Latvijas iespēja: īpaši nišas produkti ar pievienoto vērtību, ko pārdot citur

vienādi un otrādi, tas, ka džeki bieži guļ uz lauriem un kasa riekstus, arī nekādu dižo labumu nedod

"Ja pircēji ir gatavi pirkt produktus tikai tāpēc, ka tie ir vietējie, ražotāji nav ieinteresēti padarīt tos maksimāli konkurētspējīgus. " JAAA, mums jau sen gribas vēl vairāk e-vielu!

" Trūkst investīciju" == Trūkst ideju un iniciatīvas

Nedrīkst aizmirst ekoloģiskās problēmas, ko rada prežu pārvadāšana - par piesārņojuma radīšanu nākotnē noteikti būs jāmaksā arvien vairāk, tas nu ir pilnīgs absurds - vest sieru no Latvijas uz Japānu...

Starp citu, jautājums par private label produktiem. Vai tos skaita pie vietējiem? Piemēram, Rimi tirgo cepumiņus zem brenda "Poesia", ko viņi paši ir radījuši. Svītru kods virsū liecina, ka prece ir Latvijas, bet reālais ražotājs ir Lietuvā, Polijā, Vācijā. Vēl veikalos ir nopērkams cukurs, ko izplata Cēsu firma "Cukurs Plus", uz iepakojuma atkal Latvijai piederošs svītru kods, bet iekšā, protams, nav "slavenais Cēsu cukurs" :-)

Es teiktu tā, ka katrai valstij vajag iziet pilnu ekonomisko ciklu, lai kļūtu bagāta. 1. attīstības stadijā jācenšas ražot pilnīgi viss iespējamais, lai nosegtu visu iekšējo patēriņu un arī eksportētu. Valstī strauja attīstība, ļoti, ļoti zemas algas, liela inflācija, lielas investīcijas. Naudas vērtība krītas līdz ar inflācijas pieaugumu, devalvācijas, investīcijas, ... 2. Ražojot visu, sāk izkristalizēties efektīvākās nozares un saistnozares, kuras attīstās, kurām tiek lielākais valsts atbalsts un kuras kļūst par lielākajām eksportētājām un neefektīvākās nozares, kuras pamazām atmirst, un kuras ar vien vairāk importējam. 3. Valsts ir pietiekoši spēcīga ekonomiski, ceļās algas, valsts sāk veicināt iekšējo patēriņu, lai nostabilizētu vietējos ražotājus. Notiek efektivizācija, dzīves vides uzlabošana, pensiju pieaugums (līdz ar algām), valsts pasūtījumu apjoms pieaug, ... Mums Latvijā ir viss pilnīgi otrādi. Iesākām 1. posmu, nepabeidzām, ātri ielecām 3.posmā bez nekāda pamatojuma, balstoties uz kredītiem. Tagad vārdos vervelējam kautko par 2.posmu. Bet arvien vairāk sāk likties ka tūlīt attapsimies 1.posma sākumā. Pēc manas skalas, R-Eiropa atrodas 3.posmā, Polija un citas A-Eiropas valstis 2.posmā, Ķīna arī jau atrodas 2.posmā, Krievija 1.posma beigās, Baltija cenšas būt 3.posmā, kaut gan nav īsti tam pamatojuma. Latvija tūlīt nokritīs 1.posma pašā sākumā!

" Rumānija dažās produktu grupās sevi apgādā pat ar 93% nepieciešamā un ir viena no nabadzīgākajām." Ja viņi saražotu tik pat maz pārtikas kā Latvija, tad viņi būtu tādā pašā vai vēl lielākā ekonomiskajā bedrē kā mēs. Ir jāražo pašiem un nauda jāatstāj vietējiem ražotājiem. Importēt var tikai tad, ja var eksportēt vismaz tādā pašā vērtībā kā importē. Ja Latvija eksportētu tik pat cik Nīderlande, tad mēs varētu arī atļauties importēt kaut vai visu pārtiku.

Man tās korelācijas liekas pilnīgi garām. Ne jau tāpēc Rumānija ir nabadzīga, ka ražo paši un ne tāpēc Nīderlande bagāta, ka neražo paši. Galu galā ne jau pārtikas produkti būtu tie, kas valstij dotu baigo bagātību. Neviena agrāra valsts nav bagāta. Nīderlandes rūpniecības potenciāls ir N reizes lielāks kā Rumānijai. Un te nav runa par pārtikas rūpniecību, bet par ražošanu ar krietni augstāku pievienoto vērtību- mašīnbūvi, sadzīves elektroniku u.tml.

Dati apšaubāmi- lielveikalos uc uz aci vairāk kā 50% pārtikas lietuviešu poļu, pat olas no Igaunijas, Vjetnamas saldētās zivis utt. Spilvas konserviņi no Izraēlas tomātu pastām.

Būtu tikai korekti pieminēt arī Nīderlandes iedzīvotāju skaitu uz kv.km. Tik maza zeme fiziski nespēj pabarot tādu baru. Otrs jautājums ir, kas ir šī pieminētā pētījuma pasūtītājs? Nu nedomāju, ka divi augsta līmeņa speciālisti tērētu savu laiku "par skaistām acīm". Treškārt, ja paši neražosim, tad pirksim par dārgāku cenu nekā patlaban, ko pierādīja cukurfabriku likvidācija. Ne velti uzņēmēji jau runā par cukura ražošanas atjaunošanu, kad to drīkstēs.

Darbaspēku eksportējam pārtiku ievedam! Mēs jaut a darām kādus 10 gadus! Kur bagātība kungi? PS Ja nemaldos Nīderlandē jau katrs tresais ir ar melnu ādas krāsu! Jau katra trešā jaundzimuša vārds ir Ali vai Muhameds! Par ticību nezinu. Bija kristieši1 Vai vēl ir? Allah Akbar!

Zināma loģika šajā analīzē pastāv, tomēr pārtika nav īstais sektors pēc kā vērtēt visu valsts ekonomiku. Nevajag un nedrīkst aizmirst tādu būtisku faktoru, kā gadsimtos veidojies un nostabilizējies tirgus ES vecajās valstīs. Lai tur ielauztos (kas tiek slēpts ar skaistiem vārdiem "kļūtu konkurētspējīgi" un "produktivitāte") ir jāiegulda krietni vairāk līdzekļu. Un vēl, mūsu vietējie produkti ir krietni labāki par vienveidīgi garšojošajiem Rietumeiropas izstrādājumiem, kuru dabīgums vispār vairs nav atrodams. Pēc 91.gada visi esam gana nobaudījuši importētos produktus skaistos iepakojumus, bet kaut kā pamatā esam atgriezušies pie saviem ražojumiem. Vai to mēs vēlamies naudas vārdā, vai arī ar mūsu domāšanu kaut kas nav kārtībā.

pilnīgs sviests!Labi ja 10% Latvijas pārtiku ēdam. Palasīt rūpīgāk uz skaistajiem iepakojumiem ar Latvijas lozungiem vajag kur tas ražots.Galvenokārt- Polija, Lietuva.