Kurš vainīgs?

R.Birojs, kas to bija uzstādījusi. Firmas meistars ieradās nākamās dienas vakarā, "paņēma līdzi kaut kādu detaļu un aizbrauca", stāsta mājas īpašnieces meita Sandra. Katls atsāka darboties pēc piecām dienām - tik ilgs laiks bija nepieciešams, līdz firma R.R.Birojs to salaboja. Kas tieši tam bija par vainu, katla īpašnieki tā arī neuzzināja, jo firmas pārstāvis garantijas talonu neaizpildīja. Taču ģimenes paziņa, kurš citā firmā veic līdzīgu katlu apkopi, apgalvojis, ka vaina droši vien bijusi mainīgajā strāvas spriegumā, kā rezultātā tiek bojāta katla vadības plate - ierīce, kas regulē katla darbību. To, ka pie vainas bijusi tieši šī detaļa, Dienai apstiprināja arī R.R.Birojs direktors Ričards Ramis. Līdzīga problēma apkures katlam janvāra sākumā tika konstatēta arī Aloizam Kučinskim piederošajā daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Vienā no īres dzīvokļiem uzstādītais firmas Junkers apkures katls bija pārstājis darboties laikā, kamēr tā iemītnieki bija izbraukuši. Stundu pēc izsaukuma no firmas Juneka serviss ieradies meistars, kurš paskaidrojis, ka strāvas maiņas rezultātā bojāta katla vadības plate. Tā turpat uz vietas nomainīta, un katls atsācis strādāt. Abos gadījumos vēl bija spēkā garantijas laiks, tādēļ par vadības plates nomaiņu katlu īpašniekiem nebija jāmaksā. "Diemžēl tā ir," Robert Bosch siltumtehnikas nodaļas tirdzniecības vadītājs Kaspars Kalviškis atzīst, ka konkrētam Junkers gāzes apkures katla modelim pēdējā gada laikā novērotas problēmas ar vadības plati vietās, kur ir elektrības sprieguma svārstības. Lai nāktu pretī klientiem, firma esot pagarinājusi konkrētā modeļa Euroline-1 garantijas laiku līdz trim gadiem. Šajā laikā vadības plate bez maksas tiek nomainīta pret jaunu, uzlabotu. Rūpējamies par klientu Līdzīgi kā ar automašīnu: jūs ielejat ne to degvielu, mašīna neiet. Kurš pie tā vainīgs? Kaspars Kalviškis skaidro, ka Junkers katlu ražotājs nav vainojams pie biežajiem vadības plates bojājumiem. Tas sevi veiksmīgi pierādījis Itālijā un Spānijā. Problēmas novērotas tieši postpadomju valstīs - Čehijā, Polijā, Ungārijā un arī Baltijas valstīs. Iemesls: mainīgais strāvas spriegums. Konkrētais modelis Euroline-1 Latvijā pārdošanā tika laists nedaudz vairāk kā pirms gada. Šis katls no citiem atšķīrās ar modernu elektronisko vadības plati, kas ik pēc zināma laika veic paštestēšanu. Ja šajā brīdī notiek strāvas sprieguma svārstības elektrotīklā, šī testēšana tiek automātiski atkārtota. Ja svārstības ir arī tad, vadības plate tiek bloķēta un ir jānomaina. K.Kalviškis skaidro: "Lietas būtība ir tāda, ka mūsu elektrotīkli pilnībā nenodrošina stabilu spriegumu un tas dažkārt mēdz svārstīties no 190 līdz pat 270 voltiem, pie nepieciešamajiem 220 voltiem."Īpaši raksturīgi tas esot rajonos ar vecu elektroapgādes sistēmu, piemēram, Rīgas centrālajā daļā un Vecrīgā. K.Kalviškis pat min konkrētu adresi Rīgā, Stabu ielā, kur strāvas spriegums bieži ir tikai ap 160 voltiem. Situācija mēdzot pasliktināties arī pie pastiprināta elektrības patēriņa, piemēram, iestājoties aukstam laikam. Līdzīgi kā tas notika arī abos minētajos gadījumos. Kopš pagājušā gada vasaras ražotajos katlos Euroline-1 jau rūpnīcā ir uzstādītas pret svārstībām izturīgas vadības plates. Savukārt visiem tiem apkures katliem, kas ir ražoti līdz tam un kur būs radušās problēmas strāvas sprieguma svārstību dēļ, vadības plates tiks nomainītas bez maksas. Problēmas strāvas sprieguma krituma dēļ savos apkures katlos novērojušas arī konkurējošo firmu - Buderus Baltic un Viessman - pārstāvji. Pie jau minētajiem problemātiskajiem rajoniem ar elektropiegādi viņi min arī Ādažus un Ķekavu. Taču šīs firmas uzsver - ja tiek konstatēts, ka vadības plate bojāta sprieguma svārstību dēļ, "par garantiju vairs nav ne runas". Katla īpašniekam remonts jāsedz no savas kabatas. Vienas vadības plates cena ir vidēji 100 latu. Latvenergo nevainīgs "Problēma ir lietotāju pusē," Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis stāsta, ka pie apkures katlu bojājumiem vainojami paši īpašnieki. Kā piemēru viņš min vienu no sāpīgajiem punktiem - Grīziņkalnu, kur ēkās ir "mūsdienām neatbilstošas elektroinstalācijas". Tas nozīmē, ka pievadītās strāvas stiprums ir krietni mazāks, nekā iedzīvotāji vēlas patērēt, kā rezultātā elektrības piegādē novērojami traucējumi. A.Siksnis skaidro, ka Latvenergo atbild par elektrotīklu stāvokli līdz privātīpašuma robežām un tik tālu viss esot sakārtots. "Tālāk jau ir privātīpašnieka atbildība," - tā A.Siksnis. Tas nozīmē, ka jāpārbauda elektrības tīklu kvalitāte pašā mājā. Stabilizatori nelīdzēs Ja nav iespējams pārbaudīt elektrības tīklus mājā un strāvas svārstības ir pārāk lielas, diemžēl konkrētu katlu aizsardzības recepti speciālisti nevar ieteikt. Gāzes katlu apkopes firmas Juneka serviss direktors Ainārs Kalsons skaidro, ka šajā gadījumā nevar izlīdzēties arī ar elektrības stabilizatoriem. Padomju laikos tādus izmantoja televizoriem. "Privāti veicām eksperimentu un pēc desmit minūtēm nodedzinājām savu plati," stāsta A.Kalsons. Iemesls: gāzes katliem ir cita, paaugstināta drošības sistēma, tādēļ stabilizators šajā gadījumā neder. Ja triju gadu laikā strāvas svārstības netiks konstatētas, tad nav iemesla uztraukumam, - Kaspars Kalviškis mierina Junkers katlu Euroline-1 īpašniekus. Kopš pagājušā rudens bojāto vadības plašu vietā firma bez maksas uzstāda jaunas, uzlabotas plates, kas spēj darboties pie lielākām strāvas svārstībām. Ja bojājums konstatēts, Robert Bosch politika paredzot, ka apkopes firmas to novērš 24 stundu laikā. K.Kalviškis iesaka arī neaizmirst par katlu apkopi, ko nepieciešams veikt vismaz reizi divos gados.