Matīsa cietumā raida Speckontingenta reperi

«Mūsu ieslodzījuma vietā nonāk galvenokārt cilvēki, kuri bijuši saistīti ar policiju, zemessardzi, muitu, apsardzes struktūrām. Tā ir samērā inteliģenta publika, taču jāņem vērā, ka tie pārsvarā ir cilvēki, kuri notiesāti par nopietniem noziegumiem - bomži jau te nenonāk, līdz ar to ieslodzītajiem te parasti jāpavada gari gadi,» stāsta cietuma priekšnieka vietnieks. Aivars un Imants atzīst, ka savu pagātni, cietumā pavadītos gados, nevarēs noslēpt arī pēc atbrīvošanas, līdz kurai puišiem vēl jāgaida vairāk nekā divi gadi. «Saprotam, ka, atgriežoties no cietuma, mums nebūs viegli atrast darbu. Varētu būt, ka nopelnīt iztiku varēsim muzicējot. Ja mēs nebūtu nonākuši šeit, droši vien nebūtu izveidojuši savu repa grupu, katrā ziņā mēs abi droši vien nebūtu satikušies,» saka Imants. Kaut gan Latvija esot maza un abi puiši ir secinājuši, ka pazīstami bijuši jau četru vai piecu gadu vecumā, pēc tam gan vairs neesot tikušies. Cietuma radiostudija ir iekārtota tā, lai tās raidījumus varētu klausīties visi ieslodzītie, tāpēc muzikālais repertuārs ir ļoti plašs. Ieslodzītie nāk pie dīdžejiem, lūdz vai iesaka, ko gribētu klausīties, lūdz atskaņot konkrētas dziesmas draugiem dzimšanas vai vārdadienās. Ierakstu kolekcijā ir gan krievu, gan latviešu dziesmas. Taču Imantam un Aivaram pašiem mīļākā mūzika ir reps. «Varbūt tā ir sagadīšanās, taču esam konstatējuši, ka gandrīz visiem tiem, kas ir mūsu vecumā, tas ir, dzimušiem 1969.gadā, patīk reps,» piebilst Imants. Puiši paši raksta savai grupai dziesmu tekstus, tie lielākoties ir, kā viņi paši saka, par mīlestību, sapņiem, dzīvi un dzīves jēgu, tādi, kas tuvi un saprotami viņu publikai. «Kad atbrīvosimies, mēs noteikti turpināsim dziedāt un centīsimies parādīt, ka cilvēki, kas pabijuši cietumā, nav norakstāmi, nav otrās šķiras cilvēki. Varbūt tieši ar savu mūziku mēs to varēsim parādīt,» domā Imants. «Repojam mēs pārsvarā latviešu valodā, kaut gan pastāv uzskats, ka latviešu valoda tam neder. Mēs pierādām, ka der gan,» stāsta Aivars. Imants un Aivars jeb Speckontingents ierakstījuši paši savas kasetes un domā, kā varētu ierakstīt vismaz kādus savus skaņdarbus profesionālā studijā. «Mēs zinām, ka tas nav lēti. Taču abi strādājam ražošanā un varētu atļauties samaksāt par ierakstiem. Problēma ir cita - mēs nevaram iziet no šejienes, taču varbūt ir kāda studija ar ierakstu busiņu, varbūt viņi būtu ieinteresēti atbraukt pie mums,» domā Imants. Matīsa cietuma radiostudija iekārtota ar cietuma administrācijas atbalstu, ar aparatūru izlīdzējis esot arī Gints Ošiņš no TV raidījuma Tvaix. Daudzi ieslodzītie vēlējušies, lai tiktu raidītas arī ziņas, taču Imants un Aivars paskaidro, ka viņi jau neesot ziņu dienests. Tomēr problēma atrisināta tādējādi, ka pa dienu no radiostudijas tiek atskaņoti dažādu radiostaciju - Skonto, SWH un citu raidījumi. «Sākam darboties ap pulksten 18, kad esam atgriezušies no darba un turpinām līdz deviņiem vakarā, sestdienās vēl ilgāk,» stāsta Aivars. Darbs radiostudijā palīdz abiem puišiem pārciest ieslodzījumu, un viņi ar to palīdz arī citiem. «Agrāk nebija laika domāt par reliģiju» Savukārt Jānis Matīsa cietumā ir atradis nodarbošanos, kas ir gan darbs, gan vaļasprieks. Viņš zīmē, turklāt gandrīz profesionālā līmenī, kaut gan tas esot tikai Dieva dots talants, jo mācījies zīmēšanu viņš nav. «Pašlaik es zīmēju ilustrācijas kādam jaunam Bībeles izdevumam. Man par to arī maksā. Arī brīvajā laikā es domāju par tēliem. Ilustrācijas sagatavoju, par pamatu ņemot kāda veca Bībeles izdevuma grafikas, taču reizēm skices darinu arī pats.» Jānis atceras, ka zīmēt viņam paticis vienmēr, taču, ja nebūtu nonācis cietumā, droši vien nebūtu uzzinājis, ka ar to var arī nopelnīt. Puisis atzīst, ka citos apstākļos, iespējams, nebūtu arī pievērsies reliģijai: «Man vienkārši nebija laika par to padomāt, jo būtu aplami teikt, ka es līdz tam reliģiju noliedzu. Skaidrs, ka esmu daudz muļķību paspējis izdarīt, bet to es īsti tikai tagad izprotu.» Apstākļi veido cilvēku Cietuma priekšnieka vietnieks uzsver, cik tas ir svarīgi, lai ieslodzītie atrastu sev nodarbošanos. «Sevišķi grūts ir pirmais laiks. To ir ļoti smagi apzināties, ka tagad gari gadi būs jāiztiek bez ģimenes, bez pierastās dzīves. Ieslodzītie lielākoties ir jauni vīrieši, lielākā daļa precējušies. Vai sievas viņus gaidīs? Jāsaprot arī šīs sievietes, kuras palikušas vienas, nereti ar maziem bērniem. Viņas sāk mākt šaubas arī par to, vai viņas vispār pēc astoņiem vai desmit gadiem saviem vīriem vairs būs vajadzīgas. Gadās, ka paiet laiks, un pie ieslodzītā vairs neviens nebrauc, neraksta. Taču paiet vēl kāds laiks, un atkal atsākas sarakste. Mēs par to tikai priecājamies.» Grūti ieslodzītajiem nodrošināt darbu. Matīsa cietumā ieslodzītie gatavo zārkus, nestandarta mēbeles, cietumā ir pašiem sava maizes ceptuve, kas apgādā arī Centrālcietumu. Ieejot dzīvojamajā sektorā, patīkami pārsteidz cietumnieku kameras. Šeit ieslodzītos tiesa ir atzinusi par noziedzniekiem, viņiem ir jāizcieš sods par nelaimēm, ko viņi sagādājuši līdzcilvēkiem, taču dzīves apstākļi ir tādi, kas nepazemo ieslodzītos. Tiesa, viņi spiesti mitināties pa divdesmit trīsdesmit cilvēkiem vienā kamerā. Taču kameras ir gaišas, tajās ir daudz zaļo augu, pat akvāriji ar zivtiņām. Ir arī pašiem savas virtuvītes, ir sporta zāles. «Ar boksu vai cīņas sporta veidiem gan esam aizlieguši nodarboties, bet ar kultūrismu, lai trenētu muskuļus, - kādēļ gan ne?» piebilst cietuma priekšnieka vietnieks. Cietuma administrācija uzskata, ka apstākļi veido cilvēku. Ja dzīvojamajās telpās viss ir tīrs un kārtīgs, tad nemaz negribas nomest uz grīdas papīru vai izsmēķi. Imants tam iebilst - cilvēki veidojot apstākļus. Ja lielākā daļa ieslodzīto gribot dzīvot kārtīgās un sakoptās telpās, tad arī pārējiem nākoties tam pielāgoties. «Bija mums viens ieslodzītais, kas visu laiku rakstīja uz mājām sievai, cik viņam te ir ļoti slikti un smagi apstākļi, kā man pats vēlāk paskaidroja - lai sieva sūtītu vairāk paciņu. Sieva atbrauca, apskatījās, kā vīrs dzīvo, un teica - nu, vai zini, brauc tu mājās un sēdi pie bērniem, bet es labāk te tavā vietā padzīvošu!» smejas priekšnieka vietnieks.