Kultūras pieminekļi gaida labākus laikus

Patlaban ir sagatavoti jauni valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksti un objektu saraksts, kurus ieteicams svītrot no Valsts kultūras pieminekļu saraksta. Pēdējie galvenokārt ir dzīvojamās ēkas Jūrmalā, kuru svītrošanu no saraksta ir iespējama, ja «objekts pilnībā zaudējis savu kultūras pieminekļu vērtību» (LR likuma 15.pants «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» pieņemts 12.02.1992.). Lielākā daļa Jūrmalas ēku, kurām paredzēts atņemt godpilno kultūras pieminekļa statusu, nav atrodamas savās vietās. Kā Diena varēja pārliecināties, piemēram, Valsts nozīmes kultūras pieminekļa vietā (Bulduru prospekts 13) kuploja labi padevusies šāgada zāle, kurā varēja nojaust mājas pamatu apveidus un ieeju apzīmējoša krūmu aleja. Kādreiz tā bija «XX gs. sākumā celta divstāvu koka celtne ar vasaras pansijām raksturīgu izvērstu apjomu kompozīciju. Torņveida izbūve, rizalīts, verandas, lodžija u.tml. Kokgriezuma detaļas atspoguļo tradicionālus historisma paraugus, bet ilgstošas neapsaimniekošanas rezultātā ēkai daļēji bojāta konstrukcija un zaudētas detaļas.» (Jūrmalas vēsturiskā arhitektūra. I daļa 1998) Pats nams (īpašnieks N.Podgorbuskis) ar VKPAI atļauju demontēts, ēkas detaļas ir numurētas un novietotas drošā vietā, lai brīdī, kad pienāks labāki laiki, ēku varētu rekonstruēt. Tas gan ir ideālā gadījumā, ja tiek ievēroti Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi. Tie nosaka, ka KP saglabāšana veicama par pieminekļu īpašnieku vai to lietotāju līdzekļiem, kā arī - pēc VKPAI ierosinājuma ir iespējams no valsts budžeta iedalīt līdzekļus ne tikai pieminekļa izpētei, bet gadījumā, ja objekts netiek saimnieciski izmantots, līdzekļus valsts nozīmes KP restaurācijai un konservācijai. Savukārt pašvaldību budžetos vajadzētu rast līdzekļus saimnieciski neizmantojamu vietējās nozīmes KP konservācijai un restaurācijai. Diemžēl nav grūti iztēloties, cik plašas ir šāda atbalsta iespējas. BNS ziņo, ka Kultūras ministrijas sagatavotajā 2000.gada pārskatā minēts - nenotiek pietiekama būvniecības kontrole, un vēsturisko ēku rekonstrukcijā nekompetenti tiek izmantoti modernie materiāli. Kultūras mantojuma glābšanai atvēlētais valsts finansējums ir tikai desmitā daļa no aprēķinātā absolūtā minimuma. Kā informēja VKPAI, absolūtais minimums ir 2 miljoni latu. Apsekojot kultūras pieminekļus, konstatēts - avārijas situācijā atrodas ap 520 objektu. Arī atsevišķos pilsētbūvniecības pieminekļos (pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli) - trešdaļa ēku ir tuvu sabrukumam. Cik procentu kultūras palika Var tikai minēt, cik traģiskam jābūt avārijas stāvoklim, lai varētu izvirzīt pretēju apgalvojumu KP uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumos minētajam: «Par kultūras pieminekli atzīstams tāds piemineklis, kas saglabājies ne mazāk kā 20% apmērā no sava sākotnējā apjoma.» Tālab mulsinošu iespaidu rada Vanagu ielas 11 lit.3 un lit.1 stikloto verandu ēkas, (īpašnieks V.Barskovs), no kurām vienu (ēka vairākkārt degusi), pēc māju sarga vārdiem, gatavojas nojaukt, lai uzceltu «tieši tādu pašu», bet, pēc Jūrmalas pieminekļu aizsardzības inspektores Ausmas Pētersones teiktā - ēka tiks demontēta, taču demontāža neizslēdz ēkas atrašanos Vietējas nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Otru ēku, kuras vērtība ir graciozā stikla veranda, īpašnieks netaisoties aiztikt, bet dīvaina ir pusmetru attālā nomācošā ķieģeļu siena, uz kuru verandā sēdošajiem būtu jāveras. Siena gan izskatās būvēta aizgājušajā sociālismā, jau tolaik nerespektējot KP aizsardzībā paredzēto aizsardzības zonu. Jauns muzejs Jānis Lejnieks, VKPAI vadītāja vietnieks, informēja, ka demontētās ēkas līdz nenoteiktam termiņam uzglabā esošie īpašnieki, bet ir iecere konkretizēt glabāšanas laiku. J.Lejnieks uzsvēra, ka ir taču cilvēki, kuriem patīk dzīvot vecās ēkās un vajadzētu būt iespējai demontētās ēkas iegādāties. Vaicāts, vai nebūtu lietderīgi no tām veidot sava veida brīvdabas muzeju, viņš atbildēja, ka bijusi iecere dažus no demontētajiem pieminekļiem izvietot Brīvdabas muzejā, Juglas ezera krastā, taču tā nav guvusi atbalstu no Brīvdabas muzeja direkcijas puses. Mārtiņš Kuplais, Brīvdabas muzeja galvenais krājumu glabātājs, ir secinājis, ka «tik bagāta šī valsts nekad nebūs, lai varētu uzturēt bijušās impērijas mantojumu». Kālab Brīvdabas muzejs noraidījis ideju dažas Jūrmalas vasarnīcas izvietot Juglas ezera krastā, M.Kuplais motivēja, ka muzejs ir atteicies no kādreizējās ieceres ievietot visu Latviju savā teritorijā. Laikmetīga ir brīvdabas muzeju veidošanas tendence tiem atbilstošā vidē, tālab izveidot Jūrmalā vienu vai divus kvartālus no demontētajām ēkām esot samērā reāla iecere. Tīra morāle Īpašnieku attieksmei pret pieminekli, kas ticis mantots vai kā citādi iegūts, ir izšķiroša nozīme, jo, lai cik tas būtu savādi - objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana. Īpašniekam nosaka nodokļu atvieglojumus vai kompensē zaudējumus, ja tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas noteikumiem. (No likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību»). Tālab saprotams kļūst VKPAI darbinieku izbrīns par kāda vēlēšanos redzēt pie savas mājas zilibalto plāksnīti, kas, protams, liecina par augstu savas valsts kultūras mantojuma un tā saglabāšanas nepieciešamības apzināšanos, ko patlaban valsts spēj atbalstīt tikai morāli. No aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta izslēdzamie objekti Statuss - Nosaukums - Adrese - Datējums Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka Jūrmala, 2.līnija 1 XX gs, sāk. Īpašnieks N.Podgorbuskis Valsts nozīmes Dzīvojamā ēka pansija Jūrmala, Bulduru pr.13 XX gs. sāk īpašn.N.Pogorbuskis, 2000.g. 02. izsniegta demontēšanas atļauja J.Mičulim Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka Jūrmala, Bulduru pr.71 XX gs. sāk. īpašn. E.Birkhans, 2000.07. izsniegta demontēšanas atļauja R.Lazdam Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka Jūrmala, Kāpu iela 77 XX gs. 30.g. īpašn. R.Pauls Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka pansija Jūrmala, Robežu iela 21 XX gs. sāk. tiek izmantots neskaidrais ēkas īpašumtiesību statuss un notiek ēkas demolēšana Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka pansija Jūrmala, Smiltenes iela 3/5, lit. 3 XX gs. sāk. Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka vasarnīca Jūrmala, Strēlnieku pr.76, lit. 3 ap 1910.g. Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka Jūrmala, Vanagu iela 11, lit. 1 XIX/XX gs. īpašn. V.Barskovs, gatavojas demontēt Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka Jūrmala, Vanagu iela 11, lit. 3 XX gs. sāk. Vietējās nozīmes Dzīvojamā ēka Jūrmala, Vidus pr. 55, lit. 1 ap 1900.g., ēka nodegusi 1998.gadā Valsts nozīmes Zemnieku sētas Madonas raj., Liezēres pag. Anckanos XVIII/XIX gs. ēka nodegusi Ieteic atzīt Par valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli KM sagatavotajā rīkojumā valdībai ieteikts atzīt Ceriešu senkapus, Aizkraukles raj. Daudzeses pag., Dobelnieku Rībētāju kalniņu-apmetni Pilskalnes pag., Kalnaķoržu senkapus Staburaga pag., Lielmežu pilskalnu Cēsu raj. Jaunpiebalgas pag., zemnieku sētu Sārumi Priekuļu pag., Robežnieku pilskalnu ar apmetni Daugavpils raj. Demenes pag., Faltopas senkapus Salienas pag., Pokaiņu senvietu Dobeles raj. Naudītes pag., Ratenieku senkapus Gulbenes raj. Lejasciema pag., Kalnienas senkapus jeb Zviedru kapus Stāmerienas pag., kā arī Aizpuriešu senkapus Stradu pag. Tāpat sarakstā vēlas iekļaut Dzirkaļu senkapus Jēkabpils raj. Kūku pag., Alsungas dobumakmeni, 1904.gadā celto Pelču muižas pili, Vanagu senkapus Rumbas pag., Jūras virsnieku sapulču ēku (1896-1907) Liepājā, Liepājas bāku (1868), Papes bāku (1890) Rucavas pag., Akmeņraga bāku (1911) Sakas pag., Riemeru senkapus Limbažu raj. Vidrižu pag., Ozolkalnu senkapus Madonas raj. Mētrienas pag., Jeroslaukas apmetni Preiļu raj. Rušonas pag., Baltezera sūkņu stacijas apbūvi Rīgas rajonā, Inčukalna medību pili (1914), Salas Sv.Jāņa luterāņu baznīcu (1870), 19.gs. celto Krimuldas muižas apbūvi, Krimuldas pilsdrupas (1230-1255) un Siguldas muižas apbūvi (XVIII - XX gs). Vēl sarakstam ieteikti Vangažu senkapi, Sv.Jāņa Saldus luterāņu baznīca (1900), Drubažu apmetne Talsu raj. Abavas pag., Kolkas bāka (1884), Mērsraga bāka (1875), Ģipkas Līču apmetne Rojas pag., Firksa dzīvojamā ēka - villa Hoheima (1883) Talsos, Jaunmoku muižas pils un stallis, autoceļa tilts Strenčos pār Gaujas upi, Oleru muižas apbūve ar parku Valmieras raj. Jeru pag., Sīleņu dzīvojamā rija Rencēnu pag., Rūjienas pilsdrupas (1263), Rūjienas valdes nams (1935), Rūjienas viesnīca (1939), Kalna Košu dzīvojamā ēka Vaidavas pag., Valmieras tiesas nams (1938), Ovišu bāka Ventspils raj. Tārgales pag. un Užavas bāka. BNS