Piedalījāmies visos LTF organizētajos pasākumos. Tautas manifestācijā «Par tiesisku valsti», kas notika Mežaparkā. Tautas sēru gājienā uz Brāļu kapiem. LTF manifestācijā Daugavmalā «Par Latvijas valsti, par brīvu cilvēku». Vislatvijas protesta manifestācijā Daugavmalā. Vislatvijas deputātu saietā Rīgā, Daugavas stadionā. Un, protams, barikāžu dienās.Spilgts un pārdzīvojumiem bagāts bija _Baltijas ceļš_, kur Salacas novada tautfrontieši pulcējās Rūjienas apvidū — Jeros, pavisam tuvu Igaunijas robežai. Pēc tam kad visa Baltija uz 15 minūtēm bija sadevusies rokās, pulcējāmies ar igauņiem kopējā mītiņā ar devīzi «Brīvu Igauniju, brīvu Latviju, brīvu Lietuvu! Taisnība uzvarēs!»Pie mums atbrauca arī LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Plīvoja gan Igaunijas, gan Latvijas karogu jūra. Dega svecītes un lāpas. Bija tāda kā nerealitātes sajūta, bet arī lepnums un drosme plīvoja līdzi karogu vēdām.Nākošajā gadā 23.augustā dega ugunskuri, protestējot pret Molotova — Ribentropa paktu. Arī Salacas tautfrontieši piedalījās šajā akcijā. Kaut gan tikām brīdināti par iespējamu krievu armijas iejaukšanos, tā nenotika. Mēs vairākas stundas kavējāmies dziesmu priekā.Bez dziesmotās revolūcijas kopīgajiem pasākumiem organizējām arī savus mājas darbus. Kuivižu kultūras namā mums bija ļoti emocionāla tikšanās ar represētajiem Latvijas virsniekiem. Salacgrīvas vidusskola atvēlēja telpas leģionāru saietam. Pie mums bieži ciemojās viesi no Rīgas: LTF vadošie darbinieki, kā arī atsevišķi deputāti. Visus pasākumus materiāli atbalstīja Salacgrīvas uzņēmumi, sevišķi jau «Brīvais vilnis» (direktors Bergmanis). Visrosīgākie tautfrontieši bija zvejas vīri. Viņu vadībā tika iekārtota piemiņas vieta represēto atcerei. Piemiņas akmeni noformēja tēlnieks Jansons. Šajā akmenī iekalti vārdi: «Naidnieks dzimteni atņēma spēji, apklusa kaijas un liedaga vēji», to autors ir zvejnieks Roberts Spuriņš-Bubis.Dziesmoti saieti notika arī pie jūras, kad, rudens vai pavasara talkās sakopuši krastmalu, dziesmās izteicām savu pateicību Jūras mātei. Un pamazām, lai atdzīvinātu piemirstās latviešu tradīcijas, noorganizējās folkloras kopa «Cielavas». Šīs čaklās tautasdziesmu dziedātājas vēl šodien atzīmē dabas kalendāra rituālus gan ieskandējot pavasara svētkus, gan ielīgojot Jāņus un godinot Mārtiņdienu.Izvērsām arī labdarības akciju. Mums sūtīja dāvanas Vācijas pilsētiņas Handevitas luterāņu draudze. Daļu izdalījām pensionāriem, trūcīgajām un daudzbērnu ģimenēm, daļu vedām uz Urgu pansionātu. Iepriecinājām pansionāta vecos ļaudis ar vidusskolas koncertiem Ziemassvētkos un Mātes dienā. Salacgrīvas uzņēmumi sarūpēja arī dāvanas. Bija arī emocionāls pasākums «Ciemos pie sirmmāmiņām», apciemojām vientuļās pensionāres, kuru bērni izklīduši vai gājuši bojā. Organizējām valsts svētkus: 18.novembri un Lāčplēša piemiņas dienu, jo Salacgrīvas kapos apglabāti 7 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.Salacas novada tautfrontiešu darbu organizēja un vadīja daudzi aktīvisti, bet īpaši savu vietu, savu piemiņu sabiedrībā iemūžinājis zvejas kuģa kapteinis Roberts Spuriņš, tautā pazīstams un saukts — Bubis. Ļoti aktīvs un spējīgs prganizators un mūsu novada tautas dzejnieks.
Daži Bubja dzejoļi
Tu sirmā, varonīgā latvju tauta,
Kas brīva vēlies kļūt un citiem nepakļauta,
Tu esi modusies no gadu simtu snauda,
Lai važas sarautu, ko vandālisms auda.
Lai zilā jūra elpotu un priežu sila gaiss,
Dod svētību mums, karog sarkanbalti sarkanais!
Lai mūsu tīrumos kā senāk rudzi briest,
Un jāņugunis latviešiem nekad vairs nenodziest.
Kā senais simbols Lāčplēsim un Laimdotai,
Tu pacelts esi dzintarkrasta atmodai,
Jel plīvo, karog, tu par auseklīti brīvu,
Pār mūsu Latviju, pār dzimto Salacgrīvu!
* * *
Dziesmas plūst no barikādēm
Rīga, Rīga! Sirmā Rīga!
Cik tu esi varonīga!
Gan ar savām tautas dziesmā,
Gan ar ugunskuru liesmām.
Ne ar teroru, ne varu
Nesalauzīs tautas garu.
Ceļas kaujai spēka vīri,
Sargāt tēvuzemes brīvi.
Rīga, Rīga! Sirmā Rīga!
Cik tu esi varonīga!
Cauri ložu kanonādēm
Dziesmas plūst no barikādēm.
* * *
Balāde par paktu
Tā kā katliņu no rūsas
Staļins, noslaucījis ūsas,
Sauca — Adjutant, «bistrej»,
Tu pēc Molotova skrej!
Tas nekas, ka ir jau nakts,
Mums ir jāuzraksta pakts,
Kuru mēs pēc neilg’ «pauzen»
Dosim Hitleram «nach hauzen».
Lai aiz prieka Ādolfs rīstās
Un ar tekstu iepazīstās.
Ja viņš sacīs — «danke, gūt»,
Tad lai delegātus sūt’.
Atskrien Ribentrops ar dampi,
Atrauj Kremļa durvīm krampi.
Sauc pa gabalu — «rebjata»,
Baltija top likvidēta!
Nost ar Kārļiem, nost ar Jankiem,
Plosiet Latviju ar tankiem,
Un, kur nevar nāvi sēt,
Tūkstošus var represēt.
Molotovs ņem «karandaš»,
Parakstās un teic «šabaš».
Viļņa, Tallina un Rīga
Maskavai būs izdevīga.
Tagad derētu viens «drops»,
Laipni saka Ribentrops.
Šitā «pakt» nu gan ir «fein».
«I prošai — aufwiederzein»!
Staļins, Hitlers īstie brāļi
Pa «kusočkam» mūs «prodāļi»,
«Skoro» sacīs tie — «davai»,
Jums būs vergot Maskavai.
Nokļūdami krievu gūstā,
Mala mūs kā centrifūgā.
Hitlers karātavas cēla,
Staļins celtnes nenopēla.
Tā pusgadsimts nu ir cauri,
Vēsturē mirst dinozauri.
Taču mūsu zemes trijas
Nenopeļ vēl maitu klijas.
Ko lai darām, senlatvieši,
Igauņi un lietuvieši?
Tā kā katliņu no rūsas
Izplūkāsim viņiem ūsas.
Lai ir visas tautas brīvas
Šeit pie mūsu Daugavgrīvas.
Kangarlaiku likvidētas,
Mūsu robežas ir svētas.
* * *
Audziet un strādājiet Latvijai, neaizmirstiet, ka vienīgi Latvija ir jūsu tēvu zeme. Sargājiet to — nevienam to neatņemt! Ar šādiem lozunga vārdiem mēs uzrunājām skolu jaunatni, kad tikāmies ar jauniešiem svētku brīžos. Šodien tā visa ir jau vairs tikai vēstures lappuse…