Latvija PTO - jaunas iespējas un tiesības

gadā, kad Latvijā tika pieņemts lēmums par pieteikuma vēstules nosūtīšanu PTO, Urugvajas sarunu raunds vēl nebija noslēdzies. Tas nozīmē, ka tolaik šī organizācija risināja tikai tās problēmas, kas bija saistītas ar tirgus pieejamību precēm. Latvija vēl nebija noslēgusi nevienu brīvās tirdzniecības līgumu, nebija arī pat nodrošināta stabila pieeja Krievijas tirgum, jo tirdzniecības līgums ar šo valsti tika noslēgts tikai gada beigās. Arī Baltijas tirgus vēl nebija vienots un atvērts, notika pirmās konsultācijas par tirdzniecības līgumiem starp Baltijas kaimiņvalstīm. Ekonomikas jomā 1992.gads Latvijā raksturojās ar gandrīz 1000% inflācijas pieaugumu, 35% iekšzemes kopprodukta kritumu. Latvija tikko bija uzsākusi pāreju uz savu naudu. Bija skaidrs, ka uz vecajiem pamatiem uzturēt attiecības ar piegādātājiem un patērētājiem NVS valstīs vairs nebūs iespējams, tāpat kā nebūs iespējams Latvijas ekonomikas attīstību balstīt uz austrumu tirgu. Jaunu tirgu apgūšana bija un arī tagad ir mūsu rūpniecības un ar to saistīto nozaru attīstības un pat pastāvēšanas jautājums. Tolaik vienīgā alternatīva integrācijai pasaules ekonomiskajās struktūrās bija caur iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Galvenās problēmas, sākot integrācijas procesu PTO, bija saistītas ar pozīcijas jeb politikas formulēšanu. Lai gan iestāšanās ir ilgtermiņa process, savu pozīciju Latvijai jau vajadzēja paust pirmajās oficiālajās darba sēdēs. Sarežģītākās sfēras bija importa tarifu lielums un to iespējamais samazinājums, t.i., pārejas perioda ilgums. Šī pozīcija bija jāsaskaņo arī ar Latvijas saistībām attiecībā pret citām organizācijām un līgumiem, kur Latvija iesaistījās un piedalījās - Eiropas Savienība, Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Baltijas Brīvās tirdzniecības līgums. Tāpat arī Latvijai bija jāizstrādā sava nostāja eksporta tarifu jautājumā, bija jāveic to preču grupu un nozaru apzināšana, kur valsts vēl saglabāja savu ietekmi uz cenu politiku. Lai izstrādātu šo Latvijas politiku un īstenotu konkrētos iestāšanās uzdevumus, bija jāpanāk nozaru ministriju aktīva un saskaņota darbība. Tāpat arī būtiski bija saglabāt PTO iestāšanās politikas pārmantojamību, mainoties valdībām. Latvijā tas lielā mērā tika nodrošināts, tikai atsevišķos gadījumos palēninājās iestāšanās temps. Kā viens no kavējošiem faktoriem jāmin kvalificētu kadru trūkums, jo iestāšanās process prasa ļoti plašas un dziļas zināšanas gan par konkrēto nozari, gan arī par tirgus ekonomiku kopumā, tās aktualitātēm pasaulē. Tas prasīja spēju ieskatīties nākotnē, kāda Latvijas ekonomika būs pēc pieciem, pēc desmit gadiem. Iestāšanās process, politiķu, tai skaitā arī manas, sarunas ar PTO vadību, citām augstām amatpersonām deva ļoti vērtīgas zināšanas un pieredzi, kas tagad izmantojama, risinot Eiropas integrācijas uzdevumus. Iestāšanās PTO - tas ir sarunu process, ar tam piemītošo subjektivitātes devu un negaidītiem pavērsieniem. Tas prasīja vienmēr būt gataviem atbildēt arī uz pēkšņiem jautājumiem, kuri izraisījās sarunu gaitā. Tajā pašā laikā notika divpusējās, arī neformālās konsultācijas ar atsevišķām PTO dalībvalstīm, kas īpaši pastiprinājās sarunu noslēguma posmā. Pēdējā gada laikā sakarā ar audiovizuālā jautājuma aktualizāciju Latvijai sava sarunu taktika bija jāmaina. Latvija bija nokļuvusi ekonomisko lielvaru pretrunu krustugunīs un mums atlika tikai gaidīt, kamēr šīs domstarpības starp ES un ASV tiks atrisinātas. Tomēr par gaidīšanu šo periodu īsti nevar saukt, jo notika intensīvs un mērķtiecīgs Latvijas diplomātiskais darbs visaugstākajā politiskajā līmenī, lai panāktu jautājuma atrisināšanu. Atceros, ka tolaik tas bija arī viens no svarīgākajiem tematiem manās sarunās gan ar Eiropas Komisijas prezidentu Santēru, gan ar ASV Tirdzniecības pārstāvi Barševsku, kā arī citām augstākajām ES un ASV amatpersonām. Audiovizuālā jautājuma atrisināšana likvidēja pēdējo šķērsli Latvijas iestājai PTO, kas uzskatāma par līdz šim nozīmīgāko Latvijas ārējās ekonomiskās politikas panākumu un par vienu no svarīgākajiem Latvijas pēdējo gadu ārpolitikā kopumā. Ko Latvijai dod iestāšanās PTO Pirmkārt, tā nodrošina stabilu un drošu šīs organizācijas dalībvalstu tirgus pieejamību ar vislielākās labvēlības nosacījumiem. Šis režīms nodrošina vidējo svērto tarifu rūpniecības precēm 5-7% apjomā, protams, nemainot brīvās tirdzniecības nosacījumus ar tām valstīm, ar kurām mums šādi līgumi ir noslēgti. Otrkārt, dos iespējas mūsu uzņēmējiem piedalīties PTO dalībvalstu valsts pasūtījumu konkursos. Treškārt, PTO dalībvalsts statuss ir apliecinājums mūsu uzņēmējdarbības vides kvalitātei, tātad papildu arguments ārvalstu investīciju piesaistē. Ceturtkārt, likumdošanas atbilstība PTO vairākās jomās ir garantija arī tās saskaņotībai ar ES prasībām, kas tiek arī oficiāli apstiprināts. Latvijas iestāšanās PTO ir vēl viens apliecinājums Latvijas gatavībai uzsākt iestāšanās sarunas ar ES. Kā PTO dalībvalsts Latvija var piedalīties nākamajā sarunu raundā, aizstāvēt savas intereses attiecībā pret Krieviju un Ukrainu u.c. valstīm, kuras arī vēlas iestāties šajā organizācijā. Ievērojot mūsu preču un pakalpojumu tirdzniecības īpatsvaru ar šīm valstīm (kurš gan ir samazinājies Krievijas krīzes ietekmē), uzskatu, ka mums noteikti jāizmanto šī iespēja. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, kā mēs spēsim šīs PTO priekšrocības izmantot. Cik lielā mērā Latvijas uzņēmēji būs ieinteresēti pagaidām netradicionālo tirgu apgūšanā. Savukārt attiecīgo valsts institūciju pirmais uzdevums ir pabeigt tirgus aizsardzības likumdošanas izstrādi. Dažkārt izskanējuši apgalvojumi, ka iestāšanās PTO nozīmē to, ka mēs vairs nevaram aizsargāt savu tirgu. Gluži pretēji, PTO ietvaros mēs to varam darīt sekmīgāk nekā līdz šim. Jo šī organizācija dod arī iespēju izmantot tās mehānismu divpusējo tirdzniecības strīdu un problēmu atrisināšanā. Neskatoties uz valstu apmēriem un to politisko svaru, PTO piešķir vienlīdzīgas tiesības gan mazām, gan lielām valstīm. Dalībvalsts statuss dod Latvijai iespēju kā līdzīgam ar līdzīgu risināt savstarpējās tirdzniecības jautājumus ar jebkuru šīs organizācijas dalībvalsti. Tādēļ mums pēc iespējas ātrāk jāapgūst šī prasme aizstāvēt savas intereses, izmantojot PTO strīdu izšķiršanas mehānismu. Šajā sakarā es gribu izteikt cerību, ka arī abas pārējās Baltijas valstis drīz kļūs par PTO dalībvalstīm, attiecībā pret kurām mūsu savstarpējās tirdzniecības problēmas jau būs atrisinātas līdz to iestāšanās brīdim un šīs problēmas nevajadzēs pacelt PTO līmenī.