Krīze kļūdas nepiedod. Intervija ar Vulfu Kozlinski

Sveiki, es esmu nosaukts MORAIDA LUNA. Es vēlos izmantot šo mediju, lai brīdinātu visus aizdevumu meklētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ​​ir scam visur. Pirms dažiem mēnešiem es biju finansiāli saspringtas, un sakarā ar izmisums, man ir scammed daži tiešsaistes aizdevējiem. Es gandrīz zaudējis cerību, kamēr mans draugs minēta mani ļoti uzticamu aizdevēju sauc Mrs Amanda kurš man aizdot nenodrošinātu aizdevumu $ 53,000 mazāk nekā 24 stundas bez jebkāda spiediena vai stresa ar procentu likmi tikai 2%. Es biju tik pārsteigts, kad es pārbauda manu bankas konta atlikumu un konstatēja, ka summa man pieteicās tika nosūtīti tieši uz manu kontu bez kavēšanās. Tāpēc es apsolīju viņai man bija gatavojas dalīties labas ziņas, lai cilvēki varētu saņemt aizdevumus viegli bez stresa. Tātad, ja jums ir nepieciešama jebkāda veida aizdevumu jebkāda veida, sazinieties ar viņu, izmantojot savu e-pastu: [email protected]. Jūs varat sazināties ar mani uz manu e-pastu [email protected]. Tagad viss, ko es darīt, ir mēģināt tikties ar manu kredīta atmaksas, kas man nosūtīt tieši uz viņas kontā katru mēnesi.

Ha-ha-ha- - '' Nobody knows where public anger will focus now.'', - kas skatās TV ziņas no liesmojošās Parīzes, tas saprot, ka nepietiks ar ''dziļu'' grēku nožēlošanu, taisnošanos un ieteikumiem situācijas uzlabošanai kā to demonstrē Kozlinska kungs....

Te varbūt izskaidrojums kāpēc Latvija glāba Parexu, bet vai valdība to teiks... In 2006 Latvia’s economy was still growing by an astonishing 12% a year. One reason was that locally owned banks—comprising some 40% of the financial system—took deposits from foreigners (chiefly Russians) and invested in an increasingly frothy property market. The government not only failed to supervise them properly. It also inflated the bubble by running a loose fiscal policy. Tak savus 'mīļos' Krievijas investorus nedrīkstējām apbižot. Par 'reņģēdājiem' neviens neuztrauktos.

Ko Economist saka par Parex banku... The biggest local bank, Parex, collapsed and has been largely nationalised. Outsiders going through the books are finding much to be glum about. At worst, the Latvian taxpayer faces a bill of up to $3 billion. Even at best the country faces several painful years as it tries to regain competitiveness. Such pain may have been tolerable after 1991 when problems could be blamed on communist times. Nobody knows where public anger will focus now. The IMF and others believe that the best solution would have been immediate devaluation of the national currency, the lat, accompanied by its replacement by the euro. That would have hurt the many households and businesses that have borrowed in foreign currency. But calculations published by the IMF suggest that the recovery thereafter would have been quicker and steeper.

Gudrs večuks - kur tad Diena tādu tīrradni izrakusi?! Vismaz galva īstajā vietā. Viss kā naglai pa galvu - i par uzņēmēju pārāk lielo peļņas kāri, i par nevajadzīgi, tikai aiz pienākuma sajūtas pret Karginu glābto banku. Vīrs atgādināja elementāras lietas, kuras mūsu varasvīri šķiet aizmirsuši - nu neienāks papildus nauda budžetā ar nodokļu pacelšanu, ja vienā nodoklī pieaugs ieņēmumi - trijos citos kritīsies. Un var martā pacelt vēl PVN, tad vispār nodokļi neienāks ne 50% no pērnā gada līmeņa. Ērgle labi vīru nointervējusi - 9 balles!

Ikviens saprātīgs cilvēks piekritīs ekspertam Kozlinskim par 99.99% ! Pareizi darīja, ka nemēģināja valdības vīriem pierādīt, ka ekonomikas likumi strādā ( nu ko gan varēja izdarīt Kalvītis&Co, jo mūsu '' politiskā sistēma to neļauj darīt..'' ? ). Tikai tā - turpināsin shēmot ? Vai jūs toreiz to kādam ieteicāt? ''Jāatzīst, ka mums arī bija patīkami saņemt kādus nelielus labumus, valsts institūcijas gada beigās dalīja naudu…''

Jebkurš saprātīgs cilvēks, kas nedaudz orientējas ekonomikā, pateiks, ka autoram daudz kur taisnība. Sevišķi par nodokļiem un par peļņas lielumu. Ekonomikas likumi , tāpat kā fizikas likumi, strādā, vai mēs gribam, vai nē. Valdība pat ar tiem instrumentiem,kas pieejami, varēja daudz ko regulēt. Taču mūsu politiskā sistēma to neļauj darīt, jo partiju bosu intereses stāv pāri visam. Arī pašreizējās valdības lēmumu sekas par nodokļu paaugstināšanu redzēsim pavisam drīz, kad neienāks prognozētais nodokļu daudzums. Kā var nesaprast, ka jāsaglabā darbavietu skaits? No kurienes radīsies tie nodokļu ieņēmumi? Ja kaut kur atlaiž darbiniekus, jābūt citai nozarei, kur viņi vajadzīgi. Vai par to kāds domā?

Aktien Europa Schluss von Raivo Pommer . Die spanische Großbank Banco Santander bietet ihren durch den Madoff-Betrugsfall geschädigten Privatkunden als erstes Institut eine Entschädigung an. Anleger der in Genf ansässigen Hedge-Fonds-Tochter Optimal Investments waren den Madoff-Fonds mit 2,3 Mrd. Euro ausgesetzt. Mit deutlich zweistelligen Kurssprüngen traten die Bankaktien nach Medienberichten über die Gründung einer "Bad Bank" in den USA einmal mehr ins Rampenlicht. Händler verwiesen dabei auf einen Bericht des Fernsehsenders "CNBC", wonach in den USA die Gründung eines solchen Instituts zum Aufkauf problematischer Hypothekenpapiere unmittelbar bevorstehe. Im EuroSTOXX 50 gewannen BNP Paribas mit plus 20,77 Prozent auf 30,145 Euro besonders deutlich. Auf Empfehlung einer Expertengruppe nahm der Finanzkonzern Fortis die Gespräche mit Belgiens Regierung und BNP Paribas über einen Verkauf seines belgischen Geschäfts wieder auf. Fortis-Titel beendeten den Handel unverändert bei 1,493 Euro. Absoluter Spitzenreiter in London waren die Aktien von Lloyds Banking Group . Der Kurs der britischen Bank schnellte mit plus 50,37 Prozent auf 100,625 Britische Pence an die Footsie-Spitze. Händler verwiesen auf eine Studie, wonach sich die Sorgen mit Blick auf eine mögliche Verstaatlichung erübrigt haben. Auch wenn eine Verstaatlichung der Bank nach wie vor möglich sei, dürften die damit verbundenen Risiken bereits mehr als angemessen in der derzeitigen Bewertung eingearbeitet sein, schrieb Analyst Tom Rayner von der Citigroup in einer Studie. Er hatte die Bewertung der Lloyds-Aktie mit "Buy" und einem Kursziel von 120 Pence wieder aufgenommen.

jau bija viens, kas palika savā vietā un citi vēl kautkur...

Un jūs vēl ņirdzāt, kad Grūtups un Bērziņš slavināja nākamo prezidentu-mesiju. Gan jau prasmīgi polittehnologi iebaros publikai šo ideju kaut pa otru galu, ja tā negribēs labprātīgi norīt oligarhiem izdevīgu propagandu...

Skaistas revolucijas ir atrodamas tikai vestures macibu gramatas!

Ceļš uz nabadz'bu - paši taču visu radījām, ne no zila gaisa nokrita.

kur jūs bijāt agrāk? šo te iesiet un nosūtīt uzpūtīgajam godmanim, lai mācās no galvas un iedzen paurī slakterim. īpaši pasvītrojot sekojošas vietas: 1. Mums ir ļoti liels tirdzniecības un pakalpojumu sfēras īpatsvars 2. Diemžēl izņēmums ir regulējamās monopolcenas, kas mums nezin kāpēc tikai kāpj, tas ir nenormāli 3. Uzmanība jāpievērš ilgtspējībai, bizness jāveido tā, lai tas būtu ilgtspējīgs. 4. Galvenais ir mazināt savu apetīti, 5. kad vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 11%, — vajadzēja katra gada budžeta pārpalikumu uzkrāt rezerves fondā. 6. Man nav skaidrs, kāpēc steigā tika pieņemts lēmums par Parex pārņemšanu. To nedrīkstēja darīt, tās izmaksas varētu būt līdz pusotram miljardam latu, tai skaitā sindicētā kredīta atgriešana. Varēja izmaksāt kompensācijas, lielākais 50 000 eiro katram noguldītājam, tas būtu lētāk. Ja ļautu Parex bankrotēt, tas izmaksātu daudz mazāk. 7. Ir valstis, kur lielākas bankas bankrotēja, un nekas nenotika! Ja valsts garantētu ieguldījumu apmaksu noteiktos apjomos, nekas nenotiktu arī finanšu sistēmai. 8. Kredītlīgumi, kurus parakstīja cilvēki, bija sastādīti, nepietiekami aizsargājot kredītņēmēju intereses. ASV hipotekārie līgumi vairākumā gadījumu slēgti tā, ka cilvēki riskē tikai ar nopirkto īpašumu. Mūsu gadījumā kredītlīgumi tika slēgti tā, ka, ja kredītu nespēj atdot, banka var pārdot šo īpašumu, iznomāt kādam citam, bet cilvēka saistības ar to nebeidzas. Viņš zaudē lielu daļu naudas cenas starpības dēļ, un atlikušo mūža daļu vēl jāmaksā par neesošu īpašumu. paldies !

No Ēģiptes senvēstures nāk informācija ka tad prata sagatavoties 7 bada gadiem, BET pašreizējā laikmetā joprojām mūsu valstī nedomā par ILGTERMIŅA PASAULES krīzi, bet naivi cer dažos mēnešos vai vienā gadā atgriezties uz iedomāto labklājību. Laiks tā ka būtu sākt domāt - kur un kā izvietot bezdarbnireku barus, kur viņus izmitināt... Laiks domāt par ģimeņu pašnodrošināšanu ar pārtiku u.t.t. Par tautas izdzīvošanas programmu neviens joprojām šeit nedomā! Būtu vismaz pārpublicējuši zinātniekiu prognozes par 2012.gada 22.decembri - maiju kalendārā "laika beigas" un dažādās interpretācijas Pasaulē. Latvijā tikai vienā interneta mājas lapā ir publicēti analītiski raksti par iespējamo Pasaules krīzi.

no annālēm: Vulfs Kozlinskis: “Šodien sociālās zinātnes pietuvinās biznesam, tādēļ doktorandu pētnieciskie darbi būs saistīti ar konkrētiem uzņēmumiem, nozarēm un projektiem. Šī iemesla dēļ investīcijām izglītībā un zinātnē ir jūtams efektu. Piemēram, Ventspils investīcijas reģionālās augstskolas attīstībā jau devušas rezultātu: VeA sagatavotie speciālisti veic lielu darbu pie ES fondu finansētajiem projektiem.” Kā zināms, Ventspils ir līdere pēc iesniegto projektu daudzuma – dažādos fondos un programmās iesniegts aptuveni simts, apmēram puse no tiem ir atbalstīti, un to realizācijai piešķirti 6,62 miljoni latu (4,3 miljoni – ES nauda). (C) No Ventspils nāk ideja par stingrās rokas prezidentu?