Latviešu Ziemassvētki

Gadskārtu svinības latvieši apzīmējuši par laikiem vai dienām, taču Ziemassvētki vienīgie tika nosaukti par svētkiem. Latviešu dainas izceļ Ziemassvētku bagātību, kas izpaužas ne tikai greznajās kamanās un atvestajās dāvanās, bet arī bagātībā, kas līdz ar svētkiem ienāk lauku sētā. Ziemassvētku kamanas ir izrakstītas (izrotātas) vai pat no sudraba, bet kumeļi - melni. Jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem sākās sagatavošanās darbi, apkopjot sētu un istabu. Istabas pušķošanai tiek pievērsta īpaša vērība, to izdaiļojot ar salmu puzuriem. Bagātīga ir arī Ziemassvētku maltīte. Galvenais ēdiens ir cūkas šņukurs, cūkas galvas puse, pupas, zirņi, pīrāgi, rauši, grūdenis (zīdenis), koča (ķūķis) un alus. Grūdeni un koču vāra no dzīvas labības, tiem visdažādākajās kombinācijās pievienojot žāvētu cūkas gaļu, zirņus, pupas vai kartupeļus. Ziemassvētkos gatavo ēdienus no cūkas gaļas, taču dainas piemin arī gaili un kazu. Latviešu Ziemassvētkiem piedien rūpes par izskatu un apģērbu - mugurā jāvelk tikai visjaunākais apģērbs no smalka auduma, jaunas kurpes un greznas rotas. Pirms Ziemassvētkiem jāsamaksā rēķini un jāatdod parādi. Ziemassvētki ir viesošanās laiks, kad līdzi tiek ņemti bagātīgi svētku ēdieni. Svētku izdarības ir ļoti daudzveidīgas - svinīgs brīdis, svētku mielasts, bluķa vilkšana, budēļu gājieni, radu ciemošanās, zīlēšana, dzīres, dziedāšana, dejošana, rotaļas un vizināšanās ar ragaviņām. Bluķa vilkšana ir īpatnējs rituāls, kas saprotams kā aizgājušā gada grūtību un nedienu sakopošana. Kad Ziemassvētku vakarā bluķi sadedzina, sadeg arī visas gada neveiksmes, ļaunums un bēdas. Bluķi piesien virvē un velk pa dažādām vietām sētā, īpaši tām, kuras skārusi kāda nelaime. Beigās bluķi sadedzina. Pie līdzīgām izdarībām pieder arī laimes liešana no svina, alvas vai sveču taukiem. Izkausēto masu ielej aukstā ūdenī un tad pēc jocīgajiem veidojumiem mēģina noteikt, kas gaidāms nākotnē. Ziemassvētki latviešiem ir ilgi un jautri. Pēc Marģera un Māras Grīnu grāmatas Latviešu gads, gadskārta un godi