Kredīts palīdz pārvarēt bezcerību

Lai saņemtu aizdevumus, cilvēki vairākus mēnešus kārtojuši dokumentus, lai ar īpašumu nodrošinātu kredītu, rēķinājuši, kā naudu atdos un saražoto pārdos. Pirks motorzāģi un audzēs zemenes «Tā bija diezgan liela birokrātija, kurai gājām cauri. Summa nav tik liela, kā ieguldītais darbs pirms tam,» kredīta saņemšanas iespējas vērtē Arnis Klagišs, Virgas pagasta Purmsātu internātpalīgskolas darbmācības skolotājs. Viņam PB piešķīrusi naudu, kuru izlietos motorzāģa iegādei un zemes īpašuma sakārtošanai. A.Klagišs grib apsaimniekot 22 hektārus lielu piemājas saimniecību, taču zeme lielākajā platības daļā ir aizaugusi ar krūmiem. Par skolotāja algu nebija iespējams iegādāties labus instrumentus, lai novāktu krūmājus. Skolotājs sākotnēji neesot ticējis aicinājumam rakstīt pieteikumu un izstrādāt biznesa plānu aizdevuma saņemšanai, taču pagasta vecākā Ruta Balode bijusi tik neatlaidīga, ka beigās tomēr visu nepieciešamo izdarījis. A.Klagišs juties mazliet pārsteigts, ka viņa plāns novērtēts atzinīgi. Naudu viņam ar 12 procentiem gadā būs jāatdot divos ar pusi gados. Viņš izdomājis, ka ar nopirkto motorzāģi sagatavos malku, to par lētu naudu pārdos skolai un tādējādi atpelnīs kredītu. «Sliktākajā gadījumā vajadzēs pa daļai maksāt no paša algas,» piebilst A.Klagišs, taču tūlīt arī skaļi rēķina, ka projekts ir ļoti reāls un dažos gados pilnībā īstenojams. Tagad par vērtīgāko A.Klagišs atzīst kredīta pieprasīšanas laikā gūtās zināšanas. «Mēs jau šoruden gribējām izmantot aizdevumu, taču to papīru kārtošana ievilkās,» saka Velta Zariņa, Purmsātu palīgskolas matemātikas skolotāja. Viņa ir otra laimīgā, kuras projekts izturējis konkursu. V.Zariņa stāstīja, ka par aizņemto naudu ir nodoms iegādāties labus zemeņu stādus un ierīkot plašu zemeņu plantāciju. V.Zariņai ir kuplāks mazbērnu pulciņš, viņa līdz šim centusies visādi palīdzēt meitām, taču ar skolotājas algu tas bijis grūti. Piemājas zemē ap piecu hektāru platībā V.Zariņa audzējusi mazāk tradicionālus sakņaugus un dārzājus, piemēram, dažādas pupu šķirnes, tos veiksmīgi pārdodot tirgū. Kad pagasta vecākā ieteikusi iesaistīties PB projektu konkursā, nolēmusi mēģināt. Ziņa par aizdevuma saņemšanu pienākusi mazliet par vēlu, lai šoruden paspētu uzsākt īstenot ieceri par zemeņu lauku, bet PB pārstāvji teikuši, ka par katru cenu neesot jāsteidzas, tāpēc pie jauninājumiem piemājas laukos ķeršoties tikai pavasarī. A.Klagišs un V.Zariņa, ja viņiem kāds jautā, vai ir vērts tā pūlēties, lai saņemtu tikai dažus simtus latu, atbild optimistiski - ir vērts, un iesaka arī citiem kolēģiem vai paziņām kļūt drosmīgākiem. Meklē izdeju no sastinguma «Mūsu laukos, tas jāatzīst, valda dziļa ekonomiskā mazizglītotība. Cilvēki baidās sadarboties ar bankām. Viņus biedē procenti, tie vienmēr šķiet par lieliem. Citam ražošana attīstīta, bet viņš nemāk izrēķināt, kā saimniekošana attīstīsies pēc kredīta saņemšanas. Ir arī tādi, kuri gaida tikai uz valsts pabalstiem un dotācijām. Vēl citi cenšas iztikt ar iepriekšējos gados iekrāto vai mantoto,» savu pieredzi, piesaistot pagastam PB kredītus, vērtē Virgas pagasta vecākā R.Balode. Pateicoties R.Balodei, pagasts tika iekļauts PB lauku palīdzības pilotprogrammu sarakstā. Bez Virgas pagasta tajā šogad iekļauts vēl Preiļu rajona Aizkalnes pagasts un Cēsu rajona Veselavas pagasts. Pavasarī kādā no nacionālajiem laikrakstiem R.Balode pamanījusi sludinājumu, ka pašvaldības var pieteikties uz PB kredītiem uzņēmējdarbības attīstībai laukos. Tā kā R.Balode jau bija sagatavoti materiāli par pagasta saimniecisko, sociālo un vides stāvokli, viņa ātri sazinājusies ar PB pārstāvjiem Rīgā un uzsākusi vajadzīgos priekšdarbus kredīta saņemšanai. «Dzīve piespiež meklēt izeju no sastinguma. Domāju, vai tad esam sliktāki par citiem, kāpēc mūsu pagasta cilvēki nespētu uzsākt kaut ko nebijušu,» atceras R.Balode. Pēc tam, kad bankas pārstāvjiem bija nodots apraksts par pagastu, tā attīstības iespējām un draudiem, viņa sasaukusi vairākas sapulces un aicinājusi cilvēkus iesaistīties projektā. Sākumā interesi par kredītiem izrādījuši vairāki desmiti vietējo zemnieku saimniecību īpašnieku. Taču pēc tam, kad konstatēja, ka pagasts nevarēs dot galvojumu, būs vajadzīgas ķīlas un jāmaksā procenti, pretendentu skaits strauji sarucis. Banka atbalstu sola vērst plašumā Bez Virgas pagasta Kurzemē līdzīgi kredīti piešķirti arī Kuldīgas un Talsu rajonos esošo pagastu iedzīvotājiem. Lai gan bankai darbs ar mazajiem kredītņēmējiem nav izdevīgs, tomēr par svarīgāku ir atzīts mērķis - radīt priekšnoteikumus vispusīgai lauku saimnieciskās dzīves attīstībai. PB, sadarbojoties ar Latvijas hipotēku un zemes banku (LHZB), plāno tuvākajos gados piešķirt vairākus miljonus dolāru tieši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai laukos. Pašreizējo kredītu projekti ir pilotprojekti, kuru uzdevums ir palīdzēt bankas pārstāvjiem noskaidrot, kā vislabāk iespējams veicināt lauku attīstību, lai piešķirtā nauda nepārvērstos par neatgūstamu zaudējumu, bet arī dotu cerēto labumu. «Ar pilotprogrammas projektiem Pasaules Banka grib noskaidrot, kā Latvijas laukos iespējams attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Tā var nebūt saistīta ar tradicionālo lauksaimniecību,» Dienai teica LHZB Kurzemes nodaļu koordinators Ainis Ancāns. Viņš ir viens no lietpratējiem, kas sadarbojies ar pilotprogrammas kredītu pretendentiem Virgas pagastā, vērtējis sagatavotos biznesa plānus un sniedzis nepieciešamās konsultācijas. Izsekojot, kā veiksies sākotnējo ieceru piepildīšanās, PB pārstāvji lems, kādas summas atvēlēt lauku uzņēmējdarbības attīstībai turpmāk. Tuvākajā laikā PB plānojusi vēl papildus piešķirt 25 miljonus ASV dolāru, daļu no šīs naudas novirzīt «B» grupas klientiem lauku attīstības projekta ietvaros. Kā skaidroja A.Ancāns, šajā klientu grupā ietilpst personas un uzņēmēji ar zemu maksātspēju, nepietiekamu ķīlas nodrošinājumu un niecīgu biznesa apgrozījuma apjomu. Bez diviem Virgas iedzīvotājiem līdzīgi kredīti nesen piešķirti vienam Vecpils pagasta zemniekam, vienam uzņēmējam Kuldīgas rajonā un vienam Talsu rajonā. A.Ancāns vēl informēja, ka bez Virgas pagasta pilotprogrammas sarakstā ir iekļauti Liepājas rajona Dunikas un Rucavas, Kuldīgas rajonā Ēdoles, Nīkrāces, Laidu un Ventspils rajona Jūrkalnes un Tukuma rajona Pūres pagasti. «Pieteikumu daudzums parasti ir krietni vien mazāks nekā sākumā interesentu. Vismaz astoņdesmit procentu no visiem kredītu zondētājiem pazūd, kad jāsāk nopietni rēķināt,» savu līdzšinējo pieredzi ar kredītņēmējiem raksturo A.Ancāns. Pēc biznesa plānu izvērtēšanas atsijājas vēl daļa pretendentu, taču tā esot pilnīgi normāla parādība, uzskata bankas nodaļu koordinators. Darbs ar maziem aizdevumiem bankai neesot sevišķi izdevīgs, jo biznesa plānu sagatavošanā un līgumu izstrādē ir jāiegulda tikpat saudz enerģijas, kā strādājot ar lieliem kredītiem. Taču LHZB pārstāvis uzskata, ka mazie aizdevumi dod impulsu biznesa aktivitātēm, uzlabo ģimeņu materiālo stāvokli, cilvēki apgūst pieredzi un jaunus saimniekošanas principus. Kredīts veiksmes gadījumā dod arī papildu darbavietas. «No šādiem iesācējiem tie, kuri spēs savu darbību attīstīt, ar laiku izaugs par moderniem ražotājiem laukos un spēs konkurēt ar uzņēmējiem un zemniekiem attīstītajās Eiropas valstīs,» uzskata A.Ancāns. Virgas pagastā ir trīs apdzīvoti centri - Virga, Paplaka, Purmsāti. Tuvākās pilsētas: Liepāja - 30 km, Priekule - 10 km. Pagastu šķērso dzelzceļš Liepāja-Vaiņode ar divām stacijām pagasta teritorijā: Krogzemji un Paplaka. Bezdarbnieku skaits strauji palielinājies 1996.gadā pēc paju sabiedrības Virga likvidācijas. 1997.gada 1.janvārī 77 reģistrēti bezdarbnieki. Sabiedriskos darbos nodarbināti tikai 4 bezdarbnieki (1997.g. XI). Virgas pagasta priekšrocības: 1. Pagastā ir relatīvi labi attīstīta infrastruktūra. 2. Meliorētas lauksaimniecības zemes apmēram 75%. 3. Pagastā ir 10-12 spēcīgas zemnieku saimniecības. 4. BPU Virgas tehnika spēj apkalpot pieprasījumu. 5. Pagastā ir 24 lauksaimniecības speciālisti - agronomi, zootehniķi, veterinārsti, veterinārfeldšeri. 6. Ir divas skolas un izglītības veicināšana ir galvenā prioritāte. 7. Pietiekams dzīvojamais fonds. 8. Labs ģeogrāfiskais stāvoklis. 9. Laba vide tūrisma attīstībai. 10. Pagastā iznāk ikmēneša informācijas lapa Virpulis ar pagasta dzīves aktualitātēm un problēmām. Trūkumi: 1. Infrastruktūras uzturēšana prasa daudz pagasta budžeta līdzekļu. 2. Trūkst darbavietu, jo nav mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu. 3. Nepietiekama pieejamība kredītresursiem ražošanas uzsākšanai un attīstīšanai. 4. Nepietiekams lauksaimnieciskās produkcijas tirgus uz tuvākām pilsētām. 5. Trūkst feldšerpunkta vadītāja un jurista. 6. Virgas pamatskolā nav datorklases. 7. Pagastā nav kultūras nama, sporta zāles, garīgā centra. 8. Mazefektīgi strādā piensaimnieku biedrība. 9. Nav attīstīts lauku tūrisms, kam pagastā kopumā ir labas iespējas. 10. Pagastā palikuši bijušā Paplakas garnizona grausti, deformēta vides daļa. Iespējamie pagasta attīstības virzieni 1. Kredītsabiedrības veidošana pagastā. 2. Intensīva lauksaimniecības attīstība ar zemnieku saimniecību specializāciju un nostiprināšanu. 3. Mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu veidošana. 4. BPU Virgas tehnika darbības nostiprināšana. 5. Lauku tūrisma attīstība. 6. Lietišķās mākslas meistaru, mājražotāju un amatnieku produkcijas tirgus veidošana. 7. Sadzīves pakalpojumu sfēras attīstīšana. Problēmas, kuru pārvarēšanai šī stratēģija nepieciešama 1. Jaunu darba vietu radīšana. 2. Bezdarba samazināšana. 3. Iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošana. 4. Zemnieku saimniecību nostiprināšana. 5. Pagasta dabas un cilvēku resursu vispusīga izmantošana. 6. Pagasta izdzīvošanas nodrošināšana. Demogrāfiskā situācija 1994. 1995. 1996. 1997. 10 mēnešos Dzimuši 12 12 15 3 Miruši 23 12 15 13 Dabiskais 11 0 0 10 pieaugums Laulības 1 2 1 4