Lasot par Latvijas dzelzceļa vēsturi un attīstību, pārliecinājāmies, ka Latvijā ir viens no biezākajiem dzelzceļa tīkliem Baltijas reģionā. Pēc neatkarības atgūšanas ir slēgti jau vairāki vilcieni maršrutā Rīga- Reņģe. Ir pat noņemtas sliedes, kas vispār ir lielākais absurds. _Latvijas dzelzceļa_ ģenerāldirektora paziņojums, ka sliedes var jebkurā laikā uzlikt atpakaļ, nevieš optimismu. Vai, sliedes noņemot un atkal uzliekot, _Latvijas dzelzceļš_ ietaupīs? Gribam Jūs iepazīstināt ar dzelzceļa satiksmes vēsturi mūsu pierobežā. Vadakstes un Rubas pagastus šķērso dzelzceļa līnija Rīga-Reņģe. Tā ir viena no vecākajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Tās galapunkts - stacija «Reņģe» - ir pēdējā pietura pirms Latvijas- Lietuvas robežas. Padomju laikos šī maršruta vilciens kursēja līdz Mažeiķiem Lietuvas Republikā. Jāpiemin, ka no 60. līdz 90.gadiem šajā posmā kursēja arī vilciens Rīga- Klaipēda. Pa šo līniju kursēja arī preču vilcieni, kas pārvadāja naftas produktus no Mažeiķiem uz Rīgu un tālāk. Bija arī vilciens Rīga-Reņģe, kurš kursēja piektdienās un svētdienās. Tas bija tā saucamais «studentu vilciens», kas piektdienās atveda studētājus uz mājām un pirmdienas rītā atkal aizveda atpakaļ uz Rīgu. Pateicoties šim vilcienam, daudzi Rubas, Vadakstes, Jaunauces, Ezeres pagastu jaunieši varēja droši doties mācīties uz Rīgu vai citu pilsētu mācību iestādēm. Tādai vilciena satiksmei piemērojās arī tie, kuri strādā Jelgavā un Rīgā. Jo mūsu nelielajos pagastos ir cilvēki, kuri katru dienu braukšanai uz darbu Rīgā vai Jelgavā izmanto vilciena satiksmi.Šodien situācija ir šāda:1) sliedes posmā no Latvijas robežas līdz Mažeiķu stacijai Lietuvā ir noņemtas, kaut gan ES prasa, lai sliedes, kas iet pāri robežām, netiktu demontētas. Pamatojums sliežu noņemšanai - esot nepieciešama rekonstrukcija, kaut gan pagājušā gadsimta 80.gados šajā līnijā uzlika jaunus betona gulšņus. Mūsuprāt, īstais iemesls bija Lietuvas dzelzceļa vēlme dot mazāku peļņu Latvijas dzelzceļam, visus pārvadājumus vairāk pārvadāt pa savu dzelzceļu, izmantojot arī Būtiņģes peldošo terminālu. Šis projekts lietuviešiem izgāzās, jo Būtiņģes termināls jūras viļņošanās dēļ nespēja pieņemt kravas tādā daudzumā un Mažeiķu nafta nevēlējās maksāt par garo ceļu caur Liepājas ostām, ja īsākais ceļš uz Rīgu ir caur Reņģi.2) maršrutā Rīga-Reņģe kursē tikai viens dīzeļvilciens divas reizes dienā, kuru šogad martā plānots slēgt. Mēs saprotam Satiksmes ministrijas centienus ieekonomēt uz pasažieru pārvadājumiem. Valsts kontrole esot norādījusi, ka pa vienu un to pašu maršrutu pasažierus pārvadājot gan vilcieni, gan autobusi. Uzskaitīsim, mūsuprāt, tos iemeslus, kāpēc maršrutā Rīga- Reņģe vilcienu satiksmi nevar aizstāt ar autobusu satiksmi:
* Vilciena satiksme ir lētāka un ērtāka;
* Ziemā autoceļi ir netīrīti un autobusiem neizbraucami. Mūsu autoceļam ir pazeminātā kategorija, tātad,arī tuvākajos gados nebūs naudas ceļu remontam, uzturēšanai un jaunu posmu asfaltēšanai. Par ceļu kaisīšanu ziemas periodā esam jau aizmirsuši.
* Ja nebūs vilciens, autobuss nespēs uzņemt visus pasažierus. Jau tagad redzams, ka svētdienas vakaros autobuss maršrutā Auce-Rīga (no Auces plkst. 16.55) nevar uzņemt pasažierus jau no nākamās pieturas aiz Auces. Autobuss ir vienkārši pārpildīts jau tagad, kad vēl kursē vilciens.
* Pārvadāto pasažieru skaits ar vilcienu vienmēr būs lielāks nekā ar autobusu.
* Pēc mūsu pieredzes, vilciena vietā ieliktā autobusu satiksme pēc pusgada tiek slēgta (tā tas notika ar autobusu Rīga-Ruba svētdienas vakaros, kuru pusgadu pēc maršruta atvēršanas, mums neko nepaskaidrojot un neinformējot, slēdza. Šo autobusu ielika toreiz likvidētā vilciena reisa Rīga-Reņģe, kas kursēja piektdienās un svētdienās, vietā.)
* Mums solītajiem papildus autobusa reisiem uz Rīgu brauciens uz vienu pusi būs tukšais brauciens, bez pasažieriem. Jo vakara pusē piektdienā no Rubas uz Rīgu nebūs braucēju.
Mēs saprotam, ka ir krīze un ir krities pasažieru daudzums. Bet vai tiešām krīzes dēļ viss jāslēdz? Vai tad Latvija negatavojas izkļūt no krīzes? Vai Latvijas pierobežas novadi jāatstāj iznīcībai?
Mēs aicinām rast citus ekonomijas veidus, saglabājot vilciena maršrutu Rīga-Reņģe. Piemēram:
* Samazinot vagonu skaitu no trīs līdz diviem;
* Ieviešot akcīzes nodokļa atmaksu par dīzeļdegvielu uzņēmumam «Pasažieru vilciens», kā to dara Lietuvā;
* Vasaras periodā papildinot reisu skaitu vai arī attīstot jaunus maršrutus uz tūristu apmeklētām vietām, aicinot tūristus izmantot dzelzceļa satiksmi kā lētāko un ērtāko (kā tas ir Vācijā). Latvijas laikā pa dzelzceļu varēja apbraukt Latvijai apkārt, jo Ulmaņlaikā domāja par nākotni un valsts drošību.
Pašreizējā situācija, kad gatavojas slēgt vairākus maršrutus, to skaitā arī maršrutu Rīga-Reņģe, nav pieļaujama. Visi labi redzam situāciju uz Latvijas ceļiem un ir skaidrs, ka naudas ceļu sakārtošanai vēl ilgi nebūs, sevišķi zemākās kategorijas ceļiem. Mēs atrodamies pierobežā, tālu no pilsētām, un vilciena satiksme mums spēlē arī sociālu lomu. Tā nodrošina iedzīvotājiem lētu un ērtu satiksmi ar Rīgu, Jelgavu un citām pilsētām. Vilciena satiksme dod iespēju mūsu iedzīvotājiem strādāt arī 50 un vairāk km attālumā no dzīves vietas. Mēs lūdzām valsts augstākās amatpersonas un satiksmes ministru rast pozitīvu risinājumu. Mēs taču visi labi saprotam, ko nozīmē pasažieru pārvadājumu likvidācija vēlēšanu gadā.
Apvienotās Jaunauces un Rubas pagastu pārvaldes vadītāja G.Kalniņa
Vadakstes pagasta pārvaldes vadītājs R.Švīpiņš
Ezeres pagasta pārvaldes vadītājs A.Akerfelds
Saldus novada pašvaldības deputāts A.Balceris