Limbažos iemūžina Baumaņu Kārļa piemiņu

Baumaņu Kārlis bija Limbažu kultūrvides veidotājs, aktīvi līdzdarbodamies Saviesīgajā biedrībā. Tieši viņš te lika pamatus bibliotēkai, radīja kori, teātri, izglītoja limbažniekus ar saviem lasījumiem. Baumaņu Kārlis bija pirmais latviešu oriģinālmūzikas autors, tautskolotājs,» vērtē Limbažu pilsētas domes priekšsēdētājs, Baumaņu Kārļa pieminekļa komitejas priekšsēdētājs Uldis Paškēvics. Viņš uzskata, ka, atklājot pieminekli izcilajam novadniekam, izdevies uzcelt tiltu, kas saista pagājību ar šodienu, jo tikai patlaban limbažniekiem izdevies iedzīvināt ideju par pieminekli Baumaņu Kārlim pilsētas centrā, kas Saviesīgajā biedrībā bija radusies jau 1939.gadā, bet ko pārrāva padomju vara. Tieši pirms deviņiem gadiem - 1989.gada 16.maijā, atmodas laikā, vietējās sabiedriskās organizācijas, kultūras un sabiedriskie darbinieki nodibināja Baumaņu Kārļa pieminekļa komiteju, kura organizēja ziedojumu vākšanu, pieminekļa projektu konkursu, bet par šīs idejas atdzīvinātājiem var uzskatīt Limbažu vēsturniekus. Atceras viens no aktīvistiem muzeja direktors Jānis Ulmis: «Atmodas laika sabiedriskajā kustībā mums bija savas priekšrocības. Mūsu rīcībā bija vēsturiskais faktu materiāls, kas pusgadsimtu no cilvēkiem bija slēpts.» Zīmīgi, ka vēl senākā pagātnē, kad nebija arī pašas Latvijas, bet bija tikai carismam pakļautā Baltijas guberņa, sarežģīts un grūts ir bijis arī Dievs, svētī Latviju! ceļš līdz oficiālai atzīšanai. Par to atgādina muzikologs Oļģerts Grāvītis Limbažu pilsētas domes un laikraksta Auseklis kopīgajā izdevumā Baumaņu Kārlis, kas veltīts speciāli šim notikumam. Patriotisko dziesmu krājumu Līga, kur bija arī Dievs, svētī Latviju!, pēc tā nākšanas klajā 1874.gada rudenī Baltijas gubernators pavēlēja publiski sadedzināt Daugavmalā. O.Grāvītis saka: «Otru tādu gadījumu latviešu mūzikas vēsturē neatrast!» Tomēr Dievs, svētī Latviju! noraksti vairs neesot bijuši iznīcināmi. Pēc dažiem gadiem, būdams Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks, nākamais Latvijas brīvvalsts prezidents Jānis Čakste atjautīgi apmuļķojis cenzoru, IV Dziesmu svētku repertuārā uzrādīto dziesmu sarakstā iekļaudams Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Baltiju! «Baumaņu Kārlis aiziet no dzīves, īsti nepaspēdams pieredzēt, kā pati tauta 1905.gada revolūcijas laikā koriģē viņa tekstu (Dievs, svētī Latviju, mūs' dārgo tēviju, svētī jel Baltiju...), vārdu Baltija aizvietojot ar Latvija. Tieši tādā veidā mirušā skaņraža darbu dzied kori, latviešu strēlnieki. Pirmā pasaules kara gados komponista karstākā vēlēšanās beidzot piepildās: Valsts himnas statusu šis sacerējums izpelnās jau Latvijas proklamēšanas aktā 1918.gada 18.novembrī. Bet valdības lēmums tiek apstiprināts 1920.gada 4.jūnijā,» raksta O.Grāvītis. Savukārt tieši Baumaņu Kārļa 163.dzimšanas dienā šā gada 11.maijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis, izsakot pateicību visiem, kuri piedalījušies pieminekļa iemūžināšanā limbažniekiem raksta: «Neskaitāmas reizes tautas izdziedāta, Latvijas himna apliecinājusi mīlestību pret Tēviju. Arī šodien Dievs, svētī Latviju! skan kā lepnums par savu zemi un spēju to atgūt.» Kaut arī pieminekļa tapšana ievilkās daudz ilgāk, nekā cerēts, galvenokārt tāpēc, ka ar saziedotajiem līdzekļiem vien bija par maz, mākslinieki Z. un J.Rapas ir gandarīti, ka tagad kamerstila mākslas darbs novietots sakārtotā vidē un fonā ir tikai nupat atjaunotais Baznīcas laukums. Šis ir trešais piemineklis Baumaņu Kārlim. Pirmo 1920.gadā - 15 gadus pēc komponista nāves -, Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos, bet 1988.gadā, Viļņa Titāna veidotu, atklāja viņa dzimtajā Viļķenē.