Latvija, Krievija un imperiālisms un tā nākotne

Zemā dzimstība Krievijā ir svarīgs iemesls, kāpēc krievietes - vienīgo vai nedaudzu dēlu mātes - bija pret kariem Afganistānā un Čečenijā un Padomju Savienība sabruka bez lielas asinsizliešanas. Otru - politiski ekonomisko pamatu - grauj haoss Krievijā - tās bruņoto spēku sliktais stāvoklis, kritiskā ekonomika un politiskā nestabilitāte, kas paredzamajā nākotnē nepieļaus aktīvu imperiālistisku politiku. Vienīgais Krievijas militārais trumpis ir kodolieroči, kas ir defensīvas dabas. To atzīst arī pašreizējā Krievijas aizsardzības doktrīna. Trešais zūdošais pamats ir globāls. Impēriju vēsture ir bijusi liela pasaules vēstures daļa. Bet sekmīgu impēriju laiks izbeidzās drīz pēc otrā pasaules kara - tās ir vai nu likvidēju-šās kā Lielbritānija, vai arī cī- nās ar nepārtrauktām grūtībām kā Ķīna Tibetā vai Krievija Kaukāzā. Augstā impēriju pašizmaksa ir arvien grūtāk atgūstama no iekarojumiem pasaulē, kurā dabas resursi strauji samazinās. Globālā tirdzniecība var atmaksāties labāk nekā iekarojumi. Kādas alternatīvas imperiālismam varam saskatīt Krievijā? Reģionālisms ir viena alternatīva. Rietumos un arī Latvijā aukstā kara domāšanu par Padomju Savienību joprojām piemēro Krievijai un spriež tā, it kā Maskava būtu visa Krievija. Plašāk skatoties, redz, ka Maskavas politiskā vara samazinās, 89 Krievijas Federācijas republiku un apgabalu (oblasķ vai krai) aug. Daudzu republiku un apgabalu politiskā dzīve ir lokāla, kur galveno Krievijas Valsts domē pārstāvēto politisko partiju loma ir minimāla. Maskavas varu vājina arī tās ekonomiskā politika, kas cenšas saglabāt darba vietas rūpniecībās, kuru ražotās preces pārdod par cenām, kas ir zem pašizmaksas. Otra alternatīva ir Krievijas ārpolitika, kas lēnām demokratizētos. Pagaidām tā turpina būt detaļās haotiska kā nesenais apjukums Maskavā par imperiālistisko, bet puicisko joku - divi simti krievu karavīru forsēto maršu uz lidlauku Kosovā, bet lielos vilcienos - skaidra. Ierobežoto cilvēku un ekonomisko resursu dēļ Krievija nelietos karu vai kara draudus kā ārpolitikas līdzekli. Ir iespējams imperiālistiski domājošu atsevišķu naudīgu politiķu vai militāristu vadīts terorisms ārzemēs, īpaši, ja viņu jūtas sakarsē Dagestānai līdzīgas ilgstošas situācijas. Ja terorismam būtu plašāks politisks mērķis - palielināt Krievijas iespaidu vai paplašināt teritoriju, tas varētu saņemt valdības aprindu slēptu, tiešu vai netiešu atbalstu. Valdība un īpaši Valsts dome turpinās sevi celt savās acīs un gremdēt pasaules, īpaši citu NVS un Baltijas valstu, acīs ar imperiālistiskām runām, galvenokārt Maskavā, un pie izdevības arī starptautiskos forumos. Nākošajai politiķu paaudzei pie varas stājoties, imperiālisms vārdos varētu tikt soli pa solim atvietots ar Krievijas īstenajai situācijai atbilstošāku demokrātisku ārpolitiku, kas re- spektētu ne tikai lielvalstu, bet visu valstu suverenitāti un kur parādītos nosacītas reģionālas iniciatīvas kā tās, ko ir parādījusi Čečenija. Ko paredzamais imperiālisma noriets Krievijā prasīs Latvijai? Latvijas, arī pārējo Balti-jas valstu interesēs ir skatīties garām īslaicīgiem Krievijas politiķu imperiālistiskiem izlēcieniem un pacietīgi meklēt demokrātiskas, suverēnā vienlīdzībā pamatotas attiecības ar Krieviju. Piemēram, kā NATO kandidātvalstis un vēlāk dalībvalstis Latvija, Igaunija un Lietuva var veicināt draudzīgas NATO un Krievijas attiecības. Latvijai paredzamā nākotnē nedraud uzbrukums no ārie-nes, īpaši no Krievijas. Aktuālāks drauds ir terorisms. Tas skartu iekšējo drošību, varētu vērsties pret Latvijas neatkarību minoritāšu tiesību aizstāvēšanas vārdā un saņemt slēptu atbalstu no ārzemēm. Iekšējā drošība vienmēr būs galvenā Latvijas atbildība. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un policijai jāspēj aizkavēt vai sliktākajā gadījumā likvidēt drošību traucējošus pasākumus. Ja pagājušā gada martā policija būtu ieradusies pie Rīgas domes, pirms tur ieradās demonstranti, krievu propagandas izmantotais incidents nebūtu noticis.