Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 7. decembris
Dzirkstīte, Anta, Antonija

"Kremļa pavārs" Prigožins atzīst Vagner dibināšanu

Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins, kuru nereti dēvē par Krievijas diktatora Vladimira Putina pavāru, pirmdien paziņojis, ka ir algotņu bandas "Vagner" dibinātājs, un apstiprinājis tās kaujinieku izvietošanu Latīņamerikas un Āfrikas valstīs.

Prigožins paziņojumā paskaidrojis, ka banda izveidota 2014.gadā, lai vervētu kaujiniekus nosūtīšanai uz Ukrainas Donbasa reģionu. "Tobrīd - 2014.gada 1.maijā - bija dzimusi patriotu grupa, kas vēlāk ieguva "BTG Vagner" nosaukumu".

Prigožins, kas palamu "Putina pavārs" ieguvis, jo viņa uzņēmums sniedzis ēdināšanas pakalpojumus Kremlim, līdz šim vienmēr bija noliedzis savu saistību ar "Vagner".

"Es pats tīrīju vecus ieročus, meklēju bruņuvestes un atradu speciālistus, kas man varēja palīdzēt," savā paziņojumā piebildis bandas vadonis.

Gadiem ilgi ticis uzskatīts, ka "Vagner" izmantots Maskavas ekspansionistisko ambīciju īstenošanai, lai gan Kremlis noliedzis jebkādu saistību ar to.

"Vagner" iesaiste konfliktos ārvalstīs publiski kļuva zināma 2018.gadā, kad laikraksts "Novaja gazeta" vēstīja, ka Sīrijā nofilmētie krievvalodīgie vīrieši, kas nogalināja un sakropļoja kādu gūstekni, ir "Vagner" kaujinieki.

Krievijas algotņu iesaistīšana bija viens no iemesliem, kāpēc Mali tradicionālais sabiedrotais Francija nolēma savus karavīrus izvest no savas kādreizējās kolonijas. "Vagner" kaujinieku klātbūtne ir fiksēta arī Centrālāfrikas Republikā, Čadā, Lībijā un citās konfliktu skartās zemēs.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits