Lībiešu radi somi svētkos un ikdienā

Renāte Zumberga ir dzimusi un augusi Kolkā, mācās Rojas vidusskolas 11.klasē. Renāte Blumberga, lībiete no Talsiem, bet tagad rīdziniece, nesen ieguvusi filozofijas maģistra grādu un tagad ir Latvijas Universitātes vēstures fakultātes doktorante etnogrāfijas specialitātē. Jaunākā Renāte kopā ar vairākiem desmitiem citu lībiskas izcelsmes vai orientācijas bērnu un jauniešu nometnē ir klausītājas un dalībnieces lomā, apgūstot šīs mazās tautas valodu, kultūru un vēsturi. Otra Renāte ir šīs nometnes pasniedzēja un audzinātāja, taču pirms tam arī viņa vairākus gadus bija nometnes dalībniece. Abas Renātes bez cita vieno arī atmiņas par nesen Somijā pavadīto laiku. Kolkas skolniece tur nokļuvusi, uzvarot Lībiešu krasta administrācijas un soma Miko Kio rīkotajā konkursā, kura galvenā balva bija mēnesi ilgs bezmaksas ceļojums pa šo valsti. Savukārt rīdziniece Renāte vienu semestri studējusi Helsinku universitātē, vācot Somijā atrodamos materiālus doktora disertācijai, kuras galvenā tēma ir lībiešu etniskā vēsture. Stipendiju šīm studijām R.Blumberga ieguvusi, pateicoties somu profesora, lībiešu valodas pētnieka Sepo Suharena gādībai, kurš uzskata, ka arī šajos laikos ir jāpalīdz lībiešu pēctečiem iegūt papildu zināšanas savā radu tautu zemē Somijā. Tāda pati motivācija bijusi vienkāršā Somijas iedzīvotāja M.Kio rīcībai. R.Blumbergai somi palikuši atmiņā kā cilvēki, kas citus diezgan atturīgi ielaiž savā ikdienā un iekšējā pasaulē, taču iepazīti kļūst par īstiem draugiem. Materiālus doktora disertācijai Somijā Renāte vāks arī šogad. Ja iecerētais veiksies, viņa būs pirmā un jaunākā no savas tautas, kas doktora grādu iegūs par lībiešu tēmu. Es viltīgāks par tevi, menca «Kopš atmodas sākuma, kad atjaunojās Lībiešu svētku svinēšanas Mazirbē tradīcija, augustā vienmēr uz tiem esam aicinājuši somugru valodās runājošo radu tautu pār-stāvjus un šo valstu vadītājus,» Dienai sacīja 1991.gadā nodibinātās valsts aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas Līvod rādna (Lībiešu krasts) direktors Edgars Sīlis. «Līdz šim mūs vienmēr ir atcerējušies Igaunijas un Somijas vēstnieki, bet šogad pirmo reizi apsolījis ierasties arī pats Somijas prezidents Marti Ahtisāri. Tas ir apliecinājums somu tautas un valsts īpašajai attieksmei pret nelielo radu tautu lībiešiem, kas garīgā un materiālā palīdzēšanā ir apliecināta nu jau pusotra gadsimta garumā. Tikpat cieši lībieši vienmēr ir varējuši paļauties uz igauņiem, taču padomju gados arī šo pašu vistuvāko kaimiņu iespējas bijušas visai ierobežotas,» uzskata E.Sīlis. «Visagrāk somu un lībiešu kontakti veidojās caur somu valodniekiem,» Dienai stāstīja R.Blumberga. Jau 1884.gadā lībiešus apmeklēja somu valodnieks, Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Anderss Jūhanss Šēgrēns (1794-1855). Lībiešu valodas un kultūras mantojuma vākšanā un saglabāšanā tomēr vislielākais nopelns un ietekme bijusi somu valodniekam un lībiešu nacionālās atmodas rosinātājam Lauri Ketune (1885-1963), uzskata R.Blumberga, jo tieši viņš, redzēdams lībiešu neapskaužamo situāciju, pēc pirmā pasaules kara sāka organizēt lībiešu atbalstīšanas kustību Somijā un Igaunijā. Viņam sadarbojies ar igauņu zinātnieku, lībiešu folkloras pētnieku Oskaru Loristu (1900-1961), Tartu tika izdotas piecas lībiešu lasāmgrāmatas, vairāki lībiešu jaunieši guva iespēju mācīties Igaunijā. Savukārt Somijā 20. un 30.gados izglītību ieguva trīspadsmit lībieši. Somu nopelns arī tas, ka no 1931. līdz 1939.gadam iznāca vienīgais periodiskais izdevums lībiešu valodā - mēneš-raksts Līvli, kas atkal iet pie lasītāja kopš 1992.gada. Savulaik Helsinkos izdotas arī lībiešu laicīgās, garīgās un mācību grāmatas. Bet nupat, kā ar īpašu prieku un gandarījumu atzīmēja E.Sīlis un lībiešu cilmes dzejnieks un atdzejotājs Uldis Krasts, pateicoties arī somu Sirpas un Mauno Koski ziedojumiem, klajā nāk lībiešu dzejas izlase Ma akūb sīnda vizzo, tūrska (Es viltīgāks par tevi, menca). Atdzimusi Mazirbes baznīca To milzu darbu, ko Lībiešu krasts ir paveicis savas tautas senatnes apzināšanā, valodas un kultūras saglabāšanā un kop-ainā, pa īstam spēs novērtēt tikai nākamās paaudzes, - Dienai sacīja Mazirbes evaņģēlis-ki luteriskās draudzes nesenā priekšniece pensionāre Valentīna Dzene. Viņa savukārt sarakstījusi grāmatiņu par Mazirbes baznīcu. Baznīcai šoziem apritēs 130 gadu. Tieši šeit, Latvijas Republikas 5.gadadienā, 1923.gada 18.novembrī, klātesot igauņiem un somiem, tika iesvētīts zilbaltzaļais lībiešu karogs. Pirmajā pasaules karā krievu artilērijas sašauta, padomju laikā draudzei atsavināta, izdedzināta un demolēta, tagad baznīca atkal ir gandrīz atjaunota. Dievkalpojumus Mazirbes baznīcā lībiešu valodā pirmais noturējis somu mācītājs Kelle Kalervo Ervio 1931.gada sākumā. Savukārt Somijā ilgus gadus par mācītāju kalpojis Košraga lībietis Edgars Valgamā (1912), kurš ar radu tautas atbalstu teologa izglītību ieguvis Helsinku universitātē. «Savā 85.dzimšanas dienā viņš lūdzis nest dāvanas nevis viņam, bet dot ziedojumus dzimtās Mazirbes baznīcas elektriskajām ērģelēm,» stāstīja V.Dzene. «Ja nepalīdzētu somi, draudzei būtu ļoti grūti pastāvēt,» Dienai atzina arī tagadējā draudzes priekšnieces vietas izpildītāja Skaidrīte Krastiņa.