Latvijas ceļš

LC ir apņēmies katram nodokļos nomaksātajam latam piesaistīt vismaz vienu latu Eiropas naudas, kā arī nodrošināt saprātīgu un pārskatāmu naudas tērēšanu. Tas ļautu palielināt labklājību ar jaunām darba vietām, uzņēmējdarbības veicināšanu, palielināt nodokļu bāzi Aija Poča Nekļūstot par Rīgas domes priekšsēdi, viņa ieguva iespēju drošāk izmantot tribīni un kļūt par vienu no aktīvākajām runātājām. Atrodoties opozīcijā, devusi padomus arī JL finanšu ministram, bet tie neesot bijuši domei nelabvēlīgi Kārina Pētersone Popularitāte viņu pavadīja arī pēc partijas zaudējuma Saeimas vēlēšanās. Grūti pateikt, vai tā iegūta kā Anatolija Gorbunova palīdzei 90.gados vairākos viņa amatos, vai arī sākot veidot savu deputātes un kultūras ministres karjeru Ivars Kalvišķis Viņu joprojām saista ar fabriku Laima, lai arī gandrīz piecus gadus vairs nav tās vadītājs. Vēlākā I.Kalvišķa darbība ir saistīta ar SIA Multihalle, kuras izkonkurēšana hokeja halles cēlāju vidū joprojām ir pretrunīgas informācijas apvīta Aloizs Blonskis Pensionēto policijas ģenerāli, kas bijis (ir) visu iekšlietu ministru padomnieks, pirms četriem gadiem LC uzaicināja kā lokomotīvi, kas, izrādās, nav bijusi tikai vienām vēlēšanām Aivars Leimanis Latvijas Nacionālās operas baletmeistars, kas politiskajā izvēlē ir noturīgs un LC domes frakcijā nostrādājis jau divus sasaukumus Monika Zīle Ar rakstniecību radījusi savu fanu klubu, kas LC noderējis Saeimas vēlēšanās, tagad uz to tiek cerēts arī Rīgā, lai arī rakstnieces varoņi ir lauku cilvēki 1. Andris Bērziņš (1951) augstākā IK Andris Bērziņš-konsultācijas, direktors 2. Aija Poča (1948) augstākā Rīgas dome, deputāte 3. Kārina Pētersone (1954) augstākā s/o Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds, direktore, valdes locekle 4. Ivars Kalvišķis (1960) augstākā SIA Development projects, valdes loceklis 5. Aivars Leimanis (1958) augstākā Latvijas Nacionālā opera, baleta mākslin. vadītājs 6. Māris Purgailis (1947) augstākā LU Ekonomikas un vadības fakult., asociētais prof. 7. Kārlis Leiškalns (1951) augstākā Latvijas Ostu asociācija, izpilddirektors 8. Jānis Ozols (1952) augstākā Rīgas dome, deputāts 9. Maiga Dzērvīte (1953) augstākā a/s Parex banka, filiāles pārvaldnieka vietniece 10. Juris Šmits (1960) augstākā Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) v-sk., direktors 11. Inga Tenisa (1979) augstākā a/s HVB Bank Latvia, juriskonsulte 12. Dzintars Zariņš (1962) augstākā Latvijas datortehnoloģiju asociācija, izpilddirektors 13. Aloizs Visvaldis Blonskis (1933) augstākā Rīgas dome, deputāts 14. Eduards Ikvilds (1969) augstākā Zvērinātu advokātu kolēģija, zvērināts advokāts 15. Sandra Eglīte (1963) augstākā SIA Lautus, direktore 16. Monika Zīle (1941) augstākā I/U Radošā amatniecība, direktore 17. Viktors Barzdens (1961) vidējā a/s Pasažieru vilciens, elektrovilciena mašīnists 18. Guntis Gelpers (1961) augstākā SIA LCP, valdes loceklis 19. Sanita Meijere (1980) vidējā Business Software Alliance Latvijas komit., izpilddir. 20. Elita Drāke (1962) vidējā biedrība Emergo, prezidente 21. Ivars Rudzītis (1948) augstākā SIA Kaupo valdes priekšsēdētāja vietn., komercdir. 22. Aleksejs Ozoliņš (1934) augstākā Zemessardzes studentu bataljons, veterānu rotas komandieris 23. Leopolds Ozoliņš (1958) vidējā SIA Polo Pluss, direktors 24. Gatis Simsons (1975) augstākā Rīgas 19.v-sk., direktora vietn. 25. Uldis Štokmanis (1950) augstākā Latvijas pasts, starptautisko sakaru daļas eksperts 26. Henrijs Frīdenbergs (1964) augstākā SIA Baltijas ķīmijas kompānija, valdes loceklis 27. Jānis Šņore (1979) vidējā Rīgas domes satiksmes departaments, jurists 28. Ojārs Kligins (1942) augstākā Rīgas rajona padome, plānošanas un attīstības pārvalde, priekšnieks 29. Aleksandrs Kivlenieks (1974) vidējā SIA Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT-1, sabiedrisko attiecību projektu vadītājs 30. Anda Ozola (1965) augstākā Zemkopības ministrija, Meža resursu dep. dir. vietn. 31. Ainārs Markovs (1966) vidējā a/s Parex banka, drošības dienesta inspektors 32. Normunds Vīksna (1970) augstākā Rīgas Krievu drāmas teātris, galvenais inženieris 33. Jānis Knipšis (1983) vidējā SIA Mediju nams, reportieris 34. Valdis Freidenfelds (1962) augstākā Ārvalstu farmaceitisko firmu pārstāvniecību asociācija, izpilddirektors 35. Edgars Kičigins (1978) vidējā SIA Sprinkler serviss, tirdzniecības menedžeris 36. Ilze Seļakova (1982) vidējā LC, Rīgas nodaļas koordinatore 37. Inese Kokareviča (1983) vidējā SIA Ravenshill consulting, biroja administratore, projektu vadītāja asistente 38. Vilnis Kalniņš (1933) augstākā Ārlietu ministrija, telefona sakaru inženieris 39. Ruta Ķirse (1954) augstākā Filosofijas atbalsta fonds Latvijā, revīz. kom. priekšs. 40. Lāsma Kusiņa (1978) vidējā Eiroparlamenta dep. G.Andrejeva birojs, dep. palīdze 41. Andris Tīfentāls (1981) augstākā SIA Viafinance, projektu vadītājs 42. Mārtiņš Ķīsis (1979) augstākā SIA Namatēvs, valdes loceklis 43. Edgars Verners (1949) augstākā SIA Tormans, direktors 44. Egils Plūme (1946) augstākā LU, Polimēru mehānikas institūts, pētnieks 45. Arnis Celmiņš (1976) augstākā a/s Parex Asset Management, akciju analītiķis 46. Anželika Kazarjana (1972) augstākā Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģent., sabiedr. vesel. statist. nod. vecākā statistiķe 47. Jānis Paeglītis (1964) augstākā a/s Parex banka atklātais pensiju fonds, izpilddirektors klientu apkalpošanas jautājumos 48. Normunds Lokenbahs (1959) augstākā SIA Latconsul, rīkotājdirektors 49. Andrejs Siliņš (1940) augstākā LZA, viceprezidents 50. Pēteris Paulis Bolšaitis (1937) augstākā Okupācijas muzejs, finanšu komisijas priekšsēdētājs 51. Ēriks Flaumanis (1954) augstākā SIA Forma Tres, juridiskā departamenta vadītājs 52. Juris Dzelzītis (1959) augstākā klīniskā slimnīca Gaiļezers, ārsts neiroķirurgs 53. Kārlis Litaunieks (1957) augstākā Latvijas Tirdzniecības banka, riska operāciju un trasta pārvalde, galvenais speciālists 54. Gunārs Bukšs (1967) vidējā SIA Bristols ES, direktors 55. Artūrs Dambinieks (1969) augstākā SIA Euroscreen, valdes loceklis 56. Almants Polikevičs (1964) augstākā Rīgas dome, revīzijas komisijas priekšsēd. vietnieks 57. Jans Ciukšo (1968) augstākā SIA Baltic Feed, tirdzn. un mārket. nodaļas vadītājs 58. Aivars Maldups (1944) augstākā valsts SIA Latvijas Vēstnesis, valdes loceklis 59. Ilmārs Vecvanags (1960) augstākā SIA Velless direktors, valdes priekšsēdētājs 60. Helmuts Balderis-Sildedzis (1952) augstākā Nacionālā sporta bāze Rīgas Sporta pils, prezidents *** Partija atbild uz sešiem Rīgas nākotnei svarīgiem jautājumiem Kā uzlabosiet satiksmi Rīgā? Ir jāuzbūvē Austrumu maģistrāle, Daugavas Ziemeļu šķērsojums, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas galā, vairāki divu līmeņu krustojumi. Jāuztur kvalitatīvs maģistrālo ielu segums un jābūvē pazemes vai gaisa pārejas gājējiem. Jāpalielina sabiedriskā transporta loma kopējā transporta sistēmā, ceļot pakalpojuma kvalitāti, integrējot elektrovilcienu pārvadājumus, veidojot pašvaldības pasūtījumu. Ieviesīsim vienotu braukšanas biļeti visos transporta veidos, nomalēs būs autostāvvietas, kur iegādātā automašīnas stāvēšanas biļete vienlaikus kalpos par braukšanas biļeti sabiedriskajā transportā. Kur Rīgā tiks atļauts un kur liegts būvēt? Galvenais princips - līdzsvarot zaļās zonas, publiskās telpas, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu ar nepieciešamību pilsētai attīstīties. Tomēr Rīgai pamazām jāveidojas par modernu pilsētu ar augstceltnēm, piemēram, Daugavas kreisajā krastā, kas neapdraud vēsturiskā centra kvalitātes. Pašvaldības un privātīpašnieku zemi iespējams paredzēt arī individuālajai apbūvei, neapdraudot dabas pamatni un zaļo zonu. Iekšpagalmu apbūve nav pieļaujama. Jaunie daudzdzīvokļu namu rajoni (Rumbulā, Lucavsalā) jāveido kā zaļās pilsētas. Kā novērsīsiet korupciju pašvaldībā? Jānodala lēmējvara no izpildvaras. Nodrošināsim maksimālu publicitāti visiem domes struktūrvienību un to amatpersonu lēmumiem, kas saistīti ar pasūtījumu piešķiršanu, konkursiem, līgumu slēgšanām, ieviesīsim elektronisko iepirkumu sistēmu. Jāpaaugstina amatpersonu personīgā materiālā atbildība par viņu pieņemtajiem lēmumiem. Jāpanāk tas, ko solīja pašreizējie pilsētas saimnieki: lai e-pārvaldes un vienas pieturas aģentūras izveidošana beidzot kļūst realitāte. Ko pašvaldība darīs pēc īres griestu atcelšanas? Maksimāli jāveicina mājokļu celtniecība - gan privāto, gan pašvaldības, kuru būvniecība tiks finansēta no sociālā fonda. Tomēr būtiski paredzēt iespēju domes izstrādātajos normatīvos finansiāli ieinteresēt denacionalizēto māju īpašniekus saglabāt tagadējos īrniekus. Kā instruments varētu būt arī hipotekārā kredīta dzēšana, pārcelšanās pabalsti cilvēkiem, kuriem tomēr nāksies mainīt dzīvesvietu. Kā palīdzēsiet trūcīgajiem rīdziniekiem? Sniegt sociālo palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem ir funkcija, kas pašvaldībām uzlikta ar likumu. Budžeta iespēju robežās tas jādara, tomēr galvenais ir samazināt šo cilvēku skaitu, ļaujot viņiem pašiem nopelnīt. Jāievieš pensiju hipotēka, būtiski jāuzlabo veco sociālās aprūpes iestāžu stāvoklis, jāpalielina palīdzība bērniem no trūcīgām ģimenēm izglītības un specialitātes iegūšanai.