būs daudz pievilcīgāki, nekā mūsu konkurentiem. To nav iespējams sasniegt ātri, tas ir smags darbs.

Vai novērojat Krievijas kapitāla pieplūdumu politiskās nestabilitātes brīžos? Piemēram, notiekot uzņēmēja Mihaila Hodorkovska vajāšanai vai arī patlaban saasinoties Krievijas un Gruzijas konfliktam?

Tāda tieša iespaida, protams, nav. Bet par to būs iespējams spriest tikai pēc kaut kādiem netiešiem rādītājiem, salīdzināt, kādi biznesa virzieni kļūst pieprasītāki. Bet tomēr panākumi nav atkarīgi no kaut kādiem ģeopolitiskiem satricinājumiem un starptautiskām attiecībām, bet no mums, no tā, kāda pie mums izveidota vide. Tieši tādēļ ir vajadzīga valsts finanšu eksporta stratēģija, jo vide nav tikai likumi, bet arī serviss, profesionāļu sagatavotības līmenis, infrastruktūra. Pat tādas banālas lietas kā vīzas un aviosatiksme. Kompleksā pieeja ļaus nodrošināt lielāku šī biznesa stabilitāti. Un tieši no šiem faktoriem ir atkarīga Latvijas kā finanšu centra turpmākā attīstība — par to jādomā gan bankām, gan valstij.

Attīstīta banku sistēma mums ir. Ko būtu nepieciešams mainīt likumdošanas jomā?

Likumdošana nav tikai tā, kas regulē banku darbību, bet arī, piemēram, nodokļus. Ir svarīgi arī tas, kā šī likumdošana tiek piemērota. Nebūtu īsti korekti, ja es patlaban stāstītu par to darbu, kas jāīsteno valdībai. Stratēģijai būs jāatbild uz daudziem jautājumiem. Mēs esam aktīvi iesaistījušies konsultatīvajā darbā.

Vēl ir tāds faktors kā kopējais klimats, attieksme pret investoriem. Tomēr arī ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju vienmēr dominējusi politika.

Mūsu kopējās interesēs ir izveidot ar Krieviju izsvērtākas attiecības. Un, veidojot tās, vispirms ir jādomā par savām nacionālajām interesēm.

Bet nacionālās intereses var saprast dažādi. Tas var būt labvēlīgas ekonomiskās sadarbības vides radīšana, bet var būt arī enerģētiskā drošība, kas paredz jau citu pieeju attiecību veidošanai.

Jā, nacionālās intereses nevar raksturot ar vienu teikumu. Bet jebkurai darbībai šīm interesēm jāatbilst. Ļoti gribētos, lai tas mūsu attiecībās dominētu un mazāk būtu emociju.

Tad, jūsuprāt mūsu nacionālā interese pirmām kārtām ir ekonomiskā?

Jā.

Un vēl nedaudz par jums. Esat viens no turīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet varbūt arī jūs skāra šī taupīšanas mode?

Es dzīvoju diezgan vienkārši. Ne tikai šodien, bet visus šos gadus. Pats galvenais man ir ģimene un darbs. Man patīk tas, ar ko nodarbojos. Un, neskatoties uz to, kas notiek, neredzu nepieciešamību mainīt to dzīves līmeni, kas man patlaban ir.

Cik adekvāts ir jūsu īpašumu vērtības novērtējums, ko aprēķinājuši miljonāru sarakstu veidotāji?

Visi aprēķini tiek veidoti uz man piederošo aktīvu vērtību pamata. Bet visus šos novērtējumus labāk atstāt uz pašu autoru sirdsapziņas.

Nesen ziedojāt naudu Tautas partijai. Kāpēc?

Es kā uzņēmējs un pilsonis atbalstu tos soļus, ko spērusi tieši Tautas partija ekonomikas jomā, tostarp arī es atbalstu partijas centienus attīstīt Rīgu un Latviju kā finanšu centru.

Kādus tieši centienus?

Tos, kuri ir raduši atspoguļojumu Finanšu ministrijas izstrādātajā finanšu eksporta attīstības stratēģijā, un arī tos, kuri saistīti ar nodokļu iniciatīvām. Atbalstu partijas pozīciju šajos jautājumos, tādēļ arī uzskatīju par vajadzīgu to atbalstīt.

Plānojat darīt to arī turpmāk?

Pirms veicu šo ziedojumu, apsvēru šo domu vairākus gadus. Priekš sevis biju nolēmis, ka kā pilsonim un uzņēmējam man būtu jāieņem aktīvāka nostāja nekā agrāk. Un es vienmēr atbalstīšu tos politiskos spēkus, kas aizstāvēs banku un finanšu eksporta intereses.

CV

Ernests Bernis

Dzimis 1973.gadā

Ģimenes stāvoklis Precējies, audzina trīs meitas

Izglītība

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte, specialitāte "Finanses un kredīts"

Darba pieredze

1993.—1995. gads a/s Sakaru banka, dīleru daļas vadītājs.

1995.—2000. gads a/s Aizkraukles banka, Rīgas filiāles direktora vietnieks, Rīgas filiāles direktors, valdes priekšsēdētāja vietnieks

2000.—2002. gads a/s Aizkraukles banka, padomes priekšsēdētājs

No 23.08.2002. a/s Aizkraukles banka, valdes priekšsēdētājs Bankas līdzīpašnieks kopš 1995.gada

Intereses Laikmetīgā māksla, aktīvais tūrisms, fotografēšana

UZZIŅAI

Aizkraukles banka

- 7.lielākā pēc aktīvu apjoma (uz 30.06.2008)

- 4.lielākā pēc piesaistīto noguldījumu apjoma (uz 30.06.2008)

- 6.lielākā pēc izsniegto kredītu apjoma (uz 30.06.2008)

Akcionāri

- Ernests Bernis un Nika Berne — 47,04%

- Oļegs Fiļs — 47,04%

- Aleksandrs Bergmanis – 2,87%

- Darbinieku skaits 590

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 856

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kosovas plāni veidot armiju rada saspīlējumu(7)

Serbija neizslēdz militāru atbildi, ja Kosova izveidos armiju. Serbija Kosovu, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, uzskata par savu teritoriju un neatzīst tās suverenitāti, tāpēc abu valstu att...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits