LTV iepriekšējās sezonas drēbēs

Mediju kritiķi tomēr saka - jūtamas pārmaiņas nav manāmas. Raidījumu stils un skatītāja uzrunāšanas maniere palikusi vecā, arī auditorija - galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki, kas diez vai interesēs reklāmdevējiem, līdz ar to - diez vai realizēsies sabiedriskās televīzijas doma ar programmas paplašināšanu palielināt arī reklāmdevēju loku un reklāmieņēmumus. Brīnumi nav gaidāmi pēc pirmā mēneša, jo šā gada reklāmas budžetus reklāmdevēji jau sadalījuši - savukārt norāda LTV. Tādēļ būtiskas izmaiņas LTV ieņēmumos būšot redzamas tikai nākamgad. Kā jau ziņots, no janvāra LTV programmas laiks tika sadalīts slejās, un nu katras jomas raidījumi skatāmi noteiktā laikā. Par prioritāti tika izvirzīti kultūras, bērnu un informatīvi dokumentālie raidījumi, bet LTV7 izveidots kā izklaides kanāls, galvenokārt koncentrējoties uz filmām, sportu un raidījumiem mazākumtautībām. Jauns logo, būtība - vecā LTV mainīti kanālu un raidījumu nosaukumi un logo, bet saturiskā būtība un tonis, kādā runā ar skatītājiem, palicis vecais. Arī darba paņēmieni vecie, līdz ar to nav iespējams pateikt, ka sabiedriskajā televīzijā notikušas nopietnas pārmaiņas, vērtē televīzijas vērotāja žurnāliste Anda Rožukalne. Uz vispārējā fona viņa atzinīgi vērtē bērnu raidījumus, kas, no līdzšinējā haosa vienkopus «savākti» brīvdienu blokā, ir vitālāki, laika garam atbilstošāki un katrai vecuma grupai veltīti. Var uzskatīt, ka bērnu programmas pilda sabiedriskās televīzijas izglītojošo misiju, - tā A.Rožukalne. Arī LTV socioloģe Lija Millere atzīst - bērnu jeb ģimenes rīti brīvdienās patlaban ir «ļoti normāli» skatīti, ja ņem vērā, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu konkrētajās stundās pilnībā mainīta auditorija un komerctelevīzijas šajā pašā laikā rāda filmas un seriālus. Neērtā kultūra Lūgts izteikties par kultūras raidījumiem, ko LTV jaunā vadība, stājoties amatos, līdzīgi kā bērnu programmas, izvirzīja par prioritāti, rakstnieks Zigmunds Skujiņš ir priecīgs, ka sabiedriskā TV pēc ilgiem laikiem atkal «ar seju pret kultūru pavēršas, jo tā ir viena no jomām, ar ko LTV var konkurēt ar komerctelevīzijām». Taču TV kritiķes tiem velta asus vārdus. «Kultūras raidījumu sleja veidota ar domu, ka tas LTV ir kas svarīgs, taču reāli ielikta laikā, kad auditorija, kam raidījumi paredzēti, tos nemaz nevar noskatīties,» konstatē A.Rožukalne. Viņa kritizē slejas sadrumstalotību. Dienas TV kritiķa acs žurnāliste Arta Tone kultūras raidījumus sauc par «drausmīgi statiskiem», jo, piemēram, raidījumā Melns uz balta parādās par literatūru «runājošas galvas», un kritiķe šādu formu vērtē kā neinteresantu un skatītāju nepiesaistošu. L.Millere uzsver, ka kultūras raidījumu mērķauditorija nekad nesniegsies simtos tūkstošu, jo šos raidījumus vienmēr skatīsies cilvēki ar atbilstošu izglītību un specifiskām interesēm. Patlaban kultūras sleja darbdienās vidēji piesaista ap 60 000 skatītāju, kaut gan tajā laikā TV kopumā skatās 600 000-700 000 Latvijas iedzīvotāju. LTV kultūras slejai auditoriju atvilinot komerctelevīziju filmas un seriāli, un konkurents izrādās arī pašu LTV7, kur kultūras raidījumu laikā arī tiek rādīta filma. «Bieži tā ir Eiropas filma, līdz ar to abu kanālu mērķauditorijas pārklājas,» saka LTV producēšanas direktors Jānis Holšteins. Lai palielinātu kultūras raidījumu auditoriju, jāmeklē «jauni paņēmieni un formas», saka J.Holšteins. Tomēr viņš nepiekrīt pārmetumiem par neērto skatīšanās laiku, jo visi slejas raidījumi atkārtojumā redzami pēc plkst. 23.00. Paši LTV darbinieki gan atzīst - tā kā nākamajā dienā jāstrādā, retais var atļauties ap pusnakti sēdēt pie televizora. Tas pats skatītājs Kā uzlabojums tiek vērtēts uz izklaidi vērstais LTV7. «Programma veidota daudz skaidrāk, parādās kvalitatīvas filmas, kas ētera laikos izvietotas tā, lai konkurētu ar komerckanālu filmām,» - tā A.Rožukalne. LTV tirgzinības direktors Ivo Kušķis stāsta, ka salīdzinājumā ar decembri LTV7 reklāmas apjoms pieckāršojies un kopā ar LTV1 auditorijas daļa palielinājusies aptuveni par 2,5%. Par galveno LTV7 panākumu ķīlu I.Kušķis uzskata filmas un sporta raidījumus, kuru auditorija interesē reklāmdevējus. Piemēram, janvārī LTV7 rādīto Krievijas seriālu Taiga noskatījušies 227 000, Likteņa līdumniekus un Hameleonu rotaļas LTV1 - attiecīgi 355 000 un 241 000 skatītāju. L.Millere domā, ka kanāla nākotne būs atkarīga no spējas iepirkt kvalitatīvas filmas, kā arī regulāri uzņemt pašmāju videofilmas un piedāvāt daudzveidīgus, mūsdienu tehnoloģijām atbilstošus oriģinālraidījumus. I.Kušķis stāsta, ka reklāmdevējus interesē cilvēki ar augstiem ienākumiem un augstu izglītības līmeni, bet tādu Latvijā nav daudz. Tomēr Panorāmu skatās gan bagāti, gan ne tik turīgi, taču laiks ap to ir vislabāk iztirgots, pateicoties Panorāmas kvalitātei. A.Rožukalne gan norāda - ja būtiski neizmaina programmas citai dzīves uztverei un aktivitātēm, LTV kopumā nav iespējams sasniegt mērķi, ko, stājoties amatā, izvirzīja tās ģenerāldirektors Uldis Grava - paplašināt auditoriju un piesaistīt reklāmdevējus. *** Auditorijas un programmas izmaiņas, vērtējumi LTV jauninājumi LTV1 n Kultūras sleja darbdienās plkst.18.30 n Sestdienās teātru izrādes no LTV videofondiem n LTV videofilma Likteņa līdumnieki n Bērnu sleja brīvdienu rītos n Vakara pasaka pēc Panorāmas - Lielie stāsti mazajiem n Jauna koncepcija programmai Rīts n Vienreiz mēnesī raidījums Esam klāt ārpus Rīgas - diskusiju tiešraides no novadiem n Jauna spēle Zini vai mini n Humora raidījums Ambra Karamba n Filma svētdienas vakarā - vienlaikus abos kanālos - LTV1 latviski, LTV7 - oriģinālvalodā LTV7 n Jauns nosaukums n Eiropas filma darbdienās plkst.18.30 n Katru darbdienu īpaša divu stundu sleja mazākumtautībām - sākot no plkst.20.15 n Krievijas seriāli plkst.21.00 n Jauni raidījumi krievu valodā: Dzimtā ligzda, Process n Pastiprināta uzmanība sportam - sacensību un spēļu translācijas *** Viedokļi Arta Tone, žurnāliste, TV Dienas kritiķa acs: LTV labās gribas ir vairāk nekā reālā īstenojuma. Gravam vajadzētu labu palīgu, gados jaunāku cilvēku, kuram ir izpratne par to, kas notiek Latvijā, un priekšstats par rietumu tehnoloģijām un informatīvajām iespējām. LTV strādā «veterāni», kas ar pēdējiem spēkiem vēl mēģina LTV turēt līmenī, taču nav normālas paaudžu pēctecības. Mani uztrauc, ka LTV neienāk jauni, talantīgi žurnālisti. Bet zaudētājos paliek nabaga skatītājs. Anda Rožukalne, zurnāliste: Ir sajūta, ka LTV sanācis kā ne pārāk uzņēmīgai dāmai, kas pirms jaunās pavasara sezonas nevis atjaunojusi savu garderobi, bet gan jaunā tēla radīšanai izmantojusi vecās drēbes. Izgludinātas un izmazgātas, bet vienalga izskatās kā no pērnās sezonas, līdz ar to nav izdevies sevi pasniegt kā citu cilvēku jaunajam laika nogrieznim atbilstošā tēlā.