Laiks kallām

Lieliski izskatās viens pats zieds, bet tikpat interesanti tas izskatās pušķī. "Vasarā kallām būs miera periods," saka Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne. Tās, ko var redzēt izstādītas dārzos vasarā, nav kallas, bet gan zantedešijas - augs, kas ir no kallu dzimtas. Ir vairākas dižkallu sugas un šķirnes, kas der audzēšanai telpās, populārākā no tām ir Etiopijas zantedešija jeb dižkalla - ar baltām, līdz 20 cm garām ziedkopām, platām, 30-45 cm garām bultveida lapām. Starp citu, pie skaistās kallu dzimtas pieder arī cūkausītis, kas pie mums aug savvaļā ezeru krastos vai purvu dūksnājos. Domājot par ziediem Ja tagad tiek nopirkta ziedoša kalla puķpodā, sākumam to nevajadzētu uzreiz likt istabā, bet gan atrast mazliet vēsāku vietu (14-16 grādi). Parastā istabas temperatūrā (+20 grādos) tā ātri noziedēs, bet vēsumā zieds stāvēs pat līdz diviem mēnešiem. Vienai saknei var būt 2 - 3 ziedi. Kad kalla noziedēs, to vēl turpina mēslot un laistīt. Ziedus un lapas negriež, bet sagaida, kamēr tie paši nokalst. No lapu veselības un to skaita ir atkarīga nākošā gada ziedēšana. Jau aprīlī, maijā dabīgi nokaltīs lapas, un pods paliks tukšs. Taču ir iespējams, ka kāda lapa vēl turēsies. Vasarā laistīšanu samazina. Botāniskajā dārzā, kur kallu ir ļoti daudz, vasarā augi tiek glabāti, ieslīpi salikti zemē brīvā dabā. Tas tiek darīts tāpēc, lai lietus nesatecētu iekšā. Rudenī kallas nes telpās, ja ir nepieciešamība, tad sadala, pārstāda. Istabā augošu kallu pārstāda ik pēc diviem gadiem. Stāda uzreiz lielā podā. Nedrīkst iestādīt pārāk dziļi, citādi sāks pūt stumbrs un lapu kāti. Ja iestādīs pārāk sekli, augi izgāzīsies. Ziedošus augus iegūst apmēram pēc gada vai diviem (atkarībā no stāda lieluma). Apmēram mēnesi pēc pārstādīšanas un ienešanas siltumā, līdzko sāk augt jaunās lapas, ik pēc pāris nedēļām kallas mēslo ar pilnmēslojumu. Kad attīstījušās vairākas lapas, mēslo biežāk, ziedpumpuru veidošanās un ziedēšanas laikā - reizi nedēļā. Novīst no pārlaistīšanas Nerakstīts likums: visi augi, kas nosacīti izskatās "trekni" - lekniem kātiem, lielām lapām -, jālaista mazāk. Mānīgs ir viedoklis, ka tiem mitrums ir ļoti nepieciešams. Ja šie augi tiek pārlieku laistīti, lapas palēnām zaudē tonusu, tās noļūk, izskatās, ka augs novīst. Neprātīgais saimnieks lej vēl vairāk. Taču izrādās, ka ūdens no auga izspiež laukā visu skābekli un augs sāk smakt no ūdens pārbagātības. Kallai nepatiks nevēdinātas, mitras telpas, tai vajadzīga gaisma. Ja kalla nezied, tas nozīmē, ka augs nav izgājis miera periodu, bet nepārtraukti turēts siltās telpās un laistīts. Lai augi ziedētu katru gadu, tos ne vien rūpīgi kopj un intensīvi mēslo, bet arī nodrošina vismaz 1,5-2 mēnešus ilgu miera periodu pēc ziedēšanas. Ja nogriež (precīzāk - strauji izrauj, pieturot pie pamatnes) tikko atvērušos kallas ziedu (seglapa mazliet pavērusies) un liek to vāzē, tas turas apmēram trīs nedēļas. Ziedus negriež, jo pārpalikušais kāts var sākt pūt.