Lietuviešu projekts

Vispārīgais raksturojums Lietuviešu projekta ēku celtniecība Latvijā sākās sešdesmito gadu sākumā - Āgenskalns un Jugla bija vieni no pirmajiem rajoniem, kur šī apbūve parādījās. Izšķir vecās un jaunās lietuviešu projekta ēkas. To būtiskākā atšķirība: vecajām lietuviešu projekta mājām ir balkoni, jaunajām - lodžijas. Lietuviešu projektam raksturīgas piecstāvu lielpaneļu mājas ar ģipšbetona starpsienām. Plānojuma ziņā dzīvokļi šajās mājās ir ļoti kompakti un dažam varētu šķist pašauri. Jāatzīmē, ka dzīvokļu plānojumi visur nav vienādi - iespējamas vairākas variācijas. Tāpat kā visām paneļu mājām, arī lietuviešu projektu iespējamās «slimības» ir siltuma un hidroizolācija. Priekšrocības un trūkumi Pieprasījums rāda, ka nekustamā īpašuma tirgū nedaudz populārāki ir dzīvokļi jaunajās lietuviešu projekta mājās. Tas ir savā ziņā likumsakarīgi, jo ēku ekspluatācijas termiņš ir ilgāks nekā vecajām mājām, tomēr citu būtisku priekšrocību šajā ziņā nav. Galvenā priekšrocība, kas lietuviešu projektus izceļ starp citām sērijām, ir dzīvokļu demo- krātiskā cena - šajās mājās dzīvokļus iegādājas cilvēki ar vidēju rocību. Ievērojams, pluss ir arī tas, ka trīsistabu dzīvokļiem istabas parasti ir izolētas. Šī iemesla dēļ tieši trīsistabu dzīvokļi lietuviešu projekta mājās ir vispieprasītākie. Trīsistabu dzīvokļos izolētas istabas nav raksturīgas visām sērijām - tādas ir 103., 104. un lietuviešu projekta ēkās, pēdējās dzīvokļi ir salīdzinoši stipri lētāki. Mīnuss - kā jau visās paneļu mājās, arī lietuviešu projekta ēkās ir problēmas ar skaņas izolāciju. Nekustamā īpašuma speciālisti norāda, ka viena no priekšrocībām dzīvokļiem šajās mājās ir arī vidējās izmaksas dzīvokļu ekspluatācijā, kas daļēji izskaidrojams ar ekonomisko plānojumu. Tieši kompaktais plānojums varētu būt galvenais kritērijs par labu vai sliktu dzīvokļa iegādei lietuviešu projekta ēkās. Protams, ir arī pārbūves iespējas, ko realizē speciālisti, tomēr tāpat kā citu sēriju ēkās tā jāveic ļoti uzmanīgi un tikai saskaņojot. Pārbūvi visbiežāk veic divistabu dzīvokļos, savienojot virtuvi ar dzīvojamo istabu. Dzīvokļu plānojums Vienistabas dzīvokļa kopējā platība ir 27 kvadrātmetri. Dzīvojamā istaba - 14 m2, virtuve - salīdzinoši ar citām sērijām, neliela - 6 m2, tualete un vannas istaba kopēja, koridors - 4 m2. Divistabu dzīvokļa kopējā platība ir 48 kvadrātmetri, lodžija vai balkons, istabas - 15 un 17 m2, virtuve - 6 m2, vannas istaba un tualete atsevišķi (pārbūvējot bieži mēdz nojaukt starpsienu starp tām), koridors - 6 m2. Trīsistabu dzīvokļa kopējā platība ir 60 kvadrātmetri, istabas izolētas - 13, 15 un 17 m2, vannas istaba un tualete atsevišķi, koridora un virtuves platība tāpat kā divistabu dzīvokļiem. Viena no trīsistabu plānojumu variācijām ir tā dēvētais mazais trīsistabu dzīvoklis, kura kopējā platība ir 53 kvadrātmetri. Arī šajā plānojumā dzīvojamās istabas ir izolētas - 9, 14 un 15 m2. Sekojot vispārējām nekustamā tirgus tendencēm, jāatzīmē, ka lietuviešu projekta mājas vispopulārākās ir Purvciemā, Mežciemā, arī Juglā un Teikā. Vislētākie dzīvokļi šī projekta ēkās ir Vecmīlgrāvī, Bolderājā un Dzirciemā. Dzīvokļu cenas dažādos rajonos Rajons 1 istabas 2 istabu 3 istabu Purvciems 8500-9 500 14 000-14 500 16 500-18 000 Mežciems 8700-9 500 12 000 -13 500 15 500-17 500 Jugla 7500-8 500 10 000 -13 000 13 500 -15 500 Teika 8500-9 500 13 000-14 000 14 000-16 000 Āgenskalns 8000-9 000 11 000-13 000 14 000-16 000 Imanta 8000-8 500 11 000-12 000 13 000-14 500 Iļģuciems 7000-8 000 10 000 -11 000 12 000-14 000 Bolderāja 6500 -7500 8500 -9000 10 000-11 000 Cena, ieskaitot noformēšanu Izmantoti Balsts, Oberhaus dati Materiāla veidošanā konsultēja firmas Balsts pārdošanas nodaļas vadītāja Milāna Skumbiņa