Latgaliešu škvarkas garšos arī Eiropā

Arī Rēzekneskafejnīcas Pie Māras īpašnieks Vilis Platacis cer, ka turpmākEiropas tūristi nebaidīsies Rēzeknē nobaudīt sātīgās cūkgaļasškvarkas, ceptu ezera zandartu, kārtaino aknu torti, ķirbju unkartupeļu pankūkas un siļķi kažokā. Pie Māras ir viens no pieciemRēzeknes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri kopā ar kolēģiemno pārējām eiroreģionā Ezeru zeme iesaistītajām Latgalespašvaldībām, piedalās Phare 2001 Pārrobežu sadarbības (CBC)programmas finansētajā projektā Kulināro pakalpojumu pilnveidošanaLatgalē, pamatojoties uz kulinārā mantojuma koncepciju. LatgaleLatvijā un Augštaitija Lietuvā patlaban ir vienīgie Baltijasreģioni, kas iekļauti Eiropas kulinārā mantojuma tīklā. Iet nosirds un piesien dūšu "Mēs iesaistījāmies šajā projektā tāpēc, kagribam, lai Rēzeknes kafejnīcu piedāvājums atšķirtos, piemēram,kaut vai no tā, ko var nobaudīt Cēsīs vai Liepājā. Visu laikujāmācās, jo tagad cilvēki grib kaut ko vairāk par tradicionālokotleti un karbonādi," saka Vilis Platacis. Viņa kafejnīcāēdienkarte mainās katru dienu, un tajā ir iekļauti arī pavisamīpatnēji un senlaicīgi latgaliešu, lietuviešu, poļu un baltkrievuēdieni. Kafejnīcas īpašnieks zina, kad gavēni ievēro dažādu Latgalēmītošo reliģisko konfesiju pārstāvji un ko kurā dienā meklēkafejnīcas pastāvīgie apmeklētāji. "Piemēram, nesen katoļiem bijaPelnu diena, tad mums pārsvarā bija zivju un dārzeņu ēdieni, tospiedāvājam arī piektdienās. Sievietes vairāk vēlas vieglākusēdienus, vīriešiem vajag ko treknāku un sātīgāku, lai piesietudūšu. Ēdienam ir jānāk no sirds un jānokļūst līdz sirdij," sakaV.Platacis. Visi ēdieni tiek gatavoti tepat uz vietas, no svaigiemproduktiem, kas iepirkti no Rēzeknes rajona zemniekiem. Kafejnīcasvirtuvē valda V.Platača dzīvesbiedre, diplomēta pavāre RitaPlatace, kuras aizraušanās ir meklēt un izdomāt jaunas ēdienureceptes. Gardumi par zemu cenu Pie Māras ir Plataču ģimenesuzņēmums, kas izveidots drīz vien pēc tam, kad bankrotēja RēzeknesPiena konservu kombināts, kur ģimenes galva divdesmit gadu strādājapar tehnologu. Nācies domāt, kā izdzīvot, tāpēc nolēmuši ņemtkredītu un izveidojuši pirmo kafejnīcu Cepelīns Rēzeknes nomalē.Tagad pārvietojušies uz pašu centru, netālu no Latgales Māraspieminekļa, tāpēc jau arī radies nosaukums, kas uzliek lieluatbildību. Uzņēmumā strādā četri cilvēki, pēc vajadzības tiekotpiesaistīti arī papildspēki - gan pašu bērni, gan Rēzeknesstudenti. Uz jautājumu, kas ārzemju tūristus patlaban pārsteidzRēzeknes kafejnīcās, V.Platacis smejas, ka vispirms jau zemāscenas, jo viņi neticot, ka labi paēst var tik lēti. Ārzemnieki arneuzticību lūkojoties uz Latvijas gaļu un vienmēr pajautājot, kurtā vai cita izejviela ņemta. Diemžēl zemās cenas diktē rēzekniešuniecīgā maksātspēja, tāpēc par lielu peļņu Platači nesapņo, tomēruzskata, ka arī lētam ēdienam jābūt garšīgam. "Mēs nešķirojam savusklientus pēc deguniem, esam apkalpojuši gan Latvijas Valstsprezidenti, gan arī vietējam bomzītim ielejam zupas šķīvi," sakaV.Platacis, laipni sasveicinoties ar ēdējiem un apjautājoties, kāgaršojis. Būs Rītiņa kursi un Latgales kāzas Projekta Kulināropakalpojumu pilnveidošana Latgalē, pamatojoties uz kulinārāmantojuma koncepciju kopējais līdzekļu apjoms kopā ar pašvaldībulīdzfinansējumu ir 165 000 eiro (110 880 latu), un tā īstenošanāiesaistījušies gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, gan arīprofesionāli tehniskās mācību iestādes, kas apmāca jaunos pavārus.Kā uzskata projekta sabiedrisko attiecību speciāliste SandraJonikāne, projekta ideja ir gan palīdzēt izdzīvot mazajiem unvidējiem uzņēmumiem, gan arī saglabāt novada vēsturiskāstradīcijas, dzīvesstilu un identitāti. Patlaban tiek apkopotasLatgales ēdienu receptes, kuras būs iekļautas Latgalespavārgrāmatā, kā arī vienotajā novada ēdienkartē. Marta un aprīļasākumā Rēzeknē un Daugavpilī paredzēti pavāru kursi, kurus vadīsMārtiņš Rītiņš, bet maijā uzņēmumu vadītāji dosies uz Zviedriju,lai iepazītos ar turienes mazo kafejnīcu un krodziņu pieredzi.Projekts noslēgsies rudenī ar īstām, krāšņām Latgales kāzām kādāPreiļu rajona sētā, bet Latgales darbība Eiropas kulinārā mantojumatīklā tiks turpināta arī citās Eiropas Savienības programmās. Kāpiebilda S.Jonikāne, pirmie darbības augļi projektam jau ir plūkti- februāra sākumā notikušajā starptautiskajā tūrisma gadatirgūBalttour 2004 Latgales kopīgais stends ar logo Uz Latgali pēcgardumiem 33 valstu konkurencē izpelnījās visaugstāko novērtējumukā atraktīvākais, draudzīgākais un viesmīlīgākais. *** Latgalesēdieni Daži Latgalei raksturīgie ēdieni, kuru receptespierakstījuši projekta dalībnieki - No cūku kājiņām un galvasvārīts studenis - Putraimu desas - Pirtī žāvētas gaļasdesas - Saulēkaltēts biezpiena siers - Auzu ķīselis - Guļbišnīki (kartupeļupankūkas) - Asuškas (pīrādziņi piena un sviesta mērcē) - Žagariņi,rozītes (taukos vārīti dažādas formas saldi cepumi)