Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Latvija pieskandina visu EXPO 2000

Ap 500 mākslinieku piektdien pārvērta Latvijas Nacionālo dienu pasaules izstādē EXPO 2000 par latviešu mūzikas un deju krāšņu festivālu. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un EXPO 2000 ģenerālkomisāres vietnieks Norberts Bargmans Latvijas paviljonu pasaules izstādē - pret debesīm atvērtu niedru piltuvi - tulkoja kā zīmi, ka Latvija atveras gan pasaulei, gan jaunai attīstībai, reizē nezaudējot sasaisti ar tradicionālajām vērtībām un dabu.

EXPO vadības pārstāvis N.Bargmans atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka Latvija atrodas ceļā uz Eiropu, ko apliecinot arī tās paviljona veidols - tas rādot, ka Latvija atveras pasaulei. Vienlaikus pati niedru piltuve esot miera pilna vieta. Vācijas valdības vārdā Latviju Nacionālajā dienā sveica valsts sekretārs Aizsardzības ministrijā Klauss Ginters Bīderbiks. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvijas paviljons pauž sasaisti gan ar zemi un dabu, gan ar kosmosu, bet niedru piltuve iedarbojas kā enerģijas avots. Latvija sākot sevi aptvert globālās kopsakarībās: «Latvieši plāno reģionāli, taču domā globāli.» Šī celtne, viņasprāt, harmoniski apvienojot pagātni un nākotni, senus etnogrāfiskus rakstus ar modernu datortehnoloģiju. Niedru piltuves labvēlīgo iedarbību uz cilvēku V.Vīķe-Freiberga izjutusi, klausoties Ave Sol dziedāto Mūsu Tēvs - šī dziesma kāpusi debesīs. Kultūras ministre Kārina Pētersone Dienai atzina, ka paviljons gan atbilstot latviskajai mentalitātei, gan esot moderns. Prezidente neuzskatīja par trūkumu to, ka Latvija Nacionālo dienu neizvērsa par tehnoloģisku prezentāciju. «Mēs tā vietā rādām dzīvus cilvēkus.» Paviljona atbildīgā par sakariem ar presi Solvita Vēvere Dienai teica - jau tas vien, ka Latvija uz Nacionālo dienu EXPO savedusi kopā ap piecsimt mākslinieku, daudzos citos paviljonos ticis uzskatīts par neiespējamu. «Taču mēs to paveicām,» viņa atzīmēja ne bez lepnuma. Jau no paša rīta EXPO teritorijā visur skanēja latviešu valoda. Gan pie Latvijas paviljona, gan centrālajā izstādes laukumā, gan pie vārtiem un citu valstu paviljoniem uzstājās folkloras kopas Dandari, Vilki, Vilcenes, Skandinieki, deju ansambļi Laima, Agrā rūsa, Dancis, Gundega. Protokolāras vizītes Latvijas prezidenti piektdien aizveda arī uz Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas paviljoniem. Viņa parakstījās goda viesu grāmatā Eiropas mājā un atstāja savu rokas nospiedumu slavenajā firmas Fūrstenberg porcelānā līdzās citu goda viesu roku nospiedumiem. Svinīgajā noslēguma sarīkojumā dziedāja operas solisti Inga Kalna, Elīna Garanča, Krišjānis Norvelis, Viesturs Jansons, muzicēja vijolniece Baiba Skride, klarnetists Mārcis Kūla, čelliste Agnese Martinsone, Rīgas kamerorķestris. Bet vakarā izstādes publiku uz centrālā laukuma priecēja šā gada Eirovīzijas konkursa trešās vietas ieguvēji grupa Prāta vētra.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits