Laika ziņas
Šodien
Migla

Krēsliņi un paliktnīši - bērnu drošībai

Rīga, 29.janv. Ceļu satiksmes noteikumos, kas stāsies spēkā 1.aprīlī, sacīts, ka bērniem, kuru augums nepārsniedz 150 centimetrus, sēžot mašīnās, kas aprīkotas ar drošības jostām, jāatrodas bērnu sēdeklītī vai uz speciāla paliktņa. Daļā vecāku šī prasība rada neizpratni. «Nesaprotu - ja mans bērns vēl vienpadsmit un divpadsmit gadu vecumā nav izaudzis virs pusotra metra, vai tad viņam tiešām jāsēž bērnu sēdeklītī? Un kas notiek, ja arī pieaudzis cilvēks ir mazāks par 1,5 metriem? Arī viena mana draudzene ir maza auguma, neesmu pārliecināta, taču man šķiet, ka viņa nebūs garāka par 1,50, vai tad arī viņai iegādāties bērnu sēdeklīti? Vai nebūtu loģiskāk noteikt vecumu, līdz kādam bērnam jāsēž sēdeklītī?» savu neizpratni Dienai pauda māmiņa Anna G.

«Kāpēc kā kritiskais garums ir noteikts 1,5 metri - tas ir izskaidrojams ļoti vienkārši. Ja cilvēks ir mazāka auguma, drošības jostas plecu daļa stiepjas nevis pār viņa krūtīm un plecam, bet gan pāri kaklam. Avārijas gadījumā, siksnai savelkoties, cilvēks tiek nožņaugts, ja ātrums ir liels, līdz ar to liels trieciena spēks, galva vispār var tikt norauta,» skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris. Arī ceļu policijas darbinieki Dienai apgalvoja, ka no 1.aprīļa, kad stāsies spēkā izmaiņas satiksmes noteikumos, nebūt netiks pārmērīti visi mašīnās sēdošie bērni, bet policijas darbinieki tikai vizuāli novērtēs, kā bērns sēž mašīnā. Ja drošības josta stiepsies pāri bērna kaklam, pieaugušajiem tikšot tikai aizrādīts. J.Teteris sacīja, ka nav iespējams noteikt, tieši kādā vecumā bērna augums pārsniegs 1,5 metrus, līdz ar to drošības siksnu būs iespējams uzlikt, kā nākas. Dažādās Eiropas valstīs šis jautājums tiek risināts dažādi, ir valstis, piemēram, Francija, kur ceļu satiksmes noteikumos tiešām sacīts, ka bērniem līdz 10 gadiem jāsēž speciālā sēdeklītī, taču Anglijā likumdošana paredz, ka bērnam jāsēž sēdeklītī līdz 11 gadu vecumam, ja viņa augums ir zem 150 centimetriem, bet no 12 gadu vecuma vai tad, ja bērns ir garāks par 150 centimetriem, viņš var braukt, piesprādzējoties ar drošības jostu - pamatā šis variants arī ticis izmantots, izstrādājot mūsu valsts satiksmes noteikumus. Turklāt arī Vīnes konvencija par ceļu satiksmi paredz, ka personām, kas mazākas par 1,5 metriem, jālieto speciālas drošības ierīces, braucot mašīnās. «Pamatā jau nekas nav mainījies, jo arī līdz šim satiksmes noteikumos bija šāds punkts, tur tikai bez bērnu sēdeklīša un paliktņiem minēta vēl viena iespēja - bērnu piesprādzēt ar vidukļa drošības jostu, drošības jostas augšējo posmu (plecu jostu) novietojot aiz bērna muguras. Sagatavojot satiksmes noteikumus, kas stājās spēkā pirms trīs gadiem, mūsu speciālisti šādu bērnu pārvadāšanas veidu bija pārņēmuši no ASV Menas štatā spēkā esošiem noteikumiem. Taču nevienā Eiropas valstī tas nav atļauts, jo negarantē bērnu drošību, ja notiek avārija,» skaidro CSDD direktors Andris Lukstiņš. «Es saprotu tikai to, ka noteikt bērna vecumu, cerot, ka tam atbildīs noteikts garums - tas ir galīgi aplami, jo, piemēram, bērns piecu gadu vecumā var būt augumā no 90 centimetriem līdz pat 1,3 metriem. Pat skolā soli tiek izvietoti, ņemot vērā bērnu garumu, nevis vecumu. Un ja satiksmes noteikumos ir minēts bērna garums 1,5 metri, tad skaidrs, ka speciālisti, kas to rakstījuši, nav šo ciparu pagrābuši kaut kur no zila gaisa, tas ir pētīts un pārbaudīts. Tāpēc es noteikti esmu par to,» Dienai sacīja Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu slimnīcas virs-ārsts Džeimss Rozītis. Ārsts piebilda, ka savas prakses laikā ir pārliecinājies - ja bērni mašīnās ir pareizi piesprādzēti, viņu traumatisms avāriju gadījumos ievērojami samazinās. Par bērnu drošību pilnībā atbild vecāki Runājot par to, kas notiks ar pieaugušajiem, kuri mazāki par 1,5 metriem, J.Teteris uzsver, ka satiksmes noteikumu 148.pantā skaidri un gaiši norādīts, ka runa ir par bērnu pārvadāšanu. «Visos Eiropas standartos, kas attiecas uz satiksmes drošību, par bērniem tiek uzskatītas personas vecumā līdz 14 gadiem. Arī mēs pie tā turamies, kaut gan mūsu satiksmes noteikumos tas nav noteikts. Taču pieaugušiem cilvēkiem, kuri augumā mazāki par pusotru metru, mēs varam tikai ieteikt parūpēties par savu drošību. Tas, protams, nenozīmē, ka viņiem būtu jāsēž bērnu krēsliņos - galu galā bērnu krēsliņi ir paredzēti bērniem, kuru svars nepārsniedz 25 kilogramus, smagākiem bērniem būtu jāsēž uz speciālajiem paliktņiem. Šādus paliktņus varētu izmantot arī maza auguma pieaugušie - paši savas drošības un arī ērtību labā,» skaidro CSDD informācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis. Pieaugušie par savu drošību atbild paši, tādēļ nevienā valstī nav noteikts, kā attiecīga auguma pieaugušajam jāsēž mašīnā. Taču par bērna drošību pilnībā atbild pieaugušie - viņa vecāki, - uzsver A.Lukstiņš. «Pirms mēs izlēmām, ka jānosaka noteikumos, kā bērnam jāsēž mašīnā, es runāju ar Vācijas kolēģiem. Uzdevu viņiem jautājumu - ja nu es iedodu savu bērnu kaimiņam, lai viņš viņu aizved uz skolu, bet kaimiņa mašīnā nav ne bērnu sēdeklīša, ne paliktņa? Vācieši tā arī nesaprata, ko es viņiem jautāju, jo viņi nevarēja saprast, kā tas ir - iedodu kaimiņam, kura mašīnā nav attiecīgā aprīkojuma, lai aizved, ja tas ir mans bērns, par kura drošību es pilnībā esmu atbildīgs,» pastāstīja A.Lukstiņš. Paliktņus, ko var uzlikt uz automašīnu sēdekļiem, Latvijā neizgatavo, tos ieved un tirgo dažādas firmas, un, kā sacīja J.Teteris, tos var nopirkt gan auto veikalos, gan bērnu veikalos. To cena svārstās no 10 līdz 20 latiem. Taču A.Lukstiņš uzsvēra, ka nav obligāti jāpērk dārgi paliktnīši, pašiem vecākiem jāizvērtē, vai viņu bērns atrodas pietiekamā augstumā, lai viņš, piesprādzēts ar drošības jostu, tiešām būtu drošs. Ja bērns sēdēs uz kāda nestandarta priekšmeta, tad viņa drošība būs stipri apšaubāma. Turklāt speciālsti ir pārliecināti, ka tuvākajā laikā, stājoties spēkā izmaiņām satiksmes noteikumos, strauji izvērtīsies lietoto bērnu sēdeklīšu un paliktnīšu tirgus, jo tie ir priekšmeti, ko viens bērns un pat vairāki bērni nespēj nolietot. Lietoti paliktnīši varētu maksāt, augstākais, pāris latus. Bērnu sēdeklītī - no dzimšanas brīža 27.janvārī, dienā, kad Rīgā tika reģistrēts rekordskaits satiksmes negadījumu, kādā no tiem cieta arī mēnesi vecs zīdainītis. Viņš avārijas brīdī bija atradies māmiņai klēpī. Satiksmes noteikumi paredz, ka bērnam jau no dzimšanas brīža, braucot mašīnā, jāatrodas bērnu sēdeklītī. Ja mašīna brauc ar ātrumu 50 kilometru stundā un notiek sadursme, tad bērns, kurš sver 10 kilogramus, tiek mests uz priekšu ar 250 kilogramu lielu spēku. Neviens pieaugušais ekstrēmā situācijā šādu smagumu nenoturēs rokās. Bērnu sēdeklīši tiek iedalīti 4 grupās. 0 grupā ietilpst tā sauktie vannas tipa sēdeklīši, kas domāti bērnam, kura svars nepārsniedz 10 kilogramus, tas ir aptuveni no dzimšanas brīža līdz 9 mēnešu vecumam. Šajos sēdeklīšos bērns praktiski atrodas guļus stāvoklī, sēdeklīši tiek nostiprināti pie mašīnas sēdekļa pretēji braukšanas virzienam. I grupas sēdeklīši, arī vannas tipa, domāti bērniem, kamēr viņi sasniedz 18 kilogramus vai apmēram 3 gadu vecumu. Arī šie sēdeklīši var tikt stiprināti pretēji braukšanas virzienam, Eiropas speciālisti uzskata, ka tas rada papildu drošību. II grupas sēdeklīši lietojami apmēram līdz 25 kilogramus smagiem bērniem - tie jau ir vairāk zināmi krēsliņi. Parasti visiem sēdeklīšiem ir drošības jostas ar vairākiem atbalsta punktiem. III grupa jau ir iepriekš minētie paliktnīši - atbilstoši bērna (vai arī pieauguša cilvēka) augumam un svaram. Ja sēdeklītis vai paliktnītis ir sertificēts atbilstoši Eiropas standartiem - kā tam arī jābūt -, tad uz tā būs attiecīga zīme - lielais burts E aplī. Ja bērns atrodas sēdeklītī vai uz paliktņa un ir pareizi piesprādzēts ar drošības jostām, viņš drīkst sēdēt arī mašīnas priekšējā sēdeklī, taču to nevajadzētu pieļaut, ja mašīna apgādāta ar gaisa spilveniem. Arī citos gadījumos pasažierim drošāka vieta tomēr ir aizmugures sēdeklī. Policisti nepārmērīs bērnus Nevajag iedomāties, ka no 1.aprīļa policisti raus bērnus ārā no mašīnām, lai izmērītu viņu garumu. Mums nav svarīgi, kā bērns sēž vai kā par to sodīt vi-ņa vecākus, bet gan - garantēt bērna drošību. Policists varēs vizuāli novērtēt, kā bērns sēž mašīnā, un ja nu tiešām drošības josta stiepsies pāri viņa kaklam, tad tas, protams, vecākiem jāaizrāda, - skaidro Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Alnis Jirgens. «Mūsu cilvēki joprojām dzīvo pēc pātagas principa - kā mani sodīs, ja es to nedarīšu, nevis - kāpēc tas ir vajadzīgs. Man liekas, ka nevienā citā valstī vecāki, ja ir runa par bērnu drošību, nesāks interesēties, kāds sods man tiks piemērots, ja es par sava bērna drošību nerūpēšos. Taču pie mums joprojām turpina pieaugt transporta avārijās cietušo un bojā gājušo bērnu - pasažieru skaits. Zviedrijā, piemēram, ir cita problēma - smagās avārijās bērni kļūst par bāreņiem, jo, ja bērni atrodas pareizi nostiprinātā bērnu krēsliņā un ir pareizi piesprādzēti, tad viņi, izrādās, avārijās, kurās visi cietušajās mašīnās esošie iet bojā, paliek ne tikai dzīvi, bet arī praktiski neskarti,» piebilst A.Lukstiņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits