Liktenīgais trusis

Daļu, protams, realizējot arī kā gaļas produktus netālās Ventspils veikalos, jo, kā uzskata Ilze, «nav pasaulē nekā garšīgāka par labi kūpinātu trusi». Naktsmājas trusim «Bija februāris, vēls vakars. Sniegs krita lēnām, milzīgām pārslām. Veru mājas vārtiņus promiešanai, bet pie tiem - apsnidzis trusis» Dienai vēsturisko vakaru atcerējās Valdis. «Tup un nebēg. Saku: ej prom, mājās, trusi, tu tak esi kaut kur no krātiņa izmucis! Šis noplivina ausis, pa vārtiem iekšā un lēkšo uz istabu. Kā tādā laikā ārā dzīsi? Vēlāk apjautājāmies kaimiņiem, vai nav kur zudības, neviens nepieteicās. Prātā nenāca, ka ar šo šinšilas sugas radījumu sāksies mūsu tagadējais darbs un bizness». Bet sācies, jo kā tu ciemiņu nost galēsi, kaut arī nelūgts? Jātaisa mājiņa un jāgādā draudzene, lai ražo šķirnes mazuļus, ko var pārdot. Tā viņi tur, pie jūras Viļņu ielā, ātri vien savairojušies līdz trim desmitiem, ka ne pabarot vairs, ne apkopt, pat trim bērniem palīgā nākot, atcerējās automātisko iekārtu gudrības Rīgā studējusī I.Karsa. Trusis licis meklēt literatūru par šo dzīvnieku kopšanu, apmeklēt truškopju kursus un izstādes Latvijā un ārzemēs. Ilze atklājusi, ka viņai tīri labi patīk noņemties ar sīkiem dzīvniekiem, kaut gan no lieliem lopiem kopš mazotnes esot stipras bailes. Savukārt Valdim kā plaša profila celtniekam pūles nesagādājusi mājiņu būve. Tieši tad radusies arī izdevība nopirkt 6 hektārus zemes Piltenē, stāvā Ventas krastā, kas kaislīgajam makšķerniekam Valdim bijis papildu arguments mainīt dzīvesvietu un nodarbošanos. Zilie, baltie, sarkanie Tagad prāvs gabals no Karsu ģimenei piederošajiem Kļavarājiem norobežots ar blīvu žogu, zemē ierokot drāšu pinumu, lai neviens no būros mītošajiem piecsimt garaušiem nesadomātu paņemt brīvsoli. Dzīvesbiedri nolēmuši, ka izdevīgāk ir turēt un pavairot vaislas dzīvniekus realizācijai zemniekiem, jo pieprasījums pēc tīršķirnes trušiem laukos palielinoties. Tagad Kļavarājos mīt gan Vīnes zilie, gan Jaunzēlandes baltie un sarkanie, gan Beļģijas milži, lielie auntruši, angoras un šinšilas. Pagaidām bizness lielu peļņu nenes, tāpēc ar laiku trušu skaits varbūt tikšot dubultots - apmēram tik daudz šo radību spējot apkopt viena ģimene. Klāt nākusi vēl kāda aizraušanās, kas nākotnē varbūt pārtaps biznesā. Blakus trušu mītnēm, ar sietu no gaisa sirotājiem vanagiem piesegti, Kļavarājos iemājojuši Latvijai mazierasti putni - Amerikas skrējējpīles, pekinietes un cekulpīles, marmora tītari, zīdvistiņas un arakuānas vistas, Tulūzas zosis. Iedzīvojušies pat krāšņie pāvi, un paipalas tiek turētas garšīgo olu dēļ - tās Ilze raugot lietot ar visu čaumalu, kurā esot milzums derīgu vielu. Par nākotni domājot, Valdis iegādājies mākslīgo bruģakmeņu izgatavošanas ierīci, jo plānos ir starp ieaugt sākušajiem kokiem un košumkrūmiem izveidot glītus celiņus, pa kuriem staigāt Kļavarāju viesiem. Vīzijās Karsi redz, ka pie viņiem ierodas klusumu vai makšķerēšanas priekus mīloši ļaudis, kuriem šeit sabūvētajās mītnēs piedāvā naktsmājas, gardas garaušu gaļas maltītes un iespēju vērot eksotiskos putnus. Plāni varbūt šķiet pārdroši. Bet trušu mājas priekštelpā redzamo, dažādās skatēs un konkursos saņemto atzinības un uzslavas rakstu rinda ļauj ticēt, ka Liktenīgais reizē būs bijis arī Laimīgais Trusis. *** Skaitļi Valstī ir apmēram 40 saimniecību, kas specializējušās vaislas šķirnes trušu un gaļas trušu audzēšanā Realizācijas svaru trusis sasniedz 6, īpaši barojot, - 4 mēnešos Augstvērtīgas šķirnes vaislas trušus ārzemēs var iegādāties par Ls 40 līdz 60 gabalā. Viņu pēcteči Latvijā 3 mēnešu vecumā maksā no 6 līdz 12 latiem Trušu māte gadā pasaulē var laist piecus metienus, katrā no tiem ir vidēji 5 līdz 7 mazuļi Kautsvarā trusis sasniedz 2,5 līdz 3,5 kilogramus, vairumtirdzniecības cena - ap Ls 2,20 par kilogramu Pagājušajā gadā z/s Kļavarāji gaļai realizējusi ap 300 truš