Latvju gēni, Eiropas kods

Pašvaldību vēlēšanu galvenais kaujas lauks būs tomēr Rīga. Bet īpašas latvju izredzētības provinciālajiem kopējiem parocīgākais, ko bāzt Latvijai riteņos ceļā uz Eiropas Savienību, arvien paliek stīvais mugurkauls, nevis lielie vaigu kauli vai piere. Mugurkaula domāšana, kas pirms divarpus gadiem pilsonības referendumā tikai par sprīdi piekāpās veselajam saprātam, aizejošajā gadā tika cītīgi kairināta ar ļoti internacionāliem un tikpat seniem kā politika paņēmieniem. Sazvērestību teorijas, ar ko varaskāriem ciniķiem manipulēt pūli, labi noderējušas gan Senās Romas imperatoriem, gan viduslaiku inkvizitoriem, gan - pavisam nesen un jau globālā mērogā - boļševikiem un nacistiem. Nenākas brīnīties, ka šī politiskās manipulācijas tehnoloģija vēl darbojas Latvijā, taču jābrīnās, cik biedējoši daudziem politiķiem un cik dažādu motīvu dēļ šeit ir izdevīgi pazemot sabiedrību, uztiepjot tai raganu medību orģijas kā pilsoniski atbildīgas rīcības surogātu. Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē tās iekšpolitika gada garumā bijusi tik degradējoši netīra. Tiesa, mēģinājums politiski marķētu pedofilu medības izvērst par «zilo masoņu brālības» atmaskošanas histēriju izčākstēja par nožēlojamu pašparodiju un neiedvesmoja pat veselu gadu diendienā sazvērestību domāšanā trenēto tautu. Taču augsne ir iekopta. Par lauku, kurā pūļa instinktus uzrīdīt skaidram saprātam, tapusi arī privatizācija - latviešu sociālistiskie refleksi dzina paturēt sev uz kakla mīļi valstisko Latvenergo monopolu, taču vismaz Latvijas kuģniecības gadījumā valdībai šogad atradās gluži vai negaidīti racionālas spriešanas resursi. Vairākuma valdībai ir mazākums Saeimā, kuras vairākums ir gatavs vienoties maksātāju nevis valsts interešu labad, bet galvaspilsētas pašvaldībā pie varas var pirmo reizi nākt politiskie spēki, kurus reāli vadītu vienas citas pašvaldības vadītājs, kas savu pilsētu pasludinājis par Krievijas ostu. Kopš Ziemassvētku vecītis (īstais, no ES valsts Somijas), pirmoreiz ciemodamies Latvijā, iecēlis šīs «Krievijas ostas» saimnieku par pilsētas galveno rūķīti, šiverīgais rūķis jau paguvis novēlēt Latvijai integrēties «Eirāzijas transporta tīklos». Uz šāda iekšpolitiskā fona Latvija martā sāka un turpina sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tostarp kaimiņu «Eirāzijā» slepeno dienestu pulkvedis čakli atjauno autoritārismu kopā ar lielvalstiskām pretenzijām. Padomju impērijas himna ir atgūta, teritorijas būtu nākamais, ko dabūt atpakaļ - ar saimnieciskiem un politiskiem «tīkliem», ja ne vairs ar tankiem, un vismaz «tuvējās ārzemes», kad jau Centrāleiropa neatgriezeniski «iepīta Rietumu tīklos», ko Latvijai nupat apdullinoši nenovēlēja viens no mūsu viseiropeiskākās partijas vadoņiem. Līdz nākamā gada beigām taps redzams, vai Latvija pagūs iekļauties šai Eiropas drošības un labklājības tīklā, pirms būs samezglotas mums domātās aziātiskās cilpas. Jo tuvāk pirmais, jo niknāk tiks mudžinātas otrās, reizē mēģinot zombēt mūs par instinktu un muguras smadzeņu refleksu vadītu pūli. 2001.gada smagajiem darbiem nelīdzēs paļaušanās uz tautiskiem gēniem vien, vajadzēs pamatīgu eiropeiski racionāla saprāta piepūli.