gada aprīlī IV Borisa Vipera piemiņas konferencē nolasītajiem referātiem. Grāmatas iznākšana kļuvusi iespējama, pateicoties Jaunrades fonda un Sorosa fonda-Latvija finansiālajam atbalstam. Uzteicams ir izdevniecības AGB veikums, it īpaši mākslas grāmatai tik būtiskā reprodukciju kvalitāte. Krājuma tematika ietver kā Latvijas pagājušā un šā gadsimta sākuma arhitektūru, tā tēlotājmākslu, grāmatu grafiku un lietišķo mākslu. Autoru lokā ir triju galveno mūsu mākslas vēstures pētniecības iestāžu labākie spēki. ZA Literatūras, folkloras un mākslas institūtu pārstāv arhitekts Jānis Zilgalvis (Romantisms un neogotika Latvijas muižu arhitektūrā), mākslas zinātnieces Elita Grosmane (Neogotikas ienākšana Rīgas Domā 19.gs. pirmajās desmitgadēs), Rūta Kaminska (Romantisma laikmeta portreti Latgalē), Zaiga Kuple (Romantisms un latviešu bērnu grāmatu grafika), Kristiāna Ābele (Gavilējošie bērni. Par dažām neoromantisma iezīmēm Jaņa Rozentāla glezniecībā) un Ruta Čaupova (Romantiskas uztveres aspekti latviešu literatūrā un mākslā 20.gs. sākumposmā); Latvijas Mākslas akadēmiju - mākslas zinātnieki Ojārs Spārītis (Romantisma tēlu sistēmas semantika Latvijas muižu parku arhitektūrā un tēlniecībā), Eduards Kļaviņš (Neoromantisma pazīmes Latvijas 19.gs beigu - 20.gs sākuma tēlotājā mākslā) un Tatjana Kačalova (Dažas pārdomas par neoromantismu). No Latvijas muzeju speciālistiem divi - Imants Lancmanis (Rundāles pils muzejs) ar vispārinošu, bet emocionāli sniegtu apcerējumu Iznīcības simboli un romantisms un Eduarda Šmite (Valsts Mākslas muzejs) ar nopietnu aizsākumu bezgalplašai tēmai Vācu romantiķu atbalsis Baltijā 19.gadsimtā. Veronika Kučinska (Romantisma iestrāvojumi latviešu lietišķajā mākslā) turpina dekoratīvi lietišķās mākslas attīstības izpēti. Bet par savveida «elpas padziļinājumu» var uzskatīt divu viesautoru publicējumus. Renātes Krollas (Berlīnes Valsts Muzeji, Prūsijas kultūras mantojums, Vara grebumu kabinets) uzmanības lokā rakstā Aizmirstais Prūsijas ainavu gleznotājs Vilhelms Barts ir pagājušā gadsimta meistars, kurš kādu laiku dzīvojis Rīgā un kura atstātajā mantojumā ir arī Latvijas dabasskati. Savukārt Latvijas mākslas vēstures pētniekiem jau it labi pazīstamais Džeremijs Hovards (Senendrjūsas universitāte, Skotija) iezīmē plašu, panorāmisku fonu, analizējot mākslas attīstības īpatnības mūsu zemē - Nacionālais romantisms un jūgendstils Latvijā: sākotne un sintēze. Abi šie raksti publicēti oriģinālvalodā - vācu un angļu. Pret to nevar būt iebildumu. Pret to, ka latviski dots tikai kopsavilkums, gan. Vai pilns tulkojums līdzās oriģināltekstam būtu tik izšķiroši sadārdzinājis vai aizkavējis krājuma iznākšanu? Sastādītāja pēcvārdā atvainojas: «Krājumā aptverts pārāk plašs laika posms, lai no fragmentāru pētījumu virknes veidotos vienots ieskats Latvijas mākslas attīstībā visā tās sarežģītībā un mainībā, tādēļ krājumā ietvertajiem rakstiem jākļūst par pamudinājumu 19.gadsimta mākslas un arhitektūras padziļinātai izpētei.» Atvainošanās, protams, jāpieņem. Līdz ar to būtībā jebkādas pretenzijas šobrīd atkrīt. Neviena, pat vissīkākā izpētes drupata nav lieka Latvijas arhitektūras un mākslas kopainas izveides gaitā. Bažas paliek tik par to, cik paaudzes vēl pieaugs un aizies, atsevišķus graudus vien uzlasīdamas.
Latvijas mākslas vēsturei topot
Kamēr Latvijas mākslas vēstures izdevums ZA Literatūras, folkloras un mākslas institūtā gadu desmitiem joprojām top, prieks par katra kādai atsevišķai tēmai veltīta apcerējuma vai rakstu krājuma parādīšanos. Šoreiz tas ir mākslas doktores Elitas Grosmanes sastādītais rakstu krājums Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā, kas ir gaidīts četrus gadus, jo pamatā sastāv no 1994.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.