Lauksaimnieku lielākā kļūda - slikta ražošanas plānošana

Man kauns par to,ka zemnieki nemācēja rēķināt!Ko rēķināja mūsu Valsts ?Kur mēs esam nonākuši?Aizsargājiet mūs šodien rīt mēs aizsargāsim jūs!

Vai nu tu tagad būsi kaut ko šķērsām sarakstījis vai arī tik tiešām nesaproti. Valsts politikai attiecīgajā nozarē ir tiešs sakars ar tā saucamo investīciju plānošanu un risku novērtēšanu. Kā tu iedomājies investīcju plānošanu un rentabilitātes aprēķināšanu bez valsts politikas - nodokļiem, atvieglojumiem, subsīdijām, valūtas kursa attiecībā pret tuvākajiem konkurentiem, PVNa ( ja iziet vietējā tirgū)? Kā tu aprēķināsi sava produkta izmaksas un gala cenu bez šīm lietām? Es teiktu tieši otrādi - tie zemnieki, kas savā plānošanā neņēma vērā valsts politiku lauksaimniecības nozarē ir tie sliktie plānotāji un risku izvērtētāji un tagad cieš par savu neuzmanību. Bet tu, acīmredzot, gribi man iestāstīt, ka pareizi plānojot un izvērtējot riskus mūsu zemniekiem ir kaut mazākā iespēja konkurēt ar Polijas vai Lietuvas zemnieku produkciju. Sorry, tas tā nav. Ja mēs adekvāti izvērtējam valsts politiku un riskus lauksaimniecības jomā, tad vienīgas loģiskais secinājums ir - lauksaimniecība Latvijā nav rentabla. Un pie šīs politikas nevar būt rentabla!!!!! Jo kaimiņvalstis realizē mazliet citu politiku savās lauksaimniecības nozarēs - tās piemaksā saviem zemniekiem, lai tie varētu uzturēt zemākas cenas. Ir cēloņi un ir sekas un to jaukt nevajadzētu. Es jau iepriekš uz to norādīju, ka kaimiņvalstu konkurētspēja slēpjas nevis super puper tehnoloģijās vai tajā, ka govis slaucot ar kājām var izslaukt tonnu piena vienā slaukšanas reizē, bet tajā, ka valstis subsidē savus zemniekus, jebšu komensē viņiem tās pazeminātās cenas. + izmaksu aprēķinos jāņem vērā valūtas kurss un nodokļu politika. Tas arī viss. Es nezinu, ko tu domāji ar "Pret" pozīcijas ieņemšanu - es nekam neesmu pret, es tikai konstatēju objektīvo realitāti, kas dota mums sajūtās. Ja kāds var pastāstīt, kāpēc lauksaimniecība Latvijā tomēr ir un var būt rentabla, es labprāt uzklausīšu. Pagaidām manus šajā sakarībā argumentus pēc būtības pilnīgi neviens nav atspēkojis, jo tas nav iespējams, politika ir tāda, kāda tā ir.

Nevaru nepiekrist par valsts politikas ietekmi uz nozares (jebkuras) attīstību, bet neredzu, kāds tam sakars ar investīciju plānošanu un risku novērtēšanu. Tāda lieta pastāv jebkurā biznesā un neatkarīgi no valsts politikas. Tas, ko vēlos ar to pateikt šī raksta sakarā, ir, ka nez vai tie uzņēmumi, kuriem šobrīd ir nopietnas problēmas, bija tie labākie plānotāji. Ļoti iespējams, ka investīcijas bija nepārdomāti riskanas un nerentablas, bet attiecīgie lauksaimnieki bija nolemti bankrotam kā biznesmeņi... un būtu nolems arī Polijā. :) P.S. Redzi, ja cilvēks it visur automātiski ieņem "pret" nostāju un piemeklē tam arī argumentāciju, tad viņš arī ir sava veida robots. ;)

Es nesaprotu, cik var skaidrot, ka to cik veiksmīga vai neveiksmīga būs konkrētās valsts lauksaimniecība mūsu laikos pirmām kārtām nosaka konkrētās valsts realizētā politika šajā sakarībā. Plaši izplatītais mīts, ka mūsu zemnieki neprot strādāt ir tā ieēdies dažu ļautiņu galvās, ka viņi neko nesaprot un tikai maļ savas mantras kā tādi bioroboti (kas patiesībā viņi arī ir). Atgādināsim - Polija ražo lētāk nevis tāpēc, ka zemnieki prot labāk apstrādāt laukus vai slaukt govis bet tāpēc ka: 1.Lētāka valūta 2.Lielākas subsīdijas 3.Lielāki nodokļu atvieglojumi 4.mazāks patēriņa nodoklis jeb PVN vietējā tirgū Viss pārejais, ir tieši tāpat kā Latvijā, - zemi ar ar arkliem, un traktori patērē tikapt degvielas uz 1 ha, kā šeit, no govs maksimālais izslaukums gadā ir aptuveni līdzīgs ( nav viņiem super puper govis), graudu raža no hektāra ir līdzīga, nav viņiem 10 reizes lielāka ražība, arī klimatiski nav viņiem tur pilnīgā paradīze, kur zemnieks pasargāts no sausuma vai pārlieka slapjuma. Lauksaimniecības preču ražošanas tehnoloģijas viņiem nav aizgūtas no citplanētiešiem un strādā viņi ar tādām pašām metodēm. Nav viņiem tur ne kolhozu ne superapvienotu kooperatīvu, cilvēki var strādāt tāpēc, ka viņiem ļauj strādāt un viņus atbalsta cīņā par realizācijas tirgiem, piemēram, tajā pašā Latvijā. Tā, ka varbūt, tie, kas neko nesaprot, beidzot mācās domāt.

pipelīte sniegā

haahhaha, kas par mordu!!! :D

Par lauksaimniekiem nav ko satraukties. Tā ir bijis visos laikos - vieniem saimniekošana padodas , citiem nē. Riskanti kredīti ir cēla lieta , bet ,diemžēl, tie nav domāti hobija līmeņa ražošanai.

Nedomājot, kas un kad, kur pirks maizi? Jūs to nopietni?

Latvijas lauku konsultāciju centra vadītājam jau nu gan vajadzēja zināt, ka lauksaimniecību arī ir grūtāk plānot. Vai šis raksts ir kā nodevas par saņemto naudu, lai pamatotu centra tēriņus un nepieciešamību? Un vai LLKC speciālisti nebija tie, kas sniedz pakalpojumu optimistisko zemnieku finanšu plānu rakstīšanā kredītu un projektu naudu saņemšanai? P.S. Informācija pilsētniekiem kā svārstās, piemēram, rudzu cenas. 2006. gadā ~ 70 Ls/t, 2007 ~120, 2008 ~90, 2009 ~45. Klāt rudzu sējamais laiks. Kā zemnieks, kam šodien jābrauc uz tīruma, var zināt, par cik viņš nākamgad varēs rudzus pārdot?

Bet tā arī nesaprotu, nu turās mūsējie pie tiem graudiem un govīm, nedomājot kas un kur pirks, nemaz nerunājot par to, ka klimats nav nekāda dāvana.. Bet es zinu saimniecības, kur saimnieks plāno kā pelnīt un tādēļ saimniecība ražo kažokzvērus, rapšus un pienu. Un ja viena nozare neiet - otra sedz pirmās zaudējumus. Lūk tas ir saimnieks. Lauksaimniecība ir uzņēmējdarbība, bet pašlaik šķeit ka daudzi ir zemnieki hobija pēc un gaida kad par to dos lielo naudu. Un tas, ka lauksaimnieki paši savā strapā nevar vienoties, kā jau īsti latvieši, ir krustām šķērsām aprunāta problēma. Cik var vainot valdību, mums ir tāda valdība, kādu esam nopelnījuši.

pareizi, pāriesim uz plānveida ekonomiku (pamazām uz to tiek iesildītas pūļa smadzenes..)

Te drīzāk ir runa par "subsīdiju kariem" pasaulē, jo citur - neatkarīgi no klimata utt. - šīs subsīdijas ir ievērojami lielākas. Tālākais ir elementāra matemātika. Un te nu patiešām mums atmiņā ataust Rozes kungs. Kaut kā viņam neveicās ar to diplomātiju. Diemžēl! :(

Cik nojaušams, tad šis secinājums ir nācis pēc to saimniecību restrukturizācijas utt. Tātad primārais ir bijusi restrukturizācija, nevis pētīšana. Par Cimmermaņa kunga kompetenci spriest nevaru, bet neizskatās, ka šajās saimniecībās pašās būtu lielāka un ka tās ir ekonomikas disciplīnās tik pašpietiekamas.

Jūtu, ka ir ierunājusies meitene no laukiem... :D Tieši tie ir lauksaimniecības riski. Citās nozarēs tie ir citi. Piemēram, šobrīd Latvijā var vērot, kā izpaužas NĪ riski savā sliktākajā formā.

Nu ko tu gvelz te, idiņ?! Vai pats maz saproti, ka lauksaimniecība ne tuvu nestāv citiem uzņemejdarbības veidiem, jo tā ir pakļauta visādām dabas kaprīzēm un laika apstākļiem?! Šādi var ļurinat tikai kāds Rīgas ierēdnis, kurš govi no zirga un kuili no sivēnmātes neatšķir.