Līvu laukums - kvadrātmetri galdiem

Lai rastu labāko laukuma sakārtošanas risinājumu, Rīgas domes pilsētas attīstības departaments rīkoja starptautisku plenēru, ko daudzi vēl patlaban uzskata par vienu no spožākajiem mēģinājumiem uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti. Diemžēl plenērā izlietoto laiku un līdzekļus šodien jau var uzskatīt par daļēji izniekotiem. Arhitektu idejas un priekšlikumi neguva iedzīvotāju atsaucību publiskās apspriešanas laikā, arī dažādie pilsētas departamenti iebilda pret izmaiņām. Izrādījās, ka rīdzinieki spītīgi vēlas saglabāt neglītu un nedarbojošos strūklaku, arī nepārdomāts zāliens un neveiksmīgi stādījumi šķiet pievilcīgāki par labiekārtotu, kas varētu stāties to vietā. Ignorē kopējo mērķi Kārtējā Dienas diskusija par arhitektūru un publisko telpu pārmaiņas pēc tiek organizēta Līvu laukumā, kas ceturtdien pēc darba laika beigām plkst.18 izrādās pilnīgi nepiemērota vieta sarunai. Mirkli pēc apsveicināšanās mūsu pulciņam vēlas piebiedroties uzmācīgs ubagotājs, bet iesākto sarunu spēji pārtrauc rēcošs Rīgas dārzu un parku kravas auto ar ūdens cisternu. Tas uzstājīgi brauc pa gājējiem paredzētajiem celiņiem, ir traucējoši skaļš un laukumā nepārprotami ir ieradies, lai pašā noslogotākajā laikā laistītu puķu dobes. Ainavu arhitekte Daiga Bula, kas ir arī Rīgas pilsētas būvvaldes ainavu arhitektu grupas vadītāja, uzskata, ka puķu laistīšana šajā laikā lieliski ilustrē dažādo pilsētas departamentu attieksmi pret Rīgai svarīgām lietām: «Tā vien šķiet, ka katrs pilsētas kantorītis strādā savā režīmā, ignorējot kopējo mērķi. Apstādījumu laistīšanai būtu jānotiek tad, kad tā nevienam netraucē.» No rēcošā auto nav iespējams izvairīties arī Līvu laukuma kafejnīcās, tā troksnis ir dzirdams visur, taču itin drīz auto trokšņus pārspēj kafejnīcu dzīvā mūzika - tovakar Andris Daņiļenko ar romantiskiem šlāgeriem. Saruna sešatā skaļās mūzikas dēļ ir tik apgrūtinoša, ka diskusijas dalībnieki ir spiesti kliegt un īpaši koncentrēties, lai ieklausītos citu teiktajā. D.Bula un RKPAI vadītājs Andis Cinis sarunā pārstāv jaunā Līvu laukuma tēla pasūtītājus un rekonstrukcijas darbu pārraudzītājus. Abi atzīst, ka ik dienas nākoties runāt teju vai ar katras kafejnīcas īpašnieku, norādot, ka nav pieļaujami atšķirīgi segumi, lietussargi, nožogojumi un jebkādas citas patvaļīgas laukuma organizēšanas metodes. Arī viņi atzīst - mūzika ir par skaļu. Īstais bruģis - somiņā D.Bula uz diskusiju somā līdzi ir atnesusi bruģakmeni, tā ilustrējot arī daudzas citas nepilnības un atkāpes no projekta, kura autore ir arhitekte Ausma Skujiņa. Kad kļuva skaidrs, ka plenēra idejas atsaucības trūkuma dēļ nebūs iespējams īstenot, tika meklēts kompromisa risinājums. Atsakoties no idejas laukumu pilnībā nobruģēt un noklāt ar pārvietojamiem stādījumiem podos, Ausma Skujiņa ieteica iezīmēt Rīdzenes upes atrašanās vietu ar viļņiem laukuma bruģa segumā un stādījumos, bet mākslinieks Holgers Elers izstrādāja labiekārtojuma dizainu. Zāliens un stādījumi tādējādi ir saglabāti, taču kompromisa projekta ieceres līdz galam nav realizētas, atzīst diskusijas dalībnieki. Sarunas laikā laukumā bija labi pamanāmas pārvietojamās plastmasas tualetes, ko tagad ir aizstājusi pamatīgāka, taču vēl joprojām redzama būve. Nav izgatavoti iecerētie virzienu rādītāji, tūrisma informācijas stends, velosipēdu novietnes. Arī daži no kafejnīcu lietussargiem izlec no noteiktās smilšu krāsas noskaņas. Pašā laukuma vidū neizprotamā kārtā gozējas jau sen tukšais, neglītais baseins, ko rīdzinieki un vairāki Rīgas domes departamenti uzskatījuši par saglabājamu vērtību. Arī iedzīvotāju vēlmju aptauja rādīja, ka pilsētnieki šajā vietā vēlas redzēt ūdeni. Pagaidām gan būs jāsamierinās ar tukšu caurumu, ko daudzi soliņu trūkuma dēļ labprāt izmanto sēdēšanai, jo konkurss par mākslas objektu ar ūdens klātbūtni baseina vietā tiks organizēts tikai rudenī. A.Skujiņa, uzlūkojot baseinu, situāciju sauc par stulbuma kalngalu. Neko priecīgi nav arī A.Cinis un D.Bula, kas stāsta, ka patlaban tiek domāts, ka baseinu varētu pārklāt un izmantot kā bērnu rotaļu laukumu. Tiek apsvērtas arī idejas par slidotavas ierīkošanu ziemā. Vismaz zina, ka te bija upe Atzīstot, ka redzamus un pārliecinošus uzlabojumus Līvu laukuma rekonstrukcija nav nesusi, diskusijas dalībnieki nenoliedz, ka laukums kļuvis krietni vien organizētāks. Laukuma soliņu dizaina autors H.Elers atzīst, ka no projekta ir attālinājies, jo bijis skaidrs, ka «galu galā nekas daudz mainīts netiks». Viņš, tāpat kā pagājušā gada plenēra dalībnieks arhitekts Uldis Lukševics, nožēlo, ka plenēra idejas nav guvušas atsaucību. H.Elers situāciju ilustrē ar kādu joku par uzvalku, kurā atsevišķi domāts par pogām, piedurknēm un kabatām, aizmirstot par uzvalku kopumā. Viņaprāt, skaidri ir redzams vienotas koncepcijas trūkums. Arī U.Lukševics uzteic plenēra ideju un nesaprot, kāpēc tas nav guvis atsaucību. «Ja kaut daļēji tiktu īstenots kāds no plenēra projektiem, laukumam būtu lielāka vērtība. Tagad tie ir tikai kvadrātmetri, kur izlikt soliņus un galdiņus,» vērtē U.Lukševics. Kaut gan ideja par Rīdzenes upes iezīmēšanu šķiet laba, arhitektu īsti nepārliecina pašreizējā projektā izmantotā simbolu valoda - bruģī iezīmētie upes viļņi un iespējamā vēsturiskās līva galvas parādīšanās laukumā. Prieku par padarīto neizjūt arī Līvu laukuma projekta autore A.Skujiņa, jo daudzas ieceres nav realizētas. Viņa, norādot uz bēdīgo situāciju pilsētas arhitektūrā kopumā, tomēr priecājas, ka laukums nav aizbūvēts ar «monstriem», un atzīst, ka pagaidām pati personīgi varot priecāties par morālo gandarījumu. «Nelaime nav notikusi, un laukums nav aizbūvēts, toties viens otrs rīdzinieks tagad uzzina, ka te ir bijusi Rīdzenes upe,» domā arhitekte. Ar skumjām uz paveikto raugās arī A.Cinis, nenoliedzot, ka uzlabojumi tomēr ir jānovērtē. Viņu visvairāk mulsina pilsētnieku iesīkstējušie uzskati, vēlme saglabāt visu esošo pat tad, ja tas nekam neder, un nevēlēšanās neko mainīt. Taču tas, ka laukums nav apbūvēts, viņaprāt, tomēr ir jāvērtē atzinīgi. Laukums patlaban ir sakārtots, taču tas vēl joprojām dod iespēju īstenot jaunas idejas. To, ka īstie risinājumi vēl tikai ir priekšā, secina arī D.Bula. Viņa uzskata, ka par Vecrīgas laukumu nākotni jādomā kompleksi, neatraujot vienu laukumu no kopējās koncepcijas: «Rātslaukums, Doma un Līvu laukums ir saistīti vienā sistēmā, tāpēc vienā laukumā vajadzētu attīstīt tikšanās ideju, otrā - reprezentācijas ideju un citā - kultūras ideju.» *** Viedokļi Vai izmaiņas Līvu laukumā ir uzlabojušas publiskās telpas kvalitāti? Holgers Elers, mākslinieks, Līvu laukuma soliņu dizaina autors: Nekādas lielas izmaiņas nav notikušas. Laukums ir sakoptāks nekā pirms tam, taču rezultātu nevar saukt par apmierinošu, jo tika rīkots starptautisks plenērs ar labiem rezultātiem, kuri nav ņemti vērā. Es būtu bijis priecīgs redzēt kādu no projektiem īstenotu, jo tad laukumam būtu izteiktākas dominantes un izmaņas būtu redzamākas. Tagad te ir kā Raikina jokā par uzvalku - piedurknes ir, pogas ir, bet viss kopā ne pēc kā neizskatās. Man patika plenēra priekšlikums ar arhitektūras formām un dažādiem apjomu līmeņiem, tas būtu bijis mūsdienīgāks risinājums. Uldis Lukševics, arhitekts, plenēra par Līvu laukumu dalībnieks: Jaunajam iekārtojumam ir daži plusi. Pirmkārt, līdz šim haotiskās laukumu struktūras - kafejnīcas un viss pārējais - tagad ir tā organizētas, ka nav jāspraucas starp galdiņiem, ja nepieciešams šķērsot laukumu. Otrkārt, par ieguvumu var uzskatīt arī to, ka ar laukumu ir sapludināta Meistaru iela. Plenērā bija doma iekārtot skatuvi pasākumiem, taču tagad apstādījumu dēļ tas nav iespējams. Pozitīvi vērtēju to, ka ir iezīmēta upe, taču man nav pieņemama izmantotā simbolu valoda. Upes parādīšana ar viļņiem bruģī un dobēs man šķiet nedaudz piezemēta. Ausma Skujiņa, arhitekte, Līvu laukuma projekta autore: Jāpriecājas, ka Līvu laukums nav aizbūvēts ar monstriem. Fakts, ka laukums nav aizpildīts ar fiziskiem apjomiem, ir milzīgs pluss, jo tukšā, nesabojātā vietā vienmēr var ko pielikt klāt. Problēmas varētu atrisināt, ja būtu vairāk laika un saprātīgāki pilsētas saimnieki. Laukums ir jāsaglabā un tam vajag piešķirt tādu funkciju, lai tajā var izvietot skatuvi. Cilvēki saka: «Es nemaz nezināju, ka tā upe bija tik plata.» Tāpēc man ir gandarījums, ka viens otrs rīdzinieks tikai tagad uzzina, ka Līvu laukuma vietā ir bijusi Rīdzenes upe. Vēl tikai vajadzētu atļauties ik pa brīdim laukumā izvietot dažādas skulptūras. Andis Cinis, RKPAI priekšnieka v.i., plenēra par Līvu laukumu organizētājs Vides kvalitāte noteikti ir uzlabojusies. Viļņā starptautiskā vēsturisko pilsētu organizācijas sanāksmē rādīju Līvu laukumu kā piemēru tam, kā informēt publiku un ņemt vērā iedzīvotāju vēlmes. Līvu laukuma idejas vienu mēnesi bija izstādītas apskatei - atsaucība bija maza. Man jautāja, kāpēc plenēra idejas netika īstenotas, un vienīgais, ko es varēju atbildēt - priekšlikumi netika atbalstīti. Cilvēkiem grūti atteikties no tā, pie kā ir pieraduši. Ļoti auglīga vide pilsētā ir sauklim, ka nedrīkst pazaudēt nevienu kvadrātmetru zaļumu. Tomēr uzskatu - ir labi, ka mēs visu laukumu nenobruģējām, jo nav jāuzņemas atbildības nasta, ka likvidēti apstādījumi. Varbūt mums jāņem vērā jaunākās dārzu tendences pasaulē un jāierīko šeit mežonīga pļava. Būtu jārekonstruē baseins un jāatrod veids, kā laukumam piesaistīt mākslu. Daiga Bula, Rīgas pilsētas būvvaldes ainavu arhitektu grupas vadītāja: Esam realizējuši iecerēto minimumu - uzlabot laukuma funkcijas - gan caurstaigājamību, gan kafejnīcas, gan kopējo estētiku. No lielajām iecerēm laukumu pārvērst par estētisku objektu izdevusies ir tikai Rīdzenes upe. Bruģa materiāls nav tāds, kā bija iecerēts, ir zudis izteiksmīgums. Redzamais ir kompromiss, kas iegūts sarunās ar vides departamentu un Rīgas galveno dārznieku. Es labprātāk redzētu īstenotu Ausmas Skujiņas ideju arī par bruģa vai oļu viļņiem zālājā. Man šķiet, ka rezultāts būtu bijis labāks, ja būtu skaidri zināms, ko vēlamies panākt - laukumu kultūrai vai tikai pulcēšanās vietu. Publiskās telpas problēmas jārisina kompleksāk, nevis tikai viena laukuma robežās. Būtu jādomā, kādu lomu piešķirt Rātslaukumam, Doma laukumam un Līvu laukumam. Šie laukumi ir saistīti, tāpēc vienā laukumā vajadzētu attīstīt tikšanās ideju, otrā reprezentācijas ideju, trešajā kultūras ideju un tad koncentrēties uz katru no tām. Tagad laukumā ir no visa pa druskai.